jau kuro reizi mana draudzīgā iz vispārējās cilvēkmīlestības un pieklājības izturēšanās tiek uztverta kā piekrišana uzsākt kaut ko, kas beigsies ar seksu, labākajā gadījumā attiecībām.

vei tiešām nav iespējams pretējiem dzimumiem vienkārši sarunāties bez domas - šitā/as cerams būs mans gultā?


nesūdzos, nelielos un netēloju pareizo - vairāk pati sev par mācību (ko? - būt vēsai un nelaipnai tikai jo svešs un vīrietis?) un atgādinājumu nenonākt pašai reiz "ienaidnieku" pusē.


!! nepareizi formulēju: tas, ka tā padomā, ir pieņemams. kaitina, ka dusmojas, kad saprot, ka neko Tādu negribu.