es domāju, varbūt tā nav vieta un vide, bet kaut kāds vecums, kurā tu iegūsti draugus un kaut kāds cits, kurā tu to vairs nedari (neproti, negribi, nevari vai vienkārši nedari), vai arī apziņa, ka drīz tāpat aizbrauksi atkal, jo it kā būtu taču tik vienkārši iziet ārā un iepazīties, pietuvoties un ļaut pietauvoties, un es ticu, ka tiem vienkārši jaukajiem cilvēkiem arī pēc laika būtu nospļauties par servisu un nevajadzētu neko daudz domāt