es atceros visus tos tusiņus pie Omes. viņi pat nebija nekādi tur dzērāji, vnk tusētāji. viņa ar savu pūdelīti, karakula apkaklīti, melno krūšturi, sarkanajām lūpām, kosmosa cigareti un kā pūdelim sačirkotajiem matiem. viņas trešais vīrs ar sarkanbaltsarkano piespraudīti. polšs. telpas it kā tiek vēdinātas, bet tik un tā sausi ož pēc smaržām un cigaretēm. pūkaini kaktusiņi uz palodzēm. lauku māsas. viņi visi dzied jau kādu 7to reizi "bet kas mīlējis latviešu meiču..." un arvien mazāk dzird mūs.
mēs spēlējamies ar to pūdeli un vannas istabā, un jau sen gribam mājās. un pieaugušie kļūst arvien neinteresantāki un skaļāki. un tā katru otro svētdienu. un viņu kasetēs arī skan tie paši sūdi.
vecāsmātes trešais vīrs rāda vakara naglu - viņš stāv uz galvas.
pēc tam viņi lamājas par politiku ar vecāsmātes otro vīru.