liriska atkāpe
aktrise, tas, ka Tu, izmantojot ilūziju par varas pozīcijām un pieeju publiskai, zināmās aprindās respektētai mājaslapai, samaksā
virginia_rabbit manu (VKKF, tātad slaveno nodokļu maksātāju naudu) un skaistu meiteņu un puiku (Ascendum)
naudu, lai nopublicētu Satori mājaslapā garu Cibas komentāru, kurā apzināti tiek ignorētas pāris nozīmīgas detaļas (piemēram, tas, ka es nekādus
salmu vīrus nelietoju, es runāju par trim konkrētiem piemēriem ar datumiem un norises vietu, apstākļiem, vecāku rīcību; piemēram, tas, ka es nekur nevēršos pret mazu bērnu klātbūtni sabiedriskās vietās, es vēršos pret vecākiem, kas restorānā, koncertā vai sporta klubā risina to, ko vajadzētu risināt privāti; piemēram, tas, ka diskusija atraisīja katrā gruzdošo aizvainojumu par jebkad piedzīvoto publiskā vietā ar mazu bērnu manī personificējot ļaunuma sakni utt. utt. utt., vai man turpināt?), tas viss liek atcerēties mīļā večuka Kurta Vonnegūta rakstīto: "
Es pats arī nezinu, jo neesmu vēl noskaidrojis, vai dzīve ir nopietni
ņemama vai nav, teica Trauts.
Es zinu, ka tā ir bīstama un spēj
nodarīt sāpes. Taču tas jau vēl nenozīmē, ka tā būtu jāņem nopietni." Savā privātajā blogā bez jebkādām ambīcijām es varu, gribu un drīkstu izlikt visas savas emocijas, pārdzīvojumus, šaubas, plosīšanos, aizspriedumus, es varu būt pārjūtīga mamzele, stulbā dirsa, kuce, bezbērnu sterva varu būt, arī "ej dirst" varu būt un "tu neko nesaproti", aprobežota caca un nedzemdējusī, kompleksu māktā būtne. Jo tas jau nenozīmē, ka kaut kas te būtu jāņem nopietni, mēģinot ielīst galvā katram, kura viedoklis atšķiras no Tavējā. Jā, jā.