Sviesta Ciba |

mama drama (

virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2007-05-22 23:25:00

atkal izgāju laukā pirmajā gaišajā rīta stundā. un atkal tas pats - tā pirmā stunda ir tik tīra un tai ir kaut kāda sava pirmās stundas dzīve.
es neraudāšu jau, ko tur daudz.. bet gribās.. kaut ko tik vienkāršu kā aizbraukt ar kādu draugu pie jūras. ar kādu no tiem, ar kuriem ir viegli un ar kuriem nevajag domāt, vai viņš ir apmierināts ar šo servisu. pavilkt zem kleitas peldkostīmu, uztaisīt siermaizes, piezvanīt un braukt ar vilcienu jau no paša rīta. un tad aizmigt krastā.
bet man te nav tādu draugu. ir jauki cilvēki. bet tādu draugu nav. cik nežēlīga atziņa - es nevienu cilvēku šai krastā nemīlu. tai krastā varbūt dažus. pavisam maz.
es varētu aizbraukt viena.. bet man ir bail.. ka apsēdusies jūras krastā.. ka apsēdusies aci prec aci ar tukšo kluso okeānu.. es sapratīšu, cik bezgalīgi viena esmu.. un nevarēšu piecelties.. lūk, no kā man ir bail.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	skuka 2007-05-22 23:44 (saite)
	Ai, nu bet Tu pati to izvēlējies. Un, galu galā, tas Tevi norūda. Būs labi. Tam ir kāda jēga, tici man. Diskomforts ir radošs. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

virginia_rabbit
2007-05-23 00:13 (saite)

es zinu, es zinu. bet nu ko man izlikties, ka man šādu sajūtu nav? kādreiz bija tāds populārs aizliegums - neraudāt uz ielas, bet tikai mājā spilvenā.
es nezinu, kāpēc man ir šitāds konflikts iekšā un kāpēc es nevaru katru dienu par visiem 100 % izbaudīt savu "brīvību". varbūt tāpēc, ka agrāk tā nebija? varbūt es ilgojos pēc kaut kā tīrāka? varbūt tāpēc, ka kaut kas cilvēcīgs man tomēr nav svešs..

ps man liekas, jo vairāk mani rūda, jo riebīgāka es sev šķietu, un jo lielāks man ir protests pret šo rūdīšanu. bet jā.. tā sajūta, ka tam ir kaut kāda jēga, tā tomēr līdz galam nepazūd. tāpēc es turos. un rīt gan jau būs labāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	skuka 2007-05-23 00:23 (saite)
	Nekas labs, kas Tevī ir, nepazudīs. Tu neesi tāds cilvēks. Raudi, ļauies, - anoreksijai vai bulīmijai - vai da jebakm - Tev viss nāks tikai par labu. Jo Tu esi stipra. To var sajust. Sentimets un nostalģija - tie tikai plusi. Tev būs iespēja salīdzināt. Tu neko no sevis nezaudēsi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2007-05-23 00:26 (saite)
	nu, i novēlējums - anorexia/buliimia :) es sasmeejos. ai, aizmiishos liidz upei un buus labi taapat. bez visa okeaana. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

jumts
2007-05-23 00:05 (saite)

es domāju, varbūt tā nav vieta un vide, bet kaut kāds vecums, kurā tu iegūsti draugus un kaut kāds cits, kurā tu to vairs nedari (neproti, negribi, nevari vai vienkārši nedari), vai arī apziņa, ka drīz tāpat aizbrauksi atkal, jo it kā būtu taču tik vienkārši iziet ārā un iepazīties, pietuvoties un ļaut pietauvoties, un es ticu, ka tiem vienkārši jaukajiem cilvēkiem arī pēc laika būtu nospļauties par servisu un nevajadzētu neko daudz domāt

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2007-05-23 00:15 (saite)
	tas ir laika jautājums. man vajag ļoti ļoti ilgu laiku, līdz es pierodu pie kāda. ir protams dažreiz brīnumi. es brīnumiem ticu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

jumts
2007-05-23 00:24 (saite)

no 1 puses man ir tāds baigais respect pret visiem tiem cilvēkiem, kas ciešās, stiprās ģimenēs nodzīvo savu dzīvi vienuviet, dara savu darbu, mīl savus kaimiņus, draudzējas ar bērnudārza draugiem, apprecas ar vidusskolas klasesbiedru un mīl savu dzīvi, neskrienot nezinkur un nemeklējot sazinko, no 2 puses - es domāju, ja ir šaubas, tad ir jāaizbrauc uz laiku un jāpaskatās no malas, dzīve tak ir īsa & tam ir jēga, kaut vai tāda, ka saproti, ka nekad vairs neaizbrauksi no saviem mīlamajiem, nešauboties
nu tas tā vulgarizējot..:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2007-05-23 00:28 (saite)
	zini.. es to tik vien daru kaa braucu no viniem prom. un es nepratiishu atblideet preciizi - kaapeec. bet tas nav saitiits ar to, ka es vinus nemiileetu. :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Anonīms)
2007-05-23 09:51 (saite)

....

interesanti, es domāju. tas ka man ir otrādi, ka es ļoti gribētu aizbraukt, bet nebraucu. neuzdrošinos pamest savus mīļos, tos dažus, pāris, jo bez viņiem es nevarētu. man ir vajadzīgs ļoti maz patiesībā, tikai šie pāris un viss cits ir tikai fons. tanī pat laikā nepamet doma, ka vajadzētu spēt dzīvot vienai, tas ir pašpietiekamai. es vienmēr apskaužu tādus cilvēkus, kā Tu, kas var visu leave behind un doties plašajā pasaulē. bet šis Tavs ieraksts mazina skaudību.

lai Tev labi iet, v_r, ko es citu varu teikt? :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	virginia_rabbit 2007-05-23 14:05 (saite)
	visu nevar leave behind, turklāt ja tas ir labs. tieši otrādi - tu skrien krosiņu ar nēšiem uz pleciem, bet tie palaikam šļakstās. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: