![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Bet, manu gaismas stariņ, kāds ir tavs neticamākais, savādākais un neparastākais lidojums/pieredze aviojomā?
Varu palepoties, ka esmu lidojusi ar nekur neakreditētas aviokompānijas Южмашавиа reisu Kijeva-Dņepropetrovska, ar brīnišķīgu vismaz 40 gadus vecu lidmašīnu YAK-40.
Tā salons bija iztapsēts ar gadu desmitu gaitā visiem aromātiem pievilkušos zaļu un priežu mizas krāsas vorsolīnu (kas gan nav nekas ļoti neparasts, ja ir gadījies izmantot CarpatAir pakalpojumus).
Lidaparāts spēj uzņemt 37 pasažierus un 3 apkalpes locekļus, proti 2 pilotus un 1 stjuartu. Konkrētajā reisā šis normatīvs tika pārkāpts, jo bez 37 sēdošajiem pasažieriem kādi 6 vēl šai reisā stāvēja kājās (man bija sēdvieta).
Iekāpšanas un izkāpšanas process par 100% līdzinājās bērnības pieredzei uz vilcienu perona Riga_PASS stacijā, par kauju izcīnīt sēdvietu eļektričkā Rīga-Jūrmala.
Visbēdīgāk klājās tiem ukraiņiem (vispār jau ukrainietēm-emigrantēm), kas uz vasaru ieradušās no ASV apciemot radiņus laukos, pavisam zaudējušas skiļļus Austrumeiropas Agresijā un pilnīgi nespēj aptvert kā notiekošais var būt reāls.
Šajā reisā mums servēja maltīti: salami desas ripiņas un sāļos krekerus, vai deva padzerties - neatceros. Biļeti uz šo reisu es saņēmu neko nemaksājot Kiiv Borispol lidostā info lodziņā nosaucot savu uzvārdu un uzņēmumu, uz kuru dodos Dņepropetrovskā.
Jāpiezīmē, ka devos darba darīšanās - komandējumā uz kādu iestādi, kura piederēja akurāt tiem pašiem džekiem, kam Южмашавиа. Vēl viņiem piederēja degvielas uzpildes staciju tīkls, viesnīcu ķēde (no 2 viesnīcām) Grand Hotel Ukraine un vēl dažas vārdā nesaucamas iestādes.
Un pasakiet vēļ, ka IT cilvēki ir sausiņi ar prognozējamu un bināru ikdienu! :)
Varu palepoties, ka esmu lidojusi ar nekur neakreditētas aviokompānijas Южмашавиа reisu Kijeva-Dņepropetrovska, ar brīnišķīgu vismaz 40 gadus vecu lidmašīnu YAK-40.
Tā salons bija iztapsēts ar gadu desmitu gaitā visiem aromātiem pievilkušos zaļu un priežu mizas krāsas vorsolīnu (kas gan nav nekas ļoti neparasts, ja ir gadījies izmantot CarpatAir pakalpojumus).
Lidaparāts spēj uzņemt 37 pasažierus un 3 apkalpes locekļus, proti 2 pilotus un 1 stjuartu. Konkrētajā reisā šis normatīvs tika pārkāpts, jo bez 37 sēdošajiem pasažieriem kādi 6 vēl šai reisā stāvēja kājās (man bija sēdvieta).
Iekāpšanas un izkāpšanas process par 100% līdzinājās bērnības pieredzei uz vilcienu perona Riga_PASS stacijā, par kauju izcīnīt sēdvietu eļektričkā Rīga-Jūrmala.
Visbēdīgāk klājās tiem ukraiņiem (vispār jau ukrainietēm-emigrantēm), kas uz vasaru ieradušās no ASV apciemot radiņus laukos, pavisam zaudējušas skiļļus Austrumeiropas Agresijā un pilnīgi nespēj aptvert kā notiekošais var būt reāls.
Šajā reisā mums servēja maltīti: salami desas ripiņas un sāļos krekerus, vai deva padzerties - neatceros. Biļeti uz šo reisu es saņēmu neko nemaksājot Kiiv Borispol lidostā info lodziņā nosaucot savu uzvārdu un uzņēmumu, uz kuru dodos Dņepropetrovskā.
Jāpiezīmē, ka devos darba darīšanās - komandējumā uz kādu iestādi, kura piederēja akurāt tiem pašiem džekiem, kam Южмашавиа. Vēl viņiem piederēja degvielas uzpildes staciju tīkls, viesnīcu ķēde (no 2 viesnīcām) Grand Hotel Ukraine un vēl dažas vārdā nesaucamas iestādes.
Un pasakiet vēļ, ka IT cilvēki ir sausiņi ar prognozējamu un bināru ikdienu! :)
bet ķeksītis biogrāfijā ir labs :) nupat jau tā aizkustinājos skaistās jaunības&trade atmiņās, ka varētu pat piekurbulēt skaneri un uzrādīt, kāds tas bleķu putnis izskatījās.
Tagad meklējot izrādās, tas pat pirmskara laikam bijis. Pasažieriem ādas sēdekļi viscaur, lai.
* bedīgi slavena ar to, ka viņiem reiz piloti sašmigojās un nosēdās Rīgā, neizlaižot šasijas. Fantastiskākais ir tas, ka pasažieri neko nepamanīja! :)) Kas pierāda gan augšminēto dzirdīšanas tradīciju, gan tās ļotenes īpatnības :)
Vienreiz es aizlidoju uz Kopenhāgenu 23. februārī ar 24. februāra biļeti. Tas ir stāsts par to, ka biju izdomājusi, ka man jābūt CPH otrdienā un nepārbaudīju datumu, tā nu ar pārliecību, nostādot pārliecinošā ierindā visus iesaistītos otrdienā arī maucu. Nekur nekas nevienam nemisējās, kaut tolaik visi čekini bija manuāli. Bet 5:30 no rīta, piekritīsiet, cilvēkfaktors nav tas precīzākais.
Otrs,bet tur jau wowow tikko pārspļāva smalkmē, es esmu lidojusi ar Fokeri līdz tai pašai CPH. Vētra, novembris...
Nosēšanās lidostā- attēlā redzamajā pļavā bija gana jautra, tāpat kā iekāpšan lidmašīnā atpakaļceļam- pats savu somu nes un ieliec bagāžas nodalījumā. Nekādas drošības kontroles, nekā. Kaut turpceļā bija.