vilciņš

Slinkums rediģēt veco tekstu, jo tad atkal jāliek rindkopas, tāpēc veikšu piebildi šeit. Par youtube kanāla jēgu. Izmantoju to kā savu uzmetumu katalogu. Sāku augšupot publiski, tāpēc tā arī turpinu. Galu galā prieks, ja kāds pavelkās no manas manieres.

Rīgā, Bauskas ielā, piektdien, 2. janvārī, pēcpusdienā pēc sprādziena sagruvušas konstrukcijas piecstāvu ēkas augšējos stāvos. 

Rīga ar svētku gaismiņām sniegputenī tik skaista! Vecrīgas tunelī džekiņš tik skaisti spēlēja klarneti, ka atkal sāku raudāt
Dienvidu tilta estakāde (tā, kas uz Krasta ielu) putenī šausmīgi briesmīgi drausmīga, aizžmiedzu acis un aizturēju elpu cik ilgi varēju

otrdien no rīta braucu uz darbu pa sniegu (no mājām) un Dienvidu tiltu, naktī aiz šausmām nevarēju aizmigt. rīt atkal agrā braukšana (sevis žēl, bet jāņem tie laiki, kuros vispār tieku, ja reiz piedāvā) bet lai arī Sniegs, gan jau šonakt gulēšu kā susuriņš.

es vairs nekad negribu šitā justies

Braucu mājās un prātoju cik forši būtu nosisties- kādam varbūt būtu bēdīgi, bet man gan vairs ne.

Laimīgu Jauno gadu

2025.gads man ir bijis grūtākais dzīves gads līdz šim.

Ja kopš pandēmijas sākuma šķita, ka paliek tikai sliktāk, tad šajā gadā savu dzīvi armijas kerzām apgāzu, piekāvu un atstāju sniegā.

Es sevi un citus pievīlu.

Kad biju nogulējusi lausku kupenā pāris mēnešu, sapratu, ka jāvēršas pēc palīdzības un beidzot saņēmos sākt risināt savas problēmas to saknē un censties rast atbildes uz savu rīcību iemesliem.
Cauri šim ceļojumam pretī spogulim, ko tikai tagad sāku iet, nostiprinājušās draudzības, sanācis iegūt jaunu dziļumu attiecībās ar senākiem paziņām un draugiem, kopā iziets cauri konfrontācijām, vilšanās reizēm, dusmām, pieņemti arī sāpīgi lēmumi.
Un bijuši arī skaisti, viegli mirkļi vērojot asarus pie Ventas rumbas, sēžot Tallinas vecākajā krogā, skatoties saulrietu Viļņas pilskalnā, peroties pirtiņā ar mīļiem ļaudīm, raudot dvēseli laukā pie Nika Keiva, vai arī aizvadot sauli tās ceļā saulgriežos.

Esmu saņēmusi neticami daudz atbalsta kā arī pelnītus skarbākus vārdus.

Un pagājis vien nieka trīsdesmit gadu, lai saprastu, ka dzīvi nevar nodzīvot tīrām biksēm.
Bet tur pat ZIRGAM jāsmejas (sveiciens R.V.)

Par zirgiem runājot, 'Sekss un Lielpilsēta ' bija viena no lietām, kura mani uzturēja pie dzīvības. Šautauts mīļajām meitenēm, kuras nekad neuzzinās par manu eksistenci! Draugi - taisiet kino.

Katrā ziņā, šis laiks man ir bijis kā intensīvs skābes ceļojums un vēlos, lai tas pierimst. Un lai gan aizvien ir smagi reizēm, esmu nolēmusi līdzcilvēku dēļ nedaudz pacensties. Nekā cita jau mums nav.

Un vēl šis gads ir mani padarījis par neglābjamu optimisti - sliktāk tiešām nebūs. Ja būs - es laikam izstājos.

Paldies visiem par visu! Paldies tiem, kas vēl lasa!

Un visdziļākā pateicība tiem, kas palīdz citiem, kas nonākuši grūtībās.

