prāta fotogrāfijas

Interesants faktoīds par to, kāpēc Slint sākums (pirmie divi albumu) bija tik intensīvi perfekts, taču grupa ātri vien izjuka.

Slint (official) maksimāli iekrita negatīvajās vibrācijās pēc 1.albuma ieraksta un miksa sesijas pie Steve Albini. Un nespēja atgriezties no tās traumas, jo neparūpējās par grupas mikroklimatu un skaidru komunikāciju ar skaņu inženieri (kurš iesācējs vispār apzinātos ko tādu pirms savas 1.studijas pieredzes? Varu pateikt godīgi- neviens pats).

Kāpēc negatīvās vibrācijas?

Ierodoties pie viņa studijā, Slint bija nolēmuši, ka vēlas, lai viņu pirmais albums skan silti un organiski. Nezinu, kā un vai viņi to Albini nokomunicēja, bet rezultāts bija pretējs gaidītajam.

Stīvs samiksēja pretēji- viņš akcentēja skarbos un edžīgos toņos, kas rezultējās ar to, ka stīgu instrumenti skan harsh and edgy.

Rezultātā pēc 1.albuma izdošanas grupu pameta basģitārists, kurš, nebūdams pielīdējs, bija visvokālākais par vilšanos rezultātā.

Ilgus gadus pēc grupas izjukšanas pārējie Slint dalībnieki neļāva orģinālajam basistam piekļuvi 1.albuma failiem (ar mērķi veikt re-mix pa savam, lai panāktu to albuma skaņu, kāda bija iecerēta 1989. gadā). Taču pirms neilga laika viņi beidzot piekāpās un iedeva 1. basistam failus, un tas rezultējās ar Slint 1.albumu, kaa skan tā, kā to bija iecerējuši puikas toreiz, sen, sen atpakaļ.

Manuprāt, skaņu inženieriem reti kad pa labu nāk fakts, ka viņi ir larger then life personalities. Jo tad, nedod dievs, klienti sāk ļauties inženiera atrunām, aizrunām, unikālajam skatījumam. Un tā.

Noslēdzot šo info apkopojumu, vēlos bilst, ka neviena būtne nav perfekta. VISI MŪSU VAROŅI IR TIKPAT IMPERFEKTAS BŪTNES KĀ MĒS!

Slint 1.basista remiksēto 1.albumu var baudīt šeit: https://slint.bandcamp.com/album/tweez-tweethan-mix

Bija izcils laiciņš, skrējās pārsteidzoši viegli, pirmās 3/4 noskrēju 2. pulsa zonā, ap 35. km izdomāju, ka jāsāk temps kāpināt, ap 37. škita, ka nedaudz pasteidzos ar kāpināšanu un kājas atteiks, bet viss beidzās laimīgi, pat pēdējos pāris km paskrēju ar 4:40min/km un bija spēks labam finišam.
Rezultātā 2. labākis maratona laiks 3:44, vidējais pulss 122bpm. Vienvārsakot - čiliņā.(: Biju domājis, ka, ja iekļaušos 4 stundās, būs ļoti labi, biju gatavojies pēdējos kilometrus iet un raudāt, jo sāp kājas. Sanāca labi nodozēt ūdeni, elektrolītus un cukuru, sāk atmaksāties uzkrātā pieredze, strava saka, ka šis bija mans 8. maratons, laiks skrien neticami ātri. Šķiet, ka pirmais 2020. gadā, kuru nomocīju un pēc tam 2 nedēļas bija grūti staigāt, jo sāpēja kājas, bija tik tikko.
Labākais kompliments, ko saņēmu no oficiālajiem uzmundrinātājiem - "jūs jau esat noskrējuši 19K, malači! oo zazi, tu izskaties tik svaigs itkā tikko tik būtu sācis skriet." Tā arī attiecīgajā brīdī jutos.
Pēc pasākuma vēl atradās spēks aizbraukt uz mežu pastaigāties un vakarā vakarā uz ballīti, kurā bija ekskluzīva dzīvā mūzika, pirts un baļļa. Diena izdevusies, pārpildīta ar pozitīvām emocijām.
Jāsāk čakli gatavoties triatlona sezonai.

Esmu tik laimīgs, jo viena no manām mīļākajām dziedātājām Mišela Gurēviča atkal būs Latvijā! Injicē šo skaņdarbu manā DNS, LŪDZU, LŪDZU, INJICĒ TO MANĀ DVĒSELĒ!

Šarmanta post-King Gizz mūzika. Vienīgais grupai stulbs nosaukums. Videoklips - zaļa maģija!

2026. gādā cilvēks nevar vienlaikus iestāties par mieru un taisnīgumu pasaulē, un skatīties Eirovīziju. Kāda runa vispār var būt par kopīgas, skaistākas nākotnes būvēšanu, ja humanoīdi nevar neieslēgt savu ekrānu tieši tad, kad viņu neieslēgšana varētu kopā veidot vismaz kaut kādu signālu?

