es šos rītus nekad neaizmirsīšu. piedirstā, piebāztā Meroda iela, uz kuras katrs stājas un griežas kā grib. miskastes mašīnas, kas tieši tajā laikā vāc mēslus, kavē satiksmi un visi nervozi taurē. varētu būt kaut kas līdzīgs Gogoļa ielai pie tirgus, stacijas, ar bomžiem patiltēs.
un skābu seju es vedu pa to 2 km garumā savu mazo nastiņu, kas tricina lūpu un saka, ka grib tikai uz latviešu skolu. atstāju viņu raudošu tur audzinātajai uz rokām un tad pa līdzīgām mēslu gatvēm braucu uz soc. apdrošināšanas kantori.