lūk, mans minējums tad arī būtu, ka varbūt eiženam ir tāda pati ķermeniska reakcija uz stresu kā man. iespējams, ka skolas vide ir pietiekams iemesls šādai reakcijai (visa tā bulijošana u.c.?) ķip, vakarā viņam ir silta un akceptējoša ģimene, jā, bet pa dienu jāiet karā, un ķermenis visu laiku ir gatavs karam.

un var jau arī pat skolā viss būt normāli, bet jūtīgai personībai vispār socializēšanās var radīt tādu trauksmi un to kara sajūtu. man arī ir citreiz bijis tā, ka, piemēram, esmu uzaicināta pie mīļiem draugiem vakariņās, reāli sēžu pie porcelāna šķīvja ar brīnišķīgiem smalkiem dzīru ēdieniem, un sevi arī iekšēji sunīju par ķēmu, ka nevaru neko ieēst. bet nu nevaru. jo arī pacilājuma izraisīts satraukums tāpat manifestējas kā stresa satraukums.

viņam ir fiziskās aktivitātes? ja jā, vai esat ievērojuši, vai tas ietekmē ēstgribu?

es tad ieteiktu vnk gūglēt kā dīlot ar anxiety utml. (te par neēšanu kā fight and flight response: https://www.healthline.com/health/mental-health/anxiety-lose-appetite#7), varbūt ir arī kaut kas specifiski par bērniem. noteikti ir kaut kādi forumi, kur cilvēkiem līdzīgi gadījies.

mans hacks, ko šobrīd pielietoju uz sevi - tā kā es ēdu reti un tik maz, tāpat ietaupās nauda, tāpēc pēdējā laikā pērku dārgus produktus un garšvielas, un izmēģinu visādas receptes. stundu gatavoju to ēdienu, beigās esmu tik priecīga, ka sanācis un jau tik investēta procesā, ka spēju apēst nelielu porciju. tad mēģinu apēst otru un pilnīgi sajūtu, ka ķermenis piešķiļas - ou fak, mēs tak bijām runājuši, ka tu neēd, un tad es priecīgi viņam rādu fakjū, ka izdevies uz brīdi šito apčakarēt. kaut kā tajā gatavošanas procesā tu tik ļoti iegrimsti tajā ēdienā, ka uz brīdi aizmirsti ierasto nepatiku. (es arī raugos, lai tas ir veselīgs ēdiens, bet mūsdienās jau ir vnk mega plašs klāsts ar viskautko veselīgu un aizraujošu. šodien biju dabasstacijā tieši šī plāna ietvaros, arī uzreiz sapirkos visādas veselīgās brīnumlietas.) varbūt, ka arī var līdzīgi, piem, likt lai pats pagatavo savu ēdienu, lai atrod internetā un izmēģina receptes?

tava rīcība aizvest uz veikalu, man liekas, ir ļoti gudra - tur arī ieslēdzas šis spēles elements, kas mazliet aktivizē uzreiz interesi par ēdienu caur šo kvesta piegājienu, kā arī ļauj viņa ķermenim pateikt priekšā. man liekas satriecoši, ka viņš izvēlējās tieši auzu putru, tāpēc ka šo pēdējo nedēļu laikā, kad saasinājusies mana pašreizējā ēdiena atgrūšanas epizode, ķermenis prasījis un bijis ar mieru pieņemt tieši auzu pārslu putru, pat ja tikai dažas karotes (pirms tam auzu pārslas nebiju ēdusi/gatavojusi gandrīz gadu)