kkāds nemiers, sākas atvaļinājums, pirmo reiz tā, ka nav plāna, nav sajūtas, bet arī panika, jo tā dzīve iekārtota, ka brīvība 4 nedēļas gadā, un tas ir tik nepareizi, bet tā ir, un tad nu šajās nedēļās viss jāizdara, viss jāpaspēj, viss jāizbauda, bet pirmo reiz es nezinu, kas tas ir, kas man jādara, kas man sagādā baudu, ko es nevaru palaist garām, kur un kā un ar ko kopā?



unbet tad atelpa un nekas, man nekas nav jāizdara, man nekas nav ne-jāpalaiž garām

var vienkārši gulēt un lasīt grāmatu
var vienkārši braukāties ar velo
var vienkārši ēst saldējumu kādos putekļainos ceļos kādā mazā ciematā, kaut kur klīstot
var taču? tas nekas, ka dzīve paiet bez visa Tā?



jokaini tie mākoņi vējš un laiks..