"izrāde "Katls" pārcelta uz nenoteiktu laiku"

o, Katls nākamajā vietā aiz Saplēstām mežģīnēm un Pūķa tetovējuma

KATLU beidzot var lasīt, ir arī e-grāmata: http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/159392-katls.html

... Ērzeļa izlaistā ļenganā „šļauka” ātri vien sabrieda un saspringa; nu jau viņš to piesita pie pavēderes kā kaujas milnu. Skaļi iezviegdamies, melnspožais muskuļotais skaistulis pacēlās uz pakaļkājām, priekšējās uzmezdams uz ķēves gurniem. Slitas vīrs atbīdīja nostāk zirdzienes asti un ar otru roku lielo kumeļtaisāmo rīku ievadīja viņas saslapušajā spraugā.

es nezinu pat ar ko salīdzināt, liekas, ka patiešām man nekas neriebjas vairāk par galda dziesmām. vissliktākā - "es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs" (mani pārņem šermuļi drukājot šos vārdus). viss tas repertuārs, kas kādreiz skanēja vecvecāku saviesīgajās pasēdēšanās, ieskaitot zilo lakatiņu, šalc zaļais mežs, ak, Izabella un žēli ķērc nav vērts nav vērts. un vissliktākie - marši (tad, kad ievas ziedos plauks, ja nenošaus) un vēl vārds "polšs".
ar tautasdziesmām, lai cik nodreijātām, man šādu riebuma sajūtu nav. droši vien tā jūtas Ingmārs, klausoties darbā STAR FM.

visu dienu strādāju, tagad E nolikām gulēt un jāiet pārrakstīt vismaz viena nodaļa vectēvam. filmas? datorspēles? forget, tevi gaida tikai Katls.

attacker-defender

Nav tā, ka mēs neko nedarām. Čakli pārrakstām vectēva romānu.