starro ([info]starro) rakstīja,
@ 2007-01-16 15:30:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kā es uz barikādēm gāju
tauta pa barikādēm dzīvo jau ceturto dienu. stāvoklis ir nopietns - tā var noprast no tv un radio, sarunām ģimenē un paziņu lokā; skolā mācības atceltas uz nenoteiktu laiku. visiem neziņa par nākotni, visi uzvilkti un saspīlēti, draudus grūti novērtēt, bet draudētājs ir zināms.

atnāk docents. iedzeram piparmētru tēju. vienojamies, ka mums nebūs ko atbildēt, kad prasīs, kur bijām, kamēr īsti patrioti drosmīgi un nesavtīgi riskēja ar dzīvību un nākotni. pa tv rāda varoņus - izlēmīgus vīrus, apņēmīgas sievas, bezbailīgus pusaudžus - tādus kā ikviens no mums apkārt. ir skaidrs: pie ugunskuriem jābūt arī mums, lai ar savu klātbūtni apliecinātu tautas nelokamās alkas pēc brīvības. protams, ir arī drusku bail - ar plikam rokām stāties pret apmācītiem pavēles pildīt, nežēlīgiem un bruņotiem vīriem, kuri jūtas kā stūrī iedzītas žurkas, kuri neprātīgi apreibuši no ieroču varas. protams, tur tā ir arī dūmu smaržas romantika, pagalmu rotaļu kariņu nostalģija, ideālistiska cilvēku vienotības pacilātība. vienvārdsakot, tur jābūt arī man - bez desmit dienam pilngadīgam un spējīgam pašam pieņemt atbildīgus lēmumus par sevi un sev svarīgām lietām.

salūkoju vateni, dūraiņus, ausaini un velteņus, lai pārliecinoši atrādītos mājiniekiem pirms došanās. tēvs un māte nesaka neko, tik piekodina būt uzmanīgiem un saprātīgiem. viņi zin, ka šis ir atbildīgs brīdis, kurā nevar palikt malā neviens, kurš vien var būt noderīgs Mūsu Lietai. sviestmaizes sasmērēsim pie docenta.

pa ceļam pie docenta spriežam, kurā objektā mēs būtu lietderīgāki. uz zaķeni doties diezgan bailīgi – torņa šturmēšanas gadījumā mūs apsitīs kā trušus – no salas nebūtu kur sprukt. a Podnieka video no Viļņas mēs redzējuši. vienojamies par Doma laukumu – tur padomāts par možuma uzturēšanu – dziesmas, lauku virtuve, karsta tēja, tautas līderu plecam varēs piespiesties, ja briesmas draudēs.

docentam mammas nav mājā. uz rupmaizes sakrāmējam speķi, ķiplokus, ievīkšķam avīzēs. tikām draugs un klasesbiedrs meklē biezās villas apakšbikses. un tieši tajā brīdī pārnāk viņa māte. ieraudzījusi, tā uzreiz noprot, kas mums padomā. un izplūst asarās un vaimanās: ”nekur, dēliņ, es tevi nelaidīšu; tevi var nošaut, aizvest uz Sibīriju; to es nepārdzīvošu”.. saskatāmies ar docentu – šito barikādi mums nenoturēt, nepārvarēt. man paliek karsti. jāvelk nost tās kamzoļu kārtas. piparmētru tēju un speķmaizes varam notiesāt arī tepat. galu galā – reportāžu no domlaukuma var noskatīties arī pa tv. un ja prasīs, kur bijām tajā laikā, atbildēsim atkarībā no tā, kas prasīs. un varbūt, ka kādreiz kaunēsimies par savu naivumu. varbūt jutīsimies izmantoti un apmuļķoti. bet varbūt nebūsim izmantojuši iespēju rūdīt to tēraudu, lai mūsu domas būtu asas kā zobens, pārliecība skaldoša kā cirvis.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]vedjmah
2007-01-16 15:59 (saite)
bravo! bravo!
ļoti, ļoti skaists. paklanos :)
a es biju, zin, mums skola bija tādā vietā, ka zin... tai pat Doma laukumā arī tusējos, jautri, zin, bija.
Visu nakti bučojos baznīcā, un no rīta atvilkos mājās, a senči i nebija pamanījuši, ka es pa nakti biju aizlaidusies.
Tā i nosargājām, zin :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2007-01-16 16:06 (saite)
paldies, paldies! Man vēl turpinājums sekos.
Nu, paldies, ka nosargāji arī par mani un mani!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]barbala
2007-01-16 17:04 (saite)
No tiesas skaisti. Teju vai dūmu smarža acīs iecirtās.