Jūsu dēļ es elpoju.

no elektrisko spēļu hronikām 

lai cik gadi nebūtu pagājuši, es tomēr aizvien, kaut kam notiekot vai pat nekam nenotiekot, domāju par to, kā es par to varētu rakstīt šeit. deviņdesmit deviņos procentos tas paliek tikai man prātā.

vai esat kādreiz domājuši, ko jūs darītu, ja šī dienasgrāmata/lapa pēkšņi pazustu, un jūs pazaudētu visu, ko esat pa šiem gadiem sarakstījuši?

pirmdiena pēc Ziemassvētkiem un pirms Jaunā Gada ir tik neierasti klusa, mierīga. mašīnu uz ielām maz, cilvēku arī. svētku skriešana beigusies, beidzot var uzelpot. visām Ziemassvētku precēm tagad atlaides. svētku dekorācijas vēl rotā vairākumu veikalu un privātmāju priekšdārzus. Ziemassvētku eglītes vēl redzamas caur dzīvojamo istabu logiem. citus gadus man vienmēr šajā laikā ir bijis jāstrādā, un būšana darbā liekas aplama un bezjēdzīga. nākošgad gan jau atkal būs jāstrādā, tāpēc ļoti novērtēju šo laiku. kaut visi veikali varētu būt vienmēr ciet no 24.-31.decembrim.
un paliek mazliet skumji, jo drīz pats ilgāk gaidītais Ziemassvētku laiks, ko anglijā sāk jau novembra beigās, būs beidzies. ziemassvētki tomēr nav īsti nosvinēti, ja nav būts Latvijā. es centos to sajūtu radīt šeit, taču sapratu, ka to tā īsti nemaz nevar izdarīt. tā vai nu ir, vai nav. daudz šajos svētkos domāju par tradīcijām - kādas tās ir bijušas manā bērnībā, un arī manas mammas/omītes. ļoti gribas tās ieviest arī šeit, cerībā, ka arī mans bērns varēs tās turpināt. p.s. tikai šogad uzzināju, ka tas bija mans tētis (nevis kaimiņš), kurš zvanīja durvju zvanu manā bērnībā, lai izliktos par Ziemassvētku vecīti.

Centrifūgai darbojoties, veļasmašīna vibrē vienkārši briesmīgi. Kāpēc tā un ko darīt? It kā ir līmeņota.

Paskatos pie izlietnes, protams – viss pludo.

Brigitte Bardot

izaicinājums

vārds, kuru vairs ciest nevaru. vai tu palasi ko, vai paklausies, vai skaties. izaicinājums izaicinājuma galā. absolūts nevārds. kādreiz, kad es jaunāks biju, cilvēkiem bija problēmas, neērtības, sarežģītības u.t.t. tagad nekā cita nav. tikai izaicinājums, jebkurš pat sīkākais pirdiens ir izaicinājums.

..spied cik gribi, nebēdā,
tīra smaka katrā pirdienā..

nu ir reklāmas, kuras es nespēju adekvāti uztvert, jo nu...

Kāda ir jūsu iecienītākā taktiskā pildspalva?

Ļoti gribētos vismaz pataustīt
https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/memuarliteratura-biografiski-apraksti/f7y7-kafija-un-cigaretes-astrida.html

gordejevas intervija ar mākslīgo intelektu

lellīte, protams, ir fifīga, bet liela izmēra dāvanu tajā sēžot diemžēl nav iespējams iesaiņot :D dabūju zvanīt vīramātei un iet ciemos

šogad nekur nebrauksim. zirņus nopirku Mego (divas konservu bundžas un vienu burku, tikai jāuzsilda, visi izrādījās KOK, garšīgi tie, kas burkā, jau apēdām!), rupjmaizes kārtojumu mazos trauciņos (garšīgs! ar dzērveņu ievārījumu!), štovēti kāposti vienmēr stāv plauktā, iesāku mazsālīt divus Mārupes gurķus, pusi jau apēda, sagriezu skaistus sarkanus ābolus, nopirku divu veidu asinsdesu (Iecēnu busiņa džeks uzdāvināja uz svētkiem bērniem bērnu cīsiņus un mednieku desiņas, visi ēda, visiem garšoja, gandrīz jāiet pakaļ vēl un jācer, ka tur vēl būs), rupjmaizes kārtojums garšoja tikai vienam no bērniem, man gan ļoti! vīrs atnesa piparkūkas un pīrādziņus, taisīs rosolu. bija baigi garšīgi, tagad gribu pagulēt un vakarā uz Ganiņu Misi, bet vajadzētu uz veikalu tā diskrēti aiziet

Ļoti iepatikās tumšā pasaules mūzika no Cul De Sac - Death of the Sun. https://www.youtube.com/watch?v=ix8oRhTya0Y
Viņu sadarbība ar amerikāņu primitīvistu Feihiju ir dievs https://youtu.be/yB2eM_M21FM?si=e8gyJXpTnfkdRuuV

ir kļūdas, šodien vairākkārt 'eksāmens te būtu beidzies', trīs reizes braucu no Krasta ielas uz Lāčplēša un tad 'krustojumā griezies pa labi' kamēr sanāca kā vajag un kur vajag un laba trajektorija un pārliecinoši, bet divas reizes braucot bez instruktora sapratu i ka ir kur augt, i ka lieli cilvēki ar tiesībām brauc kā lohi un galīgi nepārdzīvo :D

