ļoti mīļi liekas, ka kolēģe, kas dzīvē izvēlējusies "esmu vienmēr īgna, jo mana dzīve ir visgrūtākā!" taku, kad paziņoju (jau 2x): darbā rīt nebūšu, jābrauc uz bērēm!, gādīgi apjautājas - zane, tu esi ļoti bēdīga?

{neesmu, skumji tik, ka bērnības Lielie cilvēki nu ir veci un mirst}

sapnī skatījos diezgan gaļainu šausmeni un domāju - nu šito jau gan nevajag skatīties, būs slikti sapņi!

tik mīļi, ka māsai elles galvassāpes tad pat, kad man, un mums abām jāiet uz klavierkoncertu.
viņa gan labāk sagatavojusies - somā pretsāpju līdzekļi un blašķīte ar šņabjtoniku (tas esot pēdējais līdzeklis šajā cīņā, kad nekas cits vairs nelīdz).
nezinu, kas palīdzēja, bet no koncerta izgāju jau kā cilvēks..

6d uzmetu nejauši, protams ka, sev uz pleciem un galvenokārt skausta milzu bomi
viss kustas, panika beidzās, zilumu nav
joprojām psihodēliskas sajūtas

ciema publiskā baseina pirtī ienāk jaunais tēvs (zelta ķēdi ap kaklu apkāries) ar savu mazo meitiņu un sāk visko pamācīt, kā ir, ka nav nemaz tik karsts, ka vajag šitā un tā..
nodomāju, vienmēr tie gudreļi visko močī tiem nabaga bērniem..

tad meitiņa apsēžas lotosa pozā, tēlo, ka meditē, un prasa tētim: par ko man domāt?
- par mākoņiem!
- kāpēc?
- jo viņi tādi viegli un gaisīgi, par tiem vienmēr ir labi domāt!

>eh, zane, ko tu tā tik bieži tos cilvēkus nenovērtē?..

+ vai ir ļauni neteikt kolēģei, ka viņas džempera mugurpusē ir iesprausts neliels krāsu gammā saskanīgs knaģis?
> mani tas tā iepriecina + apsveru ieviest šo stila elementu!

vai tu cīnies? par ko tu cīnies?

:es cīnos pret korporāciju vēlmi piesārņot manu epastu un telefonu ar savām reklāmām.
ja man kāda firma sāk sūtīt neprasītas ziņas, es viņas medīju nost un sūtu pieklājīgas, bet uzstājīgas vēstules ar lūgumu izbeigt šo pašdarbību.

līdz šim sanācis labi, bet viena kompānija nepadodas - tā ir bite ar saviem suņukiem un citiem grabuļiem, kas no katrreiz cita nr. dzimšanas dienās un citos svētkos zvana un mulsina ar to debīlo un pilnīgi nevajadzīgo, jo ieraksts, ne no sirds:(, situāciju, kad es pa visu kabinetu: "jā hallo, hallo?" bet pretī: "vau vau!"

esmu iemīlējusies šajā grāmatā
jāmeklē bērni, kam dāvāt, lai imagināri iekāptu atpakaļ savā bērnībā, kad par tādu brīnumu paģībtu

 

vasarnīcu izokšķerēja, nekādu lielu skādi nenodarīja, tik paņēma 0,7l šņabi un saplēsa māla zombijrūķi (jā, jau 2x, bet tika salīmēts, jau 2x)
taču nu manas vientuļnieces dienas tur ir traumētas
un arī nometu patukšu, tomēr efektīvi iedarboties spējīgu, krāsas bundžu uz grīdas un jaunā putekļsūča
naktī sapņoju, ka krievi ar vāciešiem mačojas bumbošanā, mēs te sēžam tādā skaisti saulainā vasaras dienā un gaidām, kad tad nu cauri būs
= nu paldies, varēja tā nepūlēties!, nedēļas nogal'!

