otra vecāmāte ar māsām (no Latgales) bija pilnīgs pretstats. viņas tikās lielākoties mirušo radu dzimšanas un nāves dienās dienās, drusku iemalkoja kagoru un augstos soprānos dziedāja "vspominkas" no dziesmu grāmatām.
tas bija citādā ziņā šaušalīgi, jo tās lielā izmēra pārzīmetās miroņu fotogrāfijas tad veselu nedēļu stāvēja viesistabā, un man bija kauns, ja pie manis atnāca kāds no klases, kad viņas dziedāja, bet... par to man nav tik atgrūdošu atmiņu kā par galda dziesmām, jo baznīcas dziesmas nebija vienmēr vienas un tās pašas, un tās nepielipa. atmiņas par soprāniņiem pat kaut kā silda.