šodien kopumā braucu kādas trīs stundas un man vēl vakara pasaciņa un iespējams jāizkar veļa, bet es gribu tikai gulēt, siltu saldu tēju, pasēdēt klusumā un atiet un vannā. nu un vēl moš nokniebties varētu ja nebūtu jau beigta un pagalam :D

Vai ir lokāls veids kā iesūdzēt Latvijas valsti tiesā par to, ka tā administratīvi cenzē internetu, neļaujot piekļūt arbitrāri izvēlētām lapām vai domēniem? Sen nav pārlasīta Satversme, bet esmu diezgan drošs, ka tiesības uz cenzūru laicīgajiem vietvalžiem tā nepiešķir, bet mēs jau zinām kādi nodevēji un svešu varu kalpi ir Sartversmes tiesas tiesneši, kuri spriež tā kā īslaicīgā politiskā vara pasūta. Vairāk interesē kaut kādi civiltiesiski loophouli. Laik, es nevaru izmantot savu lapu, vai akkauntu, kas ir situēts cenzētā vietā un jūs man nelikumīgi nodarījāt zaudējumus.

Dabiski, es tam visam varu piekļūt caur tor, proxy vai vpn, bet kāpēc man būtu jāpielieto papildus apkārtceļi, lai izbaudītu tās tiesības, kuras man jau ir. Šajā gadījumā ierēdņi vienkārš rīkojas kā noziedznieki, liedzot man darīt to, kas man, kā pilsonim jau piešķirts pēc pamatlikuma.

šorīt ar lellīti un vīru blakus uz Sarkandaugavu pēc bērna laimētās balviņas (vai tiešām netiksiet pirms svētkiem, bērniņš droši vien ļoti gaida savu balvu)* un tad pa to lielo pārvadu līdz VEFam un tad uz darbiņu (biju ļoti laicīgi!) un tad vakarā uz pulciņu vietu pēc bērniem, paspējām uz autobusu, paspēja pie vecmāmiņas eglīti pušķot, apēdu trīs mandarīnus un vajag fiksi iznevarēt jo man tūlīt būs braukšana un dzīve ir brīnišķīga, bet es drusku gribu atelsties. vakar ar lellīti uz patversmi aizvedām rotas, meikapu u.tml. (beidzot, centos aizvest jau vismaz gadu) un es atcerējos, ka esmu kaut kad (oktobrī?) nopirkusi Zsv dāvanas tēvam un vīram un kaut kur nogrūdusi. bērniem īsti nav. darba kolēģes nepareizi saskaitīju

*ja zin, tad gaida, man bija ne līdz balvai, bet izdarījām un tas būs brīnišķīgi

Man patīk ieteikt kādam filmu un pēc tam skatīties to vēlreiz. Tajā brīdī filma vairs nav tikai stāsts uz mana ekrāna, bet arī saruna ar to cilvēku, kurš to skatās.

lellīte ir mājās!!!11 šodien vajadzētu pabraukt

vispār šodien jūtos gandrīz augšāmcēlusies - ceturtdien vakarā atslābu par mammu, sestdienu kaut kā ar Dievu uz pusēm, vakar nogulēju garšļaukus, bet esmu atgriezusies apritē - vakar jau šo to piekārtoju, iesaiņoju kolēģēm dāvaniņas - stacijas tunelī nopirku (1,30€) gredzenu pirkstu masāžai, kas ir kolosāla lieta visādos aspektos (sīkā motorika, apzinātība, mikrocirkulācijas uzlabošana, masāža muzkulīšiem, atslābina rokas, kas nereāli svarīgi ja strādā ar rokām, roku-smadzeņu veicināšana u.t.t.), tagad mazgāju jau otro veļas porciju, salikta vismaz vēl viena, nr.3 nomainīja gultasveļu, sīki izrotāja eglīti (vīrs no meža manā mikrobā ielika trīs (!!) eglītes

vēl ir plāni un darāmās lietas, bet drusku uznāca miedziņš :D

https://www.dw.com/en/ai-language-models-duped-by-poems/a-75180648

no dzīvokļu sludinājumiem: "...lielisks risinājums dzīvošanai"

Atceros, kā vairākos mirkļos pie sevis nodomāju "šo mirkli es noteikti gribu atcerēties un atcerēšos" un neko neatceros, protams.