| ||||
| izlasīju http://klab.lv/users/antuanete/810772.h | ||||
comments: ir doma     |
vilibaldis domā -
|
|||||||||||
| ||||
| izlasīju http://klab.lv/users/antuanete/810772.h | ||||
| comments: ir doma |
| ||||||
| ja kādreiz par sievietes pastiprināto darbu mājsaimniecībā uzskatīja, ka viņa to dara aiz mīlestības, tad tagad šajā ziņā ir progress, taču joprojām tiek uzskatīts, ka sievietēm prieku sagādā organizatoriskais darbs | ||||||
| (Reply to this) (Thread) |
| ||||||
| var jau būt, patiešām nezinu, man kā bezģimenes cilvēkam nekad nav ienācis prātā pārslogot sevi ar trešās pakāpes māsīcu un Pēteronkuļu apzvanīšanu, kā arī mani privāti neinteresējošu saietu organizēšana :) | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| domāju, ka mēs varētu atrast tavā dzīvē citus piemērus, piemēram, tu esi ieguldījusi vairāk emocionālā darba meitas audzināšanā | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| iespējams, bet tas drīzāk tā savtīgi patīkami nekā piespiedu kārtā :) patiesībā tas ko es nesaprotu cepienā ir kāpēc cilvēki kaut ko dara pret savu gribu, uzskata to par nastu, gaužas un sola cirst durvis, ja vienkārši var sevi neapgrūtināt un dzīvot saskaņā ar sevi utt. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| tāpēc ka tas notiek kolektīvi un tik vispārpieņemti, ka cilvēki paši nepamana, ka viņi tā dara, bet, kad pamana, tad jau ir dusmīgi | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
| ||||||
| un nestāsti, ka neesi bijusi nevienlīdzīgā situācijā | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| ja man nepatīk es nevelku garumā un tā arī pasaku :) | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| ai nu tas ir kā resno forumā pateikt - ja man nepatīk, es nevelku garumā un novājēju :) | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| diez vai vaimanāšana līdzi cik viņiem grūti, kādi nabadziņi diži palīdzēs notievēt. :) | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| bet varbūt līdz sabiedriskās ēdināšanas tradīciju maiņa | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Redz katram jau tā sava pieredze un attieksme, turklāt jo vecāks cilvēks paliek, jo labāk iemanās sev nedarīt pāri, ja vien nav mazohists :) | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| tas labi, tomeer ir kljuuda nodaliit sevi no kolektiiviem procesiem | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| vilibalža attieksme arī maina sabiedrības kopējo uzskatu klimatu. protams, konkrētā problēma pastāv, par to liecina kaut vai daudzie atbalsta komentāri pie antuanetes. man personīgi pieņemamāks ir uz sevi vērstais situācijas risināšanas paņēmiens, nevis paģērēšana mainīties vīrietim vai sabiedrības viedoklim (kas tomēr pakāpeniski mainīsies, ja katrs pats turēs rūpi par sevi). | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
| ||||||
| t.i. raksts varbūt nav universāls un ir pārspīlēts, ja apskatām citus individuālus piemērus, tomēr tas norāda uz tendenci | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
| ||||||
| es tieši nācu teikt, ka, iespējams, tāpēc, ka nav milzu "paplašinātās ģimenes", ko "saturēt kopā". par sevi ar atvieglojumu nopūšos un saku, "i labi, ka tā". piem., reiz kolēģis kaut kādā decembra sākumā apjautājās, vai visiem esmu sapirkusi Ziemsvētku dāvanas, un izskatījās konkrēti saguris šā uzdevuma priekšā. es savukārt sapratu, cik mūsu Ziemassvētki ir kompakti, viegli un neproblemātiski. te nu viņš ir, tas "emocionālais darbs". | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| vai ne, katrs jau izvēlas savu teiksim tā, ja ļoti gribētu "paplašināto ģimeni" varētu noorganizēt, bet kam man tās svešās drāmas... | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
| ||||||
| mēs, piemēram, šo lietu atrisinājām paplašinātajā lokā katrs izlozē vienu cilvēku, kam dāvinās. jāmeklē tikai viena dāvana, pievēršot tai vajadzīgu uzmanību, un apdāvināšanās sadaļa svētku scenārijā izpildīta. proti, lielu tiesu nepatīkamās situācijas var atrisināt tās risinot, nevis gaužoties par savu grūto lomu vai otra nepiedodami nepietiekamo līdzdalību. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| tas gan, pilnīgi Tev piekrītu. bet diez vai cilvēki gaužas par savu emoc. darbu tajās paplašinātajās ģimenēs, kurām ir tendence analizēt savu funkcionēšanu un domāt, kā to visiem uzlabot :) | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
| ||||||
| vienīgi jāņem vērā, ka jāizpildās vēl dažiem faktoriem – lai risinātu, ir jāapzinās (kurš te augstāk teica, ka to nepamana, bet kad pamana, tad jau ir dusmīgs), un tad vēl daudz kas ir atkarīgs no tā loka, kurā tas ir jārisina. bet, protams, jārisina ir. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
| ||||||
| Man šis raksts bija diezgan liels atklājums, jo man ir nācies saskarties ar pilnīgi atklātu prasībām stilā "piezvani mammai un atvainojies manā vietā, tu taču esi sieviete, tev tas labi sanāks" vai "kāpēc tu nezvani Pēteronkulim, viņš taču ir vīrietis un pats to nedarīs, viņš tikai raudās kaktā". Šis raksts diezgan labi izskaidro, kāpēc tas nav ok. | ||||||
| (Reply to this) (Thread) |
