pirms "Sarunu pirms pirmizrādes" tulkošanas man piemetās KĀSS.
tāds kurš skrāpējas kaklā, ka jāklepo līdz asarām, kad ieiet telpās no āra, un ilgi klepojot jāčurā biksēs. neko nevarēja līdzēt, lai nekasītos. atradu mārketinga virtuvē cukura aizstājēja tabletītes, iebēru kabatā un pa kluso zelēju uz skatuves.

kamēr Ingmāriņš ar Eiženiņu slimo, mēs ar Simoniņu bijām uz "Sēņu simfoniju" Spīķeros. Simoniņš bija iespaidots, sauca "Sjēne!" un dziedāja, ko nu pats prot.
ja neskaita didaktisko pasākuma vadītāju, koncerts bija patiešām jauks.
Pūpēdis pūta tubu, Mušmire tauri, Gailenīte flautu, Čigānene žvadzināja zvārguļus un Apšukundziņš (or smth - koncerts bija krievu val.) - Simona mīļāko instrumentu trombonu. Tā kā koncerts notika tipiskajā bērnu guļamlaikā, tad daudzi tur bija garām acīm, bet mēs pirms beigām aizgājām, jo Simo sāka visiem teikt "atā, atā, ārā, ārā!"
Nopirkām tirgū hurmas un kaut kādu tadžiku maizi.
Autobusā Simo aizmiga, es viņu nesu uz mājām, bet tur - netikām iekšā, jo man nebija atslēgu un Ingmārs bija aizmidzis lāča miegā nepamodināms.
nācās gari un ilgi saukt no ietves, nebalsī ķērkt (atmodinot Simo), līdz Eižens mani sadzirdēja caur dubultajiem stikliem un atmodināja guļošo Ingmāru.

pēc analīzēm noskaidroju, ka Simonam nav bijušas vējbakas. sanāk, ka tās dažas pumpas, kas izmetās vienlaicīgi ar Eižena vējbakām, nekas nebija. jautājums - varbūt arī Eiženam tās nemaz nebija vējbakas.

āā, cik man ir grūti! bet E ir ļoti iejūtīgs un izpalīdzīgs, viņš kādu stundu pilnībā nodarbināja brāli ar rotaļām, un es varēju gulēt zem segas un drebināties.
šodien 2 x biju arī ārā diezgan nožēlojamā stāvoklī ar 38+ - uz aptieku un rimi. Simons bija nesams un sakašķējies, gāzās no kātiem, krita peļķē, necēlās, ratos nesēdēja. rimi rinda nekustējās, viņš gulēja zemē, kamēr meklēju maku.
vakarā FB dāmas diskutēja par mātēm, kas neņem vēra bērnu jūtas, un pēc tam viņiem jameklē psihologs. pateicu lai viņas iet dirst.

temperatūra kāpj, salst, bēbs nemieg, paracetamols beidzies.
biju ar E uz "baleta burziņu" operā, diezgan labs pasākums, bet mani tieši tur sāka lauzt slimums.
I nav un nebūs vēl 3 dienas. fak.

lasu vectēvam priekšā recepti

bēbītim caureja pēc tās suņu kaku sāgas. visu nakti cēlās. man asiņo kājas pirksts.

vecie lamājas, vecā draud nedot zāles, ja viņš būs rupjš. mazais mieg un klausās. uzsedzu arī mazajam palagu uz galvas, sapratu, ka tas pret mušām vajadzīgs.

tikko paslēju galvu no gultas, tā uzreiz sāku rukāt 2 darbus pa 2 ekrāniem un ar bērnu pie krūts.

pirmo dienas pusi nosēdināju viņus pie ekrāna un kartupeļu salmiņiem, otrajā - uzvārīju katlu ar makaroniem.

esmu saindējusies un drebuļos drebinos uz Rīgu

es domāju, kā tad tā - visa ģimene dabūja to slimību ar 39+ un kakla sāpēm, bet es veiksmīgi izšmaucu vesela, alu pie pusdienām dzerdama. slimība vienkārši nogaidīja, kad iestāsies +26 un man būs katru dienu ieplānots pa koncertam, izrādei un viesībām. māmiņdienas koncerts/ izlaidums dārziņā pēc stundas. es knapi varu uzslieties vertikāli. esmu mājā ar abiem, un lieki teikt, ka nekur neiešu. izskatās, ka baba varēs aizvest.

E: "man ir tik grūti, es ceru, ka tu nesaslimsi, mammīt"

aizvilku abus pie daktera. E bija 39+, dabūja antibiotikas, jaunāko sapotēju. pēc tam abi jutās labi un patrināmies tukšā laukumiņā saulītē pie mājas.
dienas gaismā protams atkal liekas, ka varētu iekombinēt arī darba stundas pa vidu šai idillei. i mean, labākas stundas, nekā sēžot ar bēbi klēpī, rādot uz viena monitora muļķības, uz otra rakstot un dzēšot vienu un to pašu teikumu 10 x.

eiženītim temperatūra jau virs 39 un vēl termometrs nepīkst, es pat tālāk neskatos.

I un E arī slimi, visi guļ, es nedrīkstu zaudēt dūšu - ēdu makaronus ar parmezānu un dzeru alu, un pārlasu "Sēru dienasgrāmatu"

no rīta spērāmies pie dakteres, konstatēja vidusauss iekaisumu

savēmās autobusā. dežūrārstu kosultatīvais tel. iesaka daudz dzert un dziedāt.

tētīša karstais dzēriens

bronhīti un antibiotikas.