Viņu smadzenes, nozagtas caur apzināti izkropļotas kultūras patērēšanu, veido kolektīvas alkas pēc arvien jaunas un jaunas kroplas kultūras. Tādi cilvēki kā putnupr - viņi savulaik bija visalternatīvāk domājoši cilvēki, kuri patērēja visaugstvērtīgāko kultūru, taču, nerūpējoties par sava prāta kultūru un pārāk ļoti investējot savos humanoīdiski-sabiedriskajos pienākumos, viņa zaudēja savu sākotnējo dzīvdzirksti ikdienas darba pelēcības tuneļos.

"Skaties uz mani, kā nododu visu, kas reiz man pašam bija svēts!"

Ja pazīsti kādu, kurš skatās Eirovīziju - iepļaukā viņu! Ar sarunu, ar vārdiem jau neko vairs nevar izdarīt šajā ērā, kur vairs nav iespējams nošķirt patieso no nepatiesā un labo no ļaunā.

Pēc 20 gadiem atskatīsimies uz 2026. gadu un kopīgā nopūtā atzīsim: "Eh, man pietrūkst 2026."? Kļūs daudz jocīgāk.

Skeitparkā visi tādi nopietni onkas un stilīgi džeki, manējais ar rōzā vellapēdu ar groziņu

Šodienas menticīds ir rītdienas menticīds.

https://www.youtube.com/watch?v=fVN8JITUjkE

Holographic Platonism? Fellas, the fuck we're talking about?

Siliņas demisija: bye bitch

šodien interesantākais žurnāls ir dance.lv

https://dance.lv/ko-var-balss-par-janas-jacukas-ha/?
https://dance.lv/balets-pret-algoritmu-par-asv-baleta-zvaigznem-riga/

Mārtiņa beķereja tā izremontēta, ka es vairs nepazīstu Rīgu

Mūsdienu un nākotnes cilvēku kognīcijas pamatproblēma.

FEELZ > REALZ jeb

"Tas, kā X man liek justies, ir būtiskāks elements par to, vai X ir ĪSTS (kā "safabricēts" antonīms)?

Objektīvā patiesība vairs nevienu jaunu cilvēku neinteresē - galvenais ir vibrācija, noskaņa. Šādi intuitīvi tvērumi nav objektīvi izmērāmi. Taču izpisties smadzeņu pišanas sociālie tīkli... kā es sākumā IENĪDU facebook ĪKŠĶI! Jūs nespētu iedomāties, ar kādu klusu naidu es atteicos to lietot. Jo lietot ĪKŠĶI, ir trivializēt savu reakciju līdz pirdiena vērtībai. Galu galā šis simbols sevī neiemeiso viennozīmīgumu, ko tam vajadzētu simbolizēt - labs darbs, es lepojos ar tevi, turpini tā tālāk! Taču īkšķi var arī lietot ironiskā, sarkastiskā un arī izņirdzošā ziņā, viss atkarīgs no konteksta. Īkšķis sevī ietver: izvairīšanos no sarunas, trulu "es Redzēju šo ierakstu - neizlasīju; tagad atpisies" reakciju.

Iztēlojies pamatskolu. Tīnis lejuplādē klasesbiedrenes attēlu no myspace, ielādē to tādā "AI", kas radīts, lai augšuplādētiem cilvēku attēliem novilktu apģērbu un eksponētu savu "kaunu". Nevienam tīnim, kas atradīsies viņas infosfērā, nebūs svarīgi, vai foto ir īsts, daļēji īsts vai pilnībā ģenerēts - viņi visi redzēs tikai savu pirmo reakciju uz šo kairinātāju.

Mazi gaismas zaķīši
Un melni ēnu kaķīši
Rau satikušies netīši
Zem lapotnes, kur mīžu
Alu sūcot pamīšus
Pieri stutēdams pret koku
Zem acs ar zili melnu loku
Apšļācu sev roku
Kamēr ausīm atpūtnieku runas zogu
Man vate galvā acīs migla tomēr visu dzirdu
Un ļaudis mēļo ka es smirdu
KOPŠ TU MANI PAMETI


- Gatis Vanags

Dziedēt spēj tikai tāds ārsts, kurš pats ir (bijis/ir) ievainots.

Svētdien ikgadējais Rīgas maratons. Jāuzskrien, bet kaut kā nejūtos gatavs nemaz. Nāksies izdzīvot pateicoties pieredzei.

p.s. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2026-rimi-rigas-maratona-laika-nedelas-nogale-gaidami-satiksmes-ierobezojumi.a646906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article

Injicē man argentīniešu bandas Los Espiritus mūziku pa taisno manās vēnās. Dziesmas nosaukums "Pazudis liesmās". 

Rīgas domē rukšu cīņas. 

Plašāka 43 toņu sistēmas eksplorācija.