mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2020-02-28 22:19:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:e, ēdiens

šodien E izvēma atpakaļ bļodā zupu, kuru līdz šim vēl ēda - vienkārši no pretīguma par tās struktūru. tā bija palikusi viena no 3-5 ēdieniem, ko vēl varam sarunāt - pēd.laikā ir strauji sarucis ēdamo ēdienu skaits, arī cīsiņus, olas vai kruasānu vairs neēd, par sieru, sviestmaizēm, zivi vai gaļas mērcēm nerunājot. mēģināju būt cieta un teikt, ka nē - šis ir šodienas siltais un viss. bet pienāca 21.00, viņš bija izsalcis, bet joprojām nepieļāva domu par zupu. un mēs aizvedām uz veikalu un teicām: tu vari iezvēlēties JEBKO par jebkuru summu, bet tam ir jābūt veselīgam ēdienam. pēc 15 min izmisuma E izvēlējās auzu putru ar zemeņu ievārījumu. aleluja. rīt domājam šo pašu praktizēt ar pusdienu piedāvājumu, varbūt vienīgi ne par jebkuru summu, bet lūdzu 10 eur, iepērcies pusdienām.

ēdamo ēdienu sarakstā principā ir palicis: pliki makaroni, dažu veidu nageti, viena veida načos, plikas spinātu lapas, burkāns, brokolis


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]jim
2020-02-28 23:55 (saite)
lūk, mans minējums tad arī būtu, ka varbūt eiženam ir tāda pati ķermeniska reakcija uz stresu kā man. iespējams, ka skolas vide ir pietiekams iemesls šādai reakcijai (visa tā bulijošana u.c.?) ķip, vakarā viņam ir silta un akceptējoša ģimene, jā, bet pa dienu jāiet karā, un ķermenis visu laiku ir gatavs karam.

un var jau arī pat skolā viss būt normāli, bet jūtīgai personībai vispār socializēšanās var radīt tādu trauksmi un to kara sajūtu. man arī ir citreiz bijis tā, ka, piemēram, esmu uzaicināta pie mīļiem draugiem vakariņās, reāli sēžu pie porcelāna šķīvja ar brīnišķīgiem smalkiem dzīru ēdieniem, un sevi arī iekšēji sunīju par ķēmu, ka nevaru neko ieēst. bet nu nevaru. jo arī pacilājuma izraisīts satraukums tāpat manifestējas kā stresa satraukums.

viņam ir fiziskās aktivitātes? ja jā, vai esat ievērojuši, vai tas ietekmē ēstgribu?

es tad ieteiktu vnk gūglēt kā dīlot ar anxiety utml. (te par neēšanu kā fight and flight response: https://www.healthline.com/health/mental-health/anxiety-lose-appetite#7), varbūt ir arī kaut kas specifiski par bērniem. noteikti ir kaut kādi forumi, kur cilvēkiem līdzīgi gadījies.

mans hacks, ko šobrīd pielietoju uz sevi - tā kā es ēdu reti un tik maz, tāpat ietaupās nauda, tāpēc pēdējā laikā pērku dārgus produktus un garšvielas, un izmēģinu visādas receptes. stundu gatavoju to ēdienu, beigās esmu tik priecīga, ka sanācis un jau tik investēta procesā, ka spēju apēst nelielu porciju. tad mēģinu apēst otru un pilnīgi sajūtu, ka ķermenis piešķiļas - ou fak, mēs tak bijām runājuši, ka tu neēd, un tad es priecīgi viņam rādu fakjū, ka izdevies uz brīdi šito apčakarēt. kaut kā tajā gatavošanas procesā tu tik ļoti iegrimsti tajā ēdienā, ka uz brīdi aizmirsti ierasto nepatiku. (es arī raugos, lai tas ir veselīgs ēdiens, bet mūsdienās jau ir vnk mega plašs klāsts ar viskautko veselīgu un aizraujošu. šodien biju dabasstacijā tieši šī plāna ietvaros, arī uzreiz sapirkos visādas veselīgās brīnumlietas.) varbūt, ka arī var līdzīgi, piem, likt lai pats pagatavo savu ēdienu, lai atrod internetā un izmēģina receptes?

tava rīcība aizvest uz veikalu, man liekas, ir ļoti gudra - tur arī ieslēdzas šis spēles elements, kas mazliet aktivizē uzreiz interesi par ēdienu caur šo kvesta piegājienu, kā arī ļauj viņa ķermenim pateikt priekšā. man liekas satriecoši, ka viņš izvēlējās tieši auzu putru, tāpēc ka šo pēdējo nedēļu laikā, kad saasinājusies mana pašreizējā ēdiena atgrūšanas epizode, ķermenis prasījis un bijis ar mieru pieņemt tieši auzu pārslu putru, pat ja tikai dažas karotes (pirms tam auzu pārslas nebiju ēdusi/gatavojusi gandrīz gadu)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2020-02-29 00:00 (saite)
es zinu to stresa neēšanas lietu, man gan parasti ilgi tas neilgst. tā bērnu lieta ir vēl drusku cita, tā tas ir bijis no sākta gala, arī laikā, kad viņam totālk nevarētu būt bijis stress, kad vins bija pa rokām vien lolots zelta princītia

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]jim
2020-02-29 00:24 (saite)
nu jā, bet tie iemesli kaut kā jāidentificē. es savu stāvokli totāli uzskatu par ēšanas traucējumiem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2020-02-29 00:30 (saite)
zinātniskākais, ko esmu atradusi, ka ir šī
retā picky eaters suga (mums katram ir kāds nepatīkams ēdiens, bet šiem cilv. ir trakāk), kam ir liels mutes jūtīgums un kam ēdiena faktūra izraisa daudz ne to labāko sajūtu..
bet nu, es nezinu. citreiz viņs pierijas ar kko pilnīgi negaidītu un šķietami krīpīgas faktūras šitu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2020-02-29 09:05 (saite)
Nu man arī izskatās, ka tas ir kas iedzimts un ne sakarā ar stresu vai citiem ārējiem faktoriem. Pagūglē, ir literatūra par tēmu, visādi forumi vecākiem u.tml., pēc atslēgvārdiem “food aversion, extreme picky eating, food anxiety” u.tml. Šādos gadījumos nestrādā visādi “izbadēsies, visu ēdīs” - mēs arī, lai cik badā, tomēr skaidas vai zāli neēdam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?