mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2016-02-08 19:23:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:katls

es nezinu pat ar ko salīdzināt, liekas, ka patiešām man nekas neriebjas vairāk par galda dziesmām. vissliktākā - "es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs" (mani pārņem šermuļi drukājot šos vārdus). viss tas repertuārs, kas kādreiz skanēja vecvecāku saviesīgajās pasēdēšanās, ieskaitot zilo lakatiņu, šalc zaļais mežs, ak, Izabella un žēli ķērc nav vērts nav vērts. un vissliktākie - marši (tad, kad ievas ziedos plauks, ja nenošaus) un vēl vārds "polšs".
ar tautasdziesmām, lai cik nodreijātām, man šādu riebuma sajūtu nav. droši vien tā jūtas Ingmārs, klausoties darbā STAR FM.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]anonymous
2016-02-08 23:31 (saite)
Izklausās vēl tā kā pēc sapūtušamies bērna. Mēs visi gribējām būt labāki par saviem vecākiem, bet kā nu ir, tā ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2016-02-08 23:32 (saite)
es droši vien aizskāru kādu tev tuvu meldiņu :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]anonymous
2016-02-08 23:36 (saite)
Nē, man visi meldiņi mīļi, ja vien ierakstās kaut kādā ainā. Atmiņā uzreiz atausa brangi piedzēries brālis, kas omes bērēs rosināja uz "Pēdējās lapas" dziedāšanu. Kāds pauda sašutumu, bet pretarguments bija tāds, ka omes vēlme bija bērēs dzirdēt Raimonda Paula gabalus, bet pūtēju trio, vai kas nu tas tur bija, neko no Paula nebija vīžojis pat mēģināt pie kapa nospēlēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2016-02-08 23:46 (saite)
es atceros visus tos tusiņus pie Omes. viņi pat nebija nekādi tur dzērāji, vnk tusētāji. viņa ar savu pūdelīti, karakula apkaklīti, melno krūšturi, sarkanajām lūpām, kosmosa cigareti un kā pūdelim sačirkotajiem matiem. viņas trešais vīrs ar sarkanbaltsarkano piespraudīti. polšs. telpas it kā tiek vēdinātas, bet tik un tā sausi ož pēc smaržām un cigaretēm. pūkaini kaktusiņi uz palodzēm. lauku māsas. viņi visi dzied jau kādu 7to reizi "bet kas mīlējis latviešu meiču..." un arvien mazāk dzird mūs.
mēs spēlējamies ar to pūdeli un vannas istabā, un jau sen gribam mājās. un pieaugušie kļūst arvien neinteresantāki un skaļāki. un tā katru otro svētdienu. un viņu kasetēs arī skan tie paši sūdi.
vecāsmātes trešais vīrs rāda vakara naglu - viņš stāv uz galvas.
pēc tam viņi lamājas par politiku ar vecāsmātes otro vīru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]anonymous
2016-02-09 00:07 (saite)
Diezgan pazīstamas lietas. Visvairāk besīja pieaugušo mūžīgā ņemšanās par vēsturi. Un kur esmu tagad - faktiski nekas cits mani arī neinteresē. Pieaugušos no bērniem, kā pirms kāda laika atminējos (vēsture!), atšķir viena lieta. Uz jautājumu, kāpēc, piemēram, zivtiņas lien zvejnieka tīklā, pieaugušie jau drīkst atbildēt, ka tā paša iemesla dēļ, kāpēc tu ar koka šaujamo skraidi apkārt mājai. Kāpēc? tad pavaicā skraidītājs. Tāpēc, ka esi dumjš, tad atbild pieaugušais. Un tad nu tu sāc kārpīties, līdz sāc mīlēt to, ka esi vecs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2016-02-09 00:14 (saite)
nu, man joprojām nepatīk būt iesprostotai situācijās. un vislabākā lieta no būšanas pieaugušam šķiet tā, ka vari piecelties un iziet laukā (paskraidīt ar koka ieroci ap māju).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]anonymous
2016-02-09 00:15 (saite)
Jā, un tad tu ieskrien murdā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2016-02-09 00:22 (saite)
mežā!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]virginia_rabbit
2016-02-08 23:59 (saite)
otra vecāmāte ar māsām (no Latgales) bija pilnīgs pretstats. viņas tikās lielākoties mirušo radu dzimšanas un nāves dienās dienās, drusku iemalkoja kagoru un augstos soprānos dziedāja "vspominkas" no dziesmu grāmatām.
tas bija citādā ziņā šaušalīgi, jo tās lielā izmēra pārzīmetās miroņu fotogrāfijas tad veselu nedēļu stāvēja viesistabā, un man bija kauns, ja pie manis atnāca kāds no klases, kad viņas dziedāja, bet... par to man nav tik atgrūdošu atmiņu kā par galda dziesmām, jo baznīcas dziesmas nebija vienmēr vienas un tās pašas, un tās nepielipa. atmiņas par soprāniņiem pat kaut kā silda.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?