tad to, ka man atkal vairs nav labi zināmu/daudzmaz tuvu cilvēku, kas izteikti nepatīk.

bija tur tie gudrie teicieni, ka par cilvēku labāk liecina ne draugi, bet ienaidnieki.
tad nu es pūlējos ļoti tādus sagādāt, bet vislaik viss izjūk, jāpadodas.

tā nu par mani tātad zināms tas, ka esmu nekas!

[te derētu smaidiņš, bet pēdējā laikā tos mazos draņķjus traki biežu lietoju un visi jau saukā par saulaino, ne drūmo gotu, kā agrāk..]