mama drama ([info]virginia_rabbit) rakstīja,
@ 2006-11-09 15:20:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
vājums
bet nākot mājā, man palika šausmīgi bail no tā, cik viss ir bezgalīgi tālu. kaut šovakar būtu kaut viens klēpis, kur nolikt galvu un paraudāt! bet tas ir neiespējami. kā man apnicis sev atkārtot šo "neiespējami"...
piezvanīt mātei un atkal raudāt klausulē? es tāpēc viņai vairs īpaši nezvanu. tas ir pārāk skumji. mēs nevaram pateikt ne vārda. vienkārši raudam. katra savā pasaules galā.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antuanete
2006-11-10 10:46 (saite)
Cik labi es Tevi saprotu...
Man ārsts pat ieteica iet uz masāžām un tamlīdzīgām lietām, lai kompensētu pieskārienu badu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]virginia_rabbit
2006-11-10 11:27 (saite)
nu jāā.. bet es kaut kā neļauju sev tā padoties, ka pie ārsta jāiet. eto vremenno. un ko tur liegties - man pat patīk nedaudz ciest. biju izlutināta pa rokām vien dzīvojoties..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]maya
2006-11-10 22:37 (saite)
es neatceros, ka tā bija par filmu...tur viena no varonēm bija masāžiste. pieņēma mājās. pie viņas atnāca kāds cilvēks. viņa sāka viņu masēt un viņš sāka raudāt. un viņa prasīja, kāpēc. un viņš teica - tāpēc, ka man tik sen neviens nav pieskāries.

tāpēc es neeju uz masāžu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?