Kamēr tēvs ar brāļiem vienoti devās sargāt Rīgu- viņi izvēlējās Telekomu, sievieši palika lauku mājās pie čerkstoša radioaparāta Rossija, klausoties pārraides -"Viļņā jau šauj". Atceros, ka mēs visas trīs adījām zeķes, kuras vēlāk saucām par "barikāžu zeķēm." Adījām klusumā un domās iegrimušas. Virtuvē.

Kādā brīdī neizturējām būšanu nost no savējiem un notikumu pulsa, ar autobusu devāmies uz Rīgu. Un, lai kā arī apsmaidītos tagad, lasot par ikgadējiem Barikāžu Piemiņas ugunskuriem, tomēr- tā Doma laukuma, Vecrīgas sajūta tobrīd, nenoliedzami, bij'gauži nepastarpināti spēcīga, tīra, cīņai romantizēta un īsta. Ar pavisam konkrētu Ļauno un pavisam vienkāršotu plānu, kā tam stāvēt pretī. Mirklis, lai arī dalīts tūkstošļaužu daļās, tomēr vienots.


(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2007-01-16 17:15 (saite)
Dažkārt man šķiet, ka tas bija tik nopieni, ka nemaz nevar tik nopieni būt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2007-01-16 17:20 (saite)
Atkārtot to tiešām, jādomā, nevar: par daudz cinisma,
gluma pīāra, juridiskā& polit(ne)korektuma migliņas izpūsts.
Arī lauksaimniecības tehnika ir mazliet attīstījusies, vecais traktorparks izgājis no ierindas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]vedjmah
2007-01-16 17:26 (saite)
nu bez zin, tagad var modīgos Claas trakķikus nolikt ielās, un tanku kājas metināt no Knauf profiliem. Un vispār. Daži modīgie jūrmalas iedzīvotāji, es domāju būtu gatavi savus Kajēnus, Landkruīzerus un iks-trīs-piecus ar' samest kaudzē pie, sacīsim Radiofona. Vai telekoma :) arī bez tiešiem ārējiem draudiem :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

(Nodzēsts puksts)

[info]vedjmah
2007-01-16 17:38 (saite)
Kā tad :P No stila tīrības viedokļa, protams, daudz profesionālāk ir likt T-34 un T-40 un BTR aizdirsties/atrauties pret tā paša kaluma Belarusu, nav 2 domu :)
Bet, laikmeta iezīmes. Ja nu kas, zapad nam pomožet, tā vismaz visādi konformisti domā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2007-01-16 17:45 (saite)
Domāju, ka konformisma laikmeta iezīme ir AirBaltic reiss uz Dubaju. Trīs dienas decembrī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]starro
2007-01-16 18:05 (saite)
Tu tagad runā kā "mēs gan ar tavu tēvu tepat uz Siguldu braucām, kāpēc tērēt tādu naudu ceļošanai?"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2007-01-16 18:14 (saite)
Nē, nepavisam.

Par to, ka reisa mūžs bija trīs dienas: pirmajā to svinīgi atklāja Satiksmes ministrs& ģimene, aizlidojot uz Dubaiju sagaidīt jauno gadu.
Otrajā: citi ļaudis un pēc trešās dienas tika paziņots, ka pasākums neatmaksāsies, jo, kā izrādās, AAE vīzu ieguves procedūra ir gