šodien atradu vēl dažus ls uz kartes un aizgāju pati uz tirg. gan bieshu zupa sanaaca, gan rengjes pus kilograms, gan rabarbermaize.
es domāju par rīgas mūriem, kas man agrāk tikļoti patika, ka tokijas askētiskās, šaurās istabiņas likās kā nometne, nevis mājās. tagad ir otrādi - man gribas vietu, kas būtu gaiša, tkša un tīra, bez pagātnes un personības, nevis smagnējos mūrus, kuros dzīvo nepareizie cilvēki - ne tie, kam tās būtu piemērotas mājas, ne tie, kam tās celtas, ne tie, kas prastu tādās dzīvot.. tagad atkal šeit nepamet kara un patvertnes sajūta.