darbavieta trenē manu rāmu garu - wc jau 2. nedēļu remontē (ko tur var darīt tik ilgi? KOOOO??), tā nu jāklīst pa gaiteņiem, meklējot citu, internets jau 3. nedēļu āfrikas līmenī (visu cieņu, dārgā āfrika, es tik tā), tā nu klausos fōna dziesmas pa maziem gabaliņiem vai veros, kā bildītes lēnām lēnām nāk pie manis, silts ar diezko nav, baloži aizvien sitas logos, kaijas stulbi veras acīs un kāds ik pa laikam dauza kaut kur sienu.