ciema publiskā baseina pirtī ienāk jaunais tēvs (zelta ķēdi ap kaklu apkāries) ar savu mazo meitiņu un sāk visko pamācīt, kā ir, ka nav nemaz tik karsts, ka vajag šitā un tā..
nodomāju, vienmēr tie gudreļi visko močī tiem nabaga bērniem..

tad meitiņa apsēžas lotosa pozā, tēlo, ka meditē, un prasa tētim: par ko man domāt?
- par mākoņiem!
- kāpēc?
- jo viņi tādi viegli un gaisīgi, par tiem vienmēr ir labi domāt!

>eh, zane, ko tu tā tik bieži tos cilvēkus nenovērtē?..

+ vai ir ļauni neteikt kolēģei, ka viņas džempera mugurpusē ir iesprausts neliels krāsu gammā saskanīgs knaģis?
> mani tas tā iepriecina + apsveru ieviest šo stila elementu!

6d uzmetu nejauši, protams ka, sev uz pleciem un galvenokārt skausta milzu bomi
viss kustas, panika beidzās, zilumu nav
joprojām psihodēliskas sajūtas