trīs gadus gaidīju un tiku beidzot uz Antigoni
nu, bija vērts, bija vērts..

atšķirībā no Mēdejas, kur tik Guna burvīga, te visi bija, pat tie, kas man līdz šim likušies neizteiksmīgi

nu un bet bonusā bija blakus sēdoša skaista jauna meitene, kas visu izrādes laiku, jau no pašām pirmajām minūtēm (gan jau arī pirms tam gaiteņos un garderobēs), klusi, delikāti raudāja.. asaras bira pāri vaigiem, pilītē uzturējās zem zoda un tad klusi pazuda apģērba krokās..

pārstādot augus, puķpodā atradu lielu, treknu, baisu kāpuru
iekārtoju komfortablos un kontrolētos apstākļos, ļoti, principā, ērtā cietumā, jo man bail..
un gaidu, kas nu būs
bet bail