mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2013-08-01 16:21:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:skuka, true skuka

piezvanīju mūzikas skolotājai. es viņai uzticos, jo nekad neesmu redzējusi, ka viņa vadītu nodarbību ar piespiešanos vai neprastu atrast pieeju kādam bērnam. viņa strādā arī ar slimiem bērneļiem un apdeitojas semināros. es tikai viņas personības dēļ vispār turpināju vest Eiženu uz to skoliņu.
viņa nomierināja - teica, ka socializēšanās nekur neizpaliks. un ja ir iespēja pasēdēt vēl mājās - tad trijos gados esot daudz labāk sākt dārza gaitas.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antuanete
2013-08-01 16:55 (saite)
Es sāku iet dārziņā laikam agrāk kā trīs gados, un joprojām atceros, kā lielie mūs ķircināja un kā es raudāju, jo gribēju mājās. Tas gan pārgāja un pēc tam bija OK (ja neskaita piespiedu diendusas un olu kulteni brokastīs :)). Tai pašā laikā brālēns, ar kuru esam vienā vecumā, vispār atteicās iet dārziņā tādējādi, ka, tiklīdz aizvests, kļuva slims ar augstu temperatūru. Skolā sākām iet reizē, vienā klasē. Imho skolā viņam bija zināmas problēmas ar socializāciju, bet nevar droši pateikt, ka tas būtu tāpēc, ka negāja dārziņā, daudz taču atkarīgs no bērna rakstura. Un tagad, 30 gadu vecumā, nevarētu teikt, ka viņš būtu baigais neveiksminieks, jo nav gājis dārziņā :)
Tā ka, ja varat vēl paturēt mājās, tad droši vien vajag izmantot iespēju, nekur tas dārziņš nepazudīs.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2013-08-01 16:57 (saite)
es raudāju katru rītu un par mani maksāja dubultā, jo biju nēsājama uz rokām - ar visu to, ka brālis bija turpat grupiņā un mamma ņēma laukā, cik agri iespējams.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?