.
"Dievs, dod man vēsu prātu pieņemt visu, ko nespēju ietekmēt, spēku ietekmēt visu, ko spēju, un gudrību vienmēr atšķirt vienu no otra," tā laikam Vonnegūts.

Vienā brīdī sapratu, ka bezmaz gadu no vietas esmu satraukusies par lietām, ko nevaru mainīt, par lēmumiem, kas nebūtu mani. Tā vietā būtu varējusi vienkārši dzīvot tagadnē, kā visādi gudrie māca, baudīt to dzīvi, kas ir ap mani, un pakārtot savu rīcību tad, ja man nepatīkami lēmumi patiešām tiktu pieņemti. Protams, tas nav viegli, bet tas ir daudz vieglāk nekā gruzīties par visādām iespējamībām. Vienmēr var sanākt visādi, bet, saglabājot mieru un pieņemot visu skaisto un labo apkārt, ir iespēja palikt ar pilnu kausu neatkarīgi no spēles partijas iznākuma.