Nepiekritīšu. Bez haiteka upuru skaits būtu kārtām mazāks. Jo ir atšķirība, vai zemestrīces rezultātā uz galvas uzgāžas pāris palmu lapas, vai pārdesmit tūkstoši tonnu betona un tērauda konstrukciju. Uzskatāmi to varēja redzēt Indonēzijā Lielā Cunami laikā, kur zvejnieku pāļu būdiņu ciemos, kur ūdens tos žāgarus noslaucīja, citur vispār izskrēja pa pāļu apakšu, bija % kudi mazāk upuru un postījumu (to izpostīto zedeņu žogu atjaunoja jau nākamajā deinā), nekā piekrastes pilsētās, kur viļņa spiediens, iegāžoties dzelzbetona ieliņas trubā, desmitkāršojās, radot patiesi eksplozīvu spēku (tā nu māte daba savus fizikas likumus iekārtojusi).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pagūglē mok par dabas katastrofu upuru skaitu dažādās valstīs ar dažādiem civilās aizsardzības līmeņiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Absolūti neapšaubu tavu kompetenci. Taču. Pagūglē labāk par vienas dabas katastrofas upuru skaitu vienā valstī pilsētās un laukos (% uz 1000 iedzīvotājiem). Rādītāji analīzei ir ticamāki, jo katastrofas, ģeogrāfiskie un klimatiskie apstākļi ir vienādi, vienāds ir civilās aizsardzības līmenis, atšķiras tikai urbanizācijas pakāpe. Jo runa ir nevis par civilās aizsardzības līmeņu atšķirībām dažādās valstīs, bet gan par tikai un vienīgi par apgalvojumu, ka urbāni apbūvētā vidē upuru mazāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tādu apgalvojumu neesmu izteicis, nezinu, ar un par ko tieši Tu diskutē :)

(Reply to this) (Parent)

emm, Tokijā bija 1 reģistrēts zemestrīces upuris. tur, kur skāra cunami, nekādu debesskrāpju nebija, izskatījās pēc tipiskas lauku apbūves. so, kur visi haiteki?

(Reply to this) (Parent)