prāta fotogrāfijas

Izbraucām pusdienu ar vello. Ļoti vērtīgs brauciens - nopirkām katrs pa grāmatai, pie veikala redzējām Repši LOL tērpā (jātnieku zābaki, iespīlētas bikses un platmale) un pie Daugavas - divus zalkšus.

Oh my, vakar sāku tulkot filmu, pusi jau iztulkoju, un sapratu, ka kaut kas nav riktīgi. Kā ta, atvēru angļu skiptus, un sapratu, ka nav īstā. Starp īstajām man atsūtījusies vēl kkāda cita. Laiks izniekots, bet nu ko darīt. Turpinu ar īstajām, hehe. Piedzeru kafiju un piekožu lakricu. Mājās baigais bardaks, un īstenībā nevaru sagaidīt vasaras atvaļinājumu, kad varēšu/im te visu pārkārtot.

Šonakt sapnī kko intensīvi minos ar divriteni, un ritmā skanēja kkāda dziesma. No rīta pamodos, wtf - šveiciešu Eirovīzijas dziesma. Tie, kas LV eirovīzijā gastroļos bija. Baigi iesēdusies, acīmredzot.
http://www.youtube.com/watch?v=B3vUIoqwHTM

Esmu Roskildē, un beidzot Dānijā nelīst, bet spīd saulīte. Laikam tāpēc, ka nopirku gumijniekus. Kursi forši, cilvēki arī baigi sakarīgie un no visām pasaules (pārsvarā Eiropas) malām. Ir arī viens ķīnietis, kuram ir afigenna laba dāņu val. izruna, ņemot vērā to, ka viņš Dānijā ir pirmo reizi. (Un vispār ārpus Ķīnas pirmo reizi).
Istabas biedrene gan man patrāpījusies kkāds frīks. Ungāriete. Tipa 21 gads, bet sajūta tāda, ka ne vairāk kā 6. Izrādīja man te visu savu kofera saturu, maikas ar Spoge Bob, maikas ar vēl kkādiem multeņu varoņiem, 2 rotaļlietas, utt. Un runā vienā laidā. Vienu vakaru atnāca uz virtuvi, vai mēs negribot prezentācijas redzēt, viņai esot baigi interesantās. Dabūjusi 5 (Augstākā atzīme Ungārijā). Tad vēl sāka pilnīgā bezsakarā dziedāt. Vienvārsakot, kkas uz īso tur, šķiet, ir sagājis. Galvenais, ka viņai ir arī draugs, kas ir vispār ārpus manas saprašanas. Čalis no Irānas, dzimis 1.janvārī (Yeah, she tells me everything). Vai nu vēl dubulttrakāks, vai ļoti ieinteresēts iegūt Ungārijas pilsonību. Bet nu, vismaz, kad runa par manu istabas biedreni, tad visiem ir ko teikt, un visiem jautri.
Viss jauki tā, tikai universitāte druscīt middle of nowhere, līdz Roskildes centram ar kājām kāda 1h, bet tas tā.

Sēžu Kopenes centrā un sūcu alēnu. Baigā tāda māju sajūta man te vispār... Nostaigājos vakar, vēl vairāk nostaigājos šodien. Šopingoju, apciemoju H.C.Andersenu, apskatīju ex-Ungdomshus, apciemoju Kristiāniju un tā. Laiks gan tāds pasūdīgs un kājas tulznainas, bet tas tā. Rīt uz Roskildi.

Skatīties CSI Miami ir kā skatīties parodiju kaut kādu. Naivums naivuma galā. Blonda bārbija ar cāļa balstiņu; un tas rižais katru teikumu sāk, skatoties kaut kur, nezin kur, bet pēdējos vārdus sakot skatienu pavērš pret sarunu biedru. Nu, seriously, katru teikumu.
Tas tā, vnk mēģinu atslēgt prātu no savas personīgās krīzes vai kas nu tas ir...

Nepatīk man tā nevienu publiski aprunāt, kur nu vēl studentus. Bet, lasot sevis vadīto bakalaura darbu procesā, un tagad jau svaigi atsūtīto prezentāciju aizstāvēšanai, gribas vienkārši bļaut: "Džīzas! Džīzas!!!" 4 gadus studēt un poņas nekādas brīžiem... Skumji.

Nokrāmēju savā istabā gadiem kā noliktavu/plauktu/krātuvi izmantoto rakstāmgaldu un atstūmu no sienas. Sēžu, tulkoju un daros pie atvērta loga. Baigā tāda idillīte.
Visādi citādi - nenormālais stress un laika trūkums. Jāpagūst iztulkot megaapjoms līdz ceturtdienas rītam, rīt uz skolu ciemos nāk DK vēstnieks, un 4dien jātaisa pigori a la "nāciet pie mums" skolas atvērto durvju dienā. Tas tā, aktuālāko lietu liste, bet ar to jau arī nekas nebeidzas.

Nupat beidzās tiesas sēde par Kristiāniju. Kā jau bija gaidāms, kristianīti ir zaudējuši, un valsts - uzvarējusi. Jautājums par tiesībām uz zemi un ēkām itkā daļēji būtu atrisināts.
Betē, kā viens kristianīts ziņās saka - Ja jau 40 gadus draud un tā arī nav neko izdarījuši, gan jau arī tagad nekas nemainīsies.
Skandināviski lasošajiem: Håb, hash og Højesteret - stadens liv gennem 40 år
un Christianitter tabte i Højesteret

Skolā mums te ir viens tāds meistars (elektriķis, atslēdznieks, nezinu). Pirms kāda pusgada ar šo esmu pārmijusi pāris teikumus, kur šis noskaidroja manu vārdu. Tagad pirms kādas nedēļas mums te garā diena, ar vecāku sapulcēm, aizeju uz automātu pēc ūdens. Šis tur pie dežurantes tusējas un sauc mani. Es atsaucos, šis - "Slāpst, ja?" kaut kāds Captain Obvious, neciešu šitos paradumus.
Šodien arī, aizeju uz automātu pēc ūdens, eju atpakaļ uz kabinetu. Atkal, dzirdu - skrien no pakaļas un sauc vārdā pa pusskolu. Pagriežos, "Atkal slāpst, ja?" LOL. Un tad jau vēl netiek no viņa vaļā, jo saruna jāattīsta. Un smaida kā nezin-kas. Vāks. Jāslapstās tagad pa stūriem, lai tiek droši mājās.

upd.: Ko es teicu?! Aizgāju pie māc.pārzines parunāt par projektu, atkal šis kaut kādā gaitenī pretī. Iedeva trīs mandarīnus.

Šodien Valmierā stāvu, gaidu autobusu. Izvelku no somas ūdeni, padzeros.
Kaut kāda veca dzērāja (tonī jūtams approval)- "O, meitene arī alkoholu dzer!"
Es: "Nē, nē, ūdentiņu"
Dzērāja: "Aha, es jau arī to saucu par "ūdentiņu"."

Personal record: 25 h tulkošana. Ja tagad varētu zvilnēt un palūrēt kādu seriālu! Bet nevar jau - beidzot visi darbi ir izdarīti un jāsāk gatavoties svētkiem.

For helvede, man!

Pirmais sniegs, pirmais sniegs
Bērniem lielu lielais prieks
un pie skolas sporta laukumā iemīts pimpis.

Taisījos iet gulēt - vēl tik jāuztaisa pāris uzdevumi. Kur tu tētīt! Mierīgo vakaru izjauc crash-boom-bang-skaņas. Gudrie brāļa draugi, braucot dzērumā, cauri kaimiņu sētai kokā iebliezuši, un uz akmens uzkārušies. Tagad te stundu notika pestīšana, un, man, protams, jābūt lietas kursā un pa logu jāspiego un tā. Pasākuma autoriem viss beidzies labi, tikai mašīna lupatās. Negadījuma trofeja glabājas mūsu sētā.

ganske alene

Šodien aizstāvēju maģistru, dabūju 10. Epopeja beigusies. Bet tagad kaut kāds tāds īgnums, cilvēki besī un no visurienes gribas izdzēsties un paslēpties.

NUODUOTS!

Atbraucu vakar vakarā mājās, atvēru datoru, rakstīšu. Kaut ko jau uzrakstīju arī, bet ar vienu aci bija jālūr Domburšovs. Tā nu beigu beigās dators tika nolikts uz galda un es iemigu. Pamodos, neko nesaprazdama, uzliku modinātāju uz pus2, celšos un rakstīšu. Yeah right! Pamodos tad, kad bija palikušas 5 minūtes līdz iešanai uz vilcienu. Tagad kauns iet pie darba vadītājas. Un no sevis arī kauns. Tūlīt jau jānodod...