sports sāk uzvarēt uzdzīvi

atminies, nocīnijies ar ceļa pūķiem un himērām, uz darbu salijis un nosvīdis un izpūsts un vispār dzīvei nav jēgas akdievs!!,
centies noparkot velo, cīnoties ar sētnieku kungiem, kas regulāri velonovietnē atstāj savus aksesuārus,
un tad pretī nāk tas viens šoferis, kas vienmēr sajūsmā un smaida un labrīt! un jauku dienu!
tānu sekundes simtdaļā nākas sastutēt seju smaidā un labrīt, lai jauka diena!
un tas darbojas
:)

nopirku botas skriešanai
jauns posmiņš sācies atkal

-aij, man kkā nesanāk vairs gatavot!
-ir garšīgi, es jau vienu to baklažāna gabalu pagaršoju!
-tur nav baklažānu! tā ir piedegusi sviesta pupiņa..

mums darbā ir tāds stresa atslābšanas menedžmenta pasākums - virtuvītē pie sienas pielikts A3 papīrs, uz kura jebkurš, kamēr vārās ūdens kafijai vai.., var kko uzzīmēt ar flomīšiem, nu jau arī pasteļiem, sazin, cik tālu iesim.
nu un tas ir ļoti foršs pasākums, jo māca pieņemt citu viedokļus, kas jāzīmē un kā jāuzlabo jau esošais: man ar to diezko neveicas dzīvē.

betun tā kopā veidojas diezgan foršas bildītes..

pēc koncerta 7 no rīta, kad 2 nakts tumsas stundas pavadītas, ar mazu un tizlu gumijas laiviņu cenšoties tik pāri ezeram milzu vējā uz pasākuma vietu (jo kurš tad izpēta kartē, kur ir tā peldošā skatuve un kur ir osta), un tad padreifēts pa teritoriju, klausoties un vērojot un apmainoties ar pieredzi, jo negāja viegli daudziem, nolemt, ka tā tur tālumā ir mūsu osta, ne mirkli sevi neapšaubot, bija traģikomiska izvēle (atkal nieka 2h vēja airēšanas čempionāta), haha, nē, mūsu osta bija citā ezera pusē..
bet mēs esam jauni un moži un nepadodamies, mēs paslēpjam laivu krūmos un soļojam svilpodami un ellē pārguruši 3 km uz īsto ostu pēc auto!

# ezera skaņas - tiec nu galā pats tumsā un naktī un vējā un lietū, mēs norādes nedosim (arī ūdenī nogāzušos koku tumsā neizgaismosim, redzēs, vai paspēsi izvairīties un nesaplēst savu gumijas tizlenīti!), jo nu..
bet vismaz vari uzzināt daudz jauna par sevi un sav biedru un tapt saliedēts :)
un pasākums ar mīlīgs, bija pat peldoša mājiņa ar krāsni un svaigi karsti vārītu kakao.
noteikti iesakāms, mūzika gan man tā, drusku par apgaroti saldi jauku, bet noskaņa un vizuālais viss izcils!

kā man riebjas tā mana ķermeņa izvēle sarkt bez jēgas un mēra!

un tad tie nekad nesarkstošie un nesvīstošie un un.. plastmasas ļaudis, kas to vēl ņem un komentē: "paskatieties, viņa pat nosarka! haha!" [fakjū, salaizītais ambīciju kolēģi!]

4d:
ddteatro vip izrāde - antikauna šamanistiskais kastur seminārs, lieliski!
un garlaicības muzejs - ļoti jauks

5d:
ddteatro koncerts - runča renāra psihes kastur annāles mini ainiņa ar čuči čuči, lieliski!

6d:
sansusī - oļesja petrova, ja vas ļubļu!= harmsa un vēl dzeja dziesmās, lieliski!
festivāls kopumā ļoti jauks, braukšu atkal!

7d:
kkādi ciemi lietuvas pierobežā, jauki

un ļoti daudz saldējuma..

var mainīt savu tēlu, draugus un draugu, mājvietu, darbu, izklaides,..., bet tāpat nekur nav mājas..

dažkārt es sev ļoti apnīku

ir mans ķermenis - izlēma šonakt, aij, nevajag man miegu! priekš kam! tāpat var panīkt gultā līdz pus 6, tad jau pasnaudīs līdz 7 drusku.

kaķis sapnī dusmojās uz mani, jo es atpakaļceļā viņu nesu, cieši sev piespiedusi, jo domāju, ka viņa ir nogurusi un nespēs un baidīsies un.. vai arī ņems un aizbēgs.
tagad, dienas notikumu gaitā, kas te visādi nesaprotami attīstās, pēkšņi sapratu, ka viņa bija domāta kā mans alter ego..