Sviesta Ciba |

silent wings (

sw) rakstīja,
@ 2005-11-16 10:10:00

Garastāvoklis:	philosophical
Entry tags:	ruminations

...
Dzīvošana pēc priekšrakstiem atbrīvo no nepieciešamības domāt.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

	crescendo 2005-11-16 10:23 (saite)
	un tajā brīdī - kas atšķir cilvēku no pārējiem dzīvniekiem? (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

sw
2005-11-16 10:49 (saite)

Un tieši tāpēc man reizēm kļūst baisi - no tā, ka brīžiem līdzība ir tik acīmredzama, tie paši principi, tā izteiksme (bezizteiksme) acīs... ne jau vienmēr, bet ir brīži, kad saproti, cik patiesībā viss ir vienkārši, un ka nozīmes nav ne konvencijām, ne sociālajām iekārtām, ne "miera un drošības garantijām". Cik trausls ir tas viss. Gadsimtiem būvētais. Ja kaut uz brīdi no cilvēka apziņas pazūd tie "rāmji", kas rada ārēju organizētības ilūziju, sākas kas cits.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	crescendo 2005-11-16 10:57 (saite)
	Tieši tāpēc tautu masu izglītošana ir bīstama - tur katoļu baznīcai bija taisnība. Jo izglītošana reti ir bez pamatīgiem trūkumiem - toties risks, ka kāds pēkšņi izglītojoties sapratis, ka kaut ko var izdarīt, to arī izdarīs, nespēdams paredzēt sekas - ir liels. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

sw
2005-11-16 11:50 (saite)

Var manīt, ka esi lasījusi Makjavelli. :)))
Principā ideja ir laba - līdzībās runājot, nedot bērnam ieroci, jo viņš to var pielietot, neizprotot nedz tā būtību, nedz savas rīcības sekas. Un nedodot bērnam ieroci, labāk ir visiem - gan vecākiem, gan apkārtējai sabiedrībai, gan pašam bērnam. Šo modeli izvēloties, priekšraksti kļūst ārkārtīgi svarīgi ("tu nedrīksti tuvoties tām durvīm!") un vislabāk ir tad, ja bērns nemaz nedabū zināt par ieroča eksistenci.
Ir jau arī cits modelis, kurā bērns zina par ieroci un tā glabāšanas vietu, taču viņš zina arī, kā tas darbojas, kādos gadījumos to izmanto, kādas ir sekas un kāpēc ar to vajadzētu apieties ārkārtīgi uzmanīgi.
Varbūt masu izglītošanas trūkumi slēpjas nespējā ieviest šo otro modeli, kā rezultātā priekšraksti tiek vienkārši diktēti "no augšas" un nevis veidojas paša bērna apziņā, izvērtējot, izprotot un pārņemot (vai nepārņemot) vispārpieņemto. Un modeļa izvēle līdz ar to būtiski ietekmē to, kā attīstīsies indivīda domāšana.
(Ārprāts, gari sanāca... :P)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

crescendo
2005-11-16 12:26 (saite)

Patiesībā, Makjavelli tikko tikai sāku lasīt, nav viņš manus uzskaus ietekmējis.

Masu izglītošana nespēj ieviest šādu otro modeli. Nevis tādēļ, ka tā nav tik laba kā varētu būt, bet tādēļ, ka tai, tāpat kā visām lietām piemīt to dabiskie un neizbēgamie trūkumi - zirgu var pieviest pie ūdens, var noslīcināt ūdenī, bet nevar piespiest dzert.

Modeļa uzspiešana no augšas tomēr nodrošina pret kļūdām krietni labāk - un jo vairāk tiek samazināta iespēja šo modeli apšaubīt (vai arī, tie daži, kas par spīti visam spēj apšaubīti - izmantoti lietderīgāk), jo labāki rezultāti tiek sasniegti.

Gribi teikt, ka katrs bērns sapratīs, kāpēc ieroci lietot ir slikti? Informācijas pietiek, zināma tā ir visiem.
Un tomēr...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

sw
2005-11-16 18:35 (saite)

Vai tādā gadījumā mēs varētu secināt, ka domāšana cilvēkam by default nav raksturīga?

Jo priekšrakstus, pēc kuriem vadīties, viņš atradīs vienmēr, nav svarīgi, vai tie ir kādas sociālas sistēmas radīti likumi vai (primitīvākā līmenī) dabas ģenerēti instinkti...Domāšana automātiski izslēdz rīcību pēc shēmas "jā tāpēc, ka vajag" un "nē tāpēc, ka nedrīkst", kas valda instinktīvas paklausīšanas gadījumā un galvenokārt dominē saskarē ar 'modeļiem no augšas'. Jo visai reti masu izglītībā katrs ...sugas īpatnis saņem individuālu, savām izprašanas spējām atbilstošu skaidrojumu 'KĀPĒC'.

Tomēr tajā pašā laikā informācijas pietiek, tā lielākoties ir brīvi pieejama. 'Kāpēc zirgs nedzer?' - tāds ir jautājums. Varbūt nezina, ka jādzer? Varbūt neprot dzert? Vai varbūt spēj itin labi iztikt bez dzeršanas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: