prāta fotogrāfijas

Pirmais sniegs, pirmais sniegs
Bērniem lielu lielais prieks
un pie skolas sporta laukumā iemīts pimpis.

ganske alene

Šodien aizstāvēju maģistru, dabūju 10. Epopeja beigusies. Bet tagad kaut kāds tāds īgnums, cilvēki besī un no visurienes gribas izdzēsties un paslēpties.

NUODUOTS!

Atbraucu vakar vakarā mājās, atvēru datoru, rakstīšu. Kaut ko jau uzrakstīju arī, bet ar vienu aci bija jālūr Domburšovs. Tā nu beigu beigās dators tika nolikts uz galda un es iemigu. Pamodos, neko nesaprazdama, uzliku modinātāju uz pus2, celšos un rakstīšu. Yeah right! Pamodos tad, kad bija palikušas 5 minūtes līdz iešanai uz vilcienu. Tagad kauns iet pie darba vadītājas. Un no sevis arī kauns. Tūlīt jau jānodod...

Teacherzombijam laikam jātaisās uz migu vai kā, pēc 3h jāiet uz vilcienu. Arā jau gaismeņa aust un putniņi čivina kā traki. Bet man tirpst viss ķermenis un es jau vairs neko nesaprotu. Vairs jau pa taustiņiem nevaru pareizi trāpīt. Statistika ir viens maktenliels murgs. Arlabunakti

Lol, uzrakstu skaipā savu sakāmo un automātiski spiežu ctrl+s

Laiks neskrien, bet tai pašā laikā jūtu, ka kāda brīva nedēļa rakstīšanai vēl noderētu. Tā kā tas nav iespējams darba specifikas dēļ (skolēniem gada ieskaišu nedēļa), tad nekas cits neatliks kā naktis ziedot rakstīšanai. It kā jau ne tā grūtākā daļa palikusi un gals jau redzams, un lielākā problēma vai ne problēma ir lapu apjoms un to visu, kas ir, saspiest uz taustiņiem. Gribas, lai tas viss ātrāk ir garām.

Vēl esmu no jauna iemīlējusies Beirut (watch this)

Sean Stiegemeier video, Eyjafjallajökull

you write!

Sēžu pie mājas saulītē ar datoru klēpī un īsto fona mūziku ausīs un ķimerējos gar savu maģistra darbu. Varēja jau iet ātrāk un raitāk, bet nu labi, ka vismaz iet kaut kā... Jāsarauj, lai līdz trešdienai teorētiskā daļa gatava daudz maz.
Vispār baigi - es, kas mūždien universitātē bijusi teicamniece, tagad pēdējā finiša taisnē tā palaidusies, ka nu jau ir vienalga, cik man par šito meistardarbu būs, galvenais, lai vispār top gatavs laikā. heh...

it's better to burn out than to fade away

Traģikomēdija 5 cēlienos 'Drew maģistra darbs' ir atsākusies. Laika palicis pavisam maz, tāpēc stresiņš uzdod, tāpēc arī beidzot (!) sāku kko darīt tā pa īstam. Smieklīgi, kā februārī paņēmu pauzi, tā ievilkās. Nupat bija brīvās dienas, kaut ko muļļājos, tagad rīt tā pa īstam sākas darbs visās vietās un es sēžu, nakti ziedojot akadēmiskām izvirtībām. Vienīgi, ka jau fiziski jūtu - nav vairs tas, kas agrāk, ķermenis jau tricinās no negulēšanas un tā. Bet varbūt, ka no stresa, ej nu sazini tagad. Nu, neko darīt, pati vainīga. Respektīvi, normālā es atvadās no pasaules līdz maija otrajai pusei. Un jūtu līdzi un jau iepriekš atvainojos visiem, kam būs jāsaskaras ar manu neciešamo dabu, kas līdīs ārā.
Btw, kā tur ir - es jau nevaru paņemt akadēmisko tagad, un pabeigt to darbu ziemā, neko nepiemaksājot, vai ne?

Dānijas kino dienas 2010: K-Sunī no 16. līdz 20. aprīlim.

Filmas:
Den du frygter/Fear Me Not


To verdener/Worlds Apart


Frygtelig lykkelig/Terribly Happy


Det som ingen ved/What Noone Knows


Vairāk info un programma šeit: klikitī-klik

Nesu nodot filmas - vienu aiznesu, otra palika datorā, lol. Turpat arī satiku Freibi. Charming and funny as always. Atceras mani, papļāpājām; šis ar iesmēja - nuja, Jūs jau te vāciņus atnesāt nodot, he

more

Nē, tas viens skolēns ir nojūdzies, goda vārds. Bija miers, kādu hotj ne gadu. A šodien 8. март un kā es no rīta nāku skolā iekšā, šis ir pretī. Ar kaudzi rozēm. 21. Nēnu, es saprotu, simbolisku puķīti uzdāvināt siev. dienā ir forši un mīļi, bet nu nejau 21, come on! Mož precēt taisās, vai...

upd: šis un šis, ja nu kas.

Ballīte vakar izdevusies. Šodien darbā privātstundas laikā vilku dzīvību un, kamēr skolēns raksta sacerējumu, aizskrēju uz skolotāju istabu novemties. Kaut kā agrāk paģiras vieglāk pārcietu.