| ||||||
| Šādā kontekstā protams nav ok, man laikam nekad neviens ģimenes kontekstā nav atļāvies kaut ko tādu pateikt. Darba situācijās gan... | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
| ||||||
| Varu ar piemēru izskaidrot. Vīratēvs ir smagi saslimis, rūpes par viņa veselību/izvadāšanu pie ārstiem uzņēmusies viņa meita (vīra māsa) un visus jautājumus saskaņo ar mani, kā arī iesaista mani. Man rūp manu bērnu vectēvs, es bez iebildumiem piedalos. Tomēr laiku tas atņem un pārdomas rosina. Pārlikt atbildību uz vīra pleciem neizdodas, kā arī tikt galā ar savu sirdsapziņu. | ||||||
| (Reply to this) (Thread) |
| ||||||
| Tev jāiemācās pateikt nē, nevis jācenšas tajā iesaistīt vīrs. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Tev jāiemācās nedod neprasītus padomus? ;) Tā ir tikai ilustrācija tēmai. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Tēma, kas tika celta ir sievietes emocionālais darbs, kurš sabiedrībā tiek uzskatīts par pašsaprotamu. Par normu. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Tad tas ir neveiksmīgs piemērs, jo tavs piemērs bija ilustrācija tam, ka sievietes (bet patiesībā tas vienādi piemīt abiem dzimumiem) nespēj pateikt nē, kad vairs pašas netiek galā, un jūtas aizvainotas, kad partneri neuzņemas šo pašuzlikto nevajadzīgo nastu. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Šis noteikti nav piemērs nespēšanai pateikt nē tai nevajadzīgajai nastai, kkādam tur slimam, pat ne savam vectēvam. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
| ||||||
| Es gan domāju, ka mans piemērs ir precīzs tēmai. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Es saprotu, ka šeit ir vienkārši diametrāli pretēji pasaules uzskati – vienā ir individualitāte, kurā ideāli (bet ne vienmēr praksē) cilvēki dara to, ko paši grib un attiecībās, kad kaut kas nestrādā, pārrunā un norunā visu, kas un kā. Un ir otra pieeja – dzīvot pēc nerakstītām “pašsaprotamām” lomām, un ja kaut kas attiecībās nepatīk, tad nevis skaidri pasaka partnerim, kas un kā, bet sāk dot mājienus vai rakstīt rakstus, ka partneriem pašiem būtu bez teikšanas jāuzmin, ko otras pusītes grib. Vispār jau šo otro pieeju katrs psihoterapeits cenšas iznīdēt ar visām saknēm, jo neviens mēs neprotam lasīt citu domas. Tas skan nedaudz pretrunīgi, jo visas idejas par empātiju, emocionālo intelektu utt. balstās uz spēju uzminēt cita cilvēka prātu. Un tomēr tas var strādāt tikai tad, ja cilvēkiem ir vienāds pasaules redzējums. Ja saskaras dažādas pasaules, tad bez skaidrs runāšanas nu nekādi. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| indivīdi, protams, savas problēmas vai nu apzinās, vai neapzinās, un vai nu risina, kā māk, vai nerisina. bet, ja kādā sabiedrībā ar vienu un to pašu problēmu/uzskatu saskaras daudzi indivīdi, tā tad ir kolektīva tendence, par kuru nenāk par skādi parunāt publiski. arī vēlēšanu tiesības taču gribēja indivīdi! un līdzvērtīgas algas. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Runāt var un vajag, tikai nevajag automātiski uzskatīt, ka pirmais piedāvātais risinājums ir automātiski pareizais. Vismaz es šoreiz saskatu, ka šī problēma nav unikāla viena dzimuma problēma, un arī risinājums visbiežāk nav otras puses risināms, bet drīzāk pašas personas attieksmes maiņas jautājums. Tas ir līdzīgi kā ar depresiju. Partneris var būt atbalstošs un visādā ziņā censties palīdzēt, bet visbiežāk viņš vai viņa tomēr nebūs piemērota persona, kas var atrisināt šo problēmu. Ja vien protams, depresija nav tieši attiecību dēļ. Bet nu pat tad tas ir tāpēc, ka nav pareizais partneris. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| nē, tā nav viena dzimuma problēma, un risinājums nav vienas vai otras puses risināms, bet tā nav arī atsevišķa problēma., bet gan ietilpst veselā parādību kopumā, kas skar visu sabiedrību. feminisms vispār nav viena dzimuma problēmas dēļ. un, atšķirībā no depresijas, tā iemesli nav ķīmiski | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Depresijas cēloņi visbiežāk nav ķīmiski. Feminisms ir anti-akadēmisks. Es pietiekami iedziļinājies tajā, lai to saprastu, un šobrīd negribu neko dzirdēt par to, ja netiek likti galdā skaidri pētījumi. Tajā satori rakstā viens komentētājs "biologs" jau skaidri norādīja uz feministu domāšanas maldiem – ka cilvēka daba ir tikai sociāls konstrukts. Patiesībā tas ir ģenētisks UN sociāls konstrukts. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| un šie, lūk, ir maldi par feministu domāšanu | ||||||
| (Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
| Ir taču iemesls, kāpēc feminisma popularitāte ir tik zema rietumu valstīs. Pēc quora minētajām aptaujām 80% atbalsta dzimumu vienlīdzību, bet tikai kādi 25% atbalsta feminismu. Nu ne jau tāpēc, ka feminists = cīņa par dzimumu vienlīdzību. Varbūt citās kultūrās tā ir, bet rietumos, kur pamatos vienlīdzība ir sasniegta un varbūt palikusi kāda astīte, tā ir kļuvusi par ideoloģiju, kas aizvien dziļāk aiziet maldos. | ||||||
| (Reply to this) (Parent) |
vilibaldis domā -
|
|||||||||||
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}