
Cilvēku lielākā problēma parasti izriet no viņu attiecībām ar informāciju, kas, savukārt, ir sekas bināru smadzeņu limitācijām.
Viņi domā kategorijās "balts/melns", "jā/nē" un informācijas kontekstā - "ticēt/neticēt". Ja cilvēks "valda" pār konkrētu informāciju, spēj apstrādāt šo info, nodot tālāk, analizēt, utt., tad skats no malas par šo cilvēku ir sekojošs - vai nu viņš tic "tam visam" vai arī netic.
Bet patiesība ir tāda, ka lielāko daļu dzīves cilvēki pavada starpstāvokļos. Nekas nav konkrēts. Bināra realitātes uztvere ir verga cienīga mentalitāte. "Ja tu runā par to, tad tu tam tici!" - jā, tu tā domā, jo savu limitāciju dēļ nespēj vienkārši izklaidēt savu prātu ar viena vai otra tipa informāciju. Spēja abstrahēties no savas neciešamās vēlmes citus savas relaitātes tēlus uztvert tā, it kā tu spēlētu videospēli kā galvenais varonis un visi pārējie būtu tikai kaut kādi par tevi komputētspējā zemāki, nespējīgāki cilvēki. Vai vēl traģiskāk - censties citos saskatīt sevi. Dies, kā man derdzas tādi cilvēki, kuri nespēj pieņemt un iemīlēt domas plurālismu!
Pohuj, cik desmitgades dzīvo uz šī akmens lodes - tāpat neiemācās, ka viss ir niansēts un nekas nav tā, kā tev šķiet, tu sasodītais idiot (šajā brīdī pats pasmaidu par savu rakstīšanu - rakstu kā tāds idiots, bet vismaz ar emociju!)e