Un tieši tāpēc man reizēm kļūst baisi - no tā, ka brīžiem līdzība ir tik acīmredzama, tie paši principi, tā izteiksme (bezizteiksme) acīs... ne jau vienmēr, bet ir brīži, kad saproti, cik patiesībā viss ir vienkārši, un ka nozīmes nav ne konvencijām, ne sociālajām iekārtām, ne "miera un drošības garantijām". Cik trausls ir tas viss. Gadsimtiem būvētais. Ja kaut uz brīdi no cilvēka apziņas pazūd tie "rāmji", kas rada ārēju organizētības ilūziju, sākas kas cits.