gāju uz darbu no rīta un domāju par iekšējo bērnu un to, ko te cibā pie Chaj salasījos.
kaut kā ļoti sajutu, ka viņš ir iekšā manī, siltumā un drošībā, tāds laimīgs un apmierināts, priekā ar visu, kā ir šobrīd, gatavs atkal būt viens un atkal nebūt viens, gatavs priecāties un bēdāties. šobrīd.
un tad tieši tajā brīdī man pretī pa ielu nāca ļoti skaita, eleganta, slaida, ideāla sieviete ar tikpat ideālu mazu meitenīti, kas diezgan ļoti izskatījās kā es bērnībā, pie rokas un tā ļoti dīvaini smaidīja un skatījās cieši man acīs līdz pat, kamēr mēs pagājām viena otrai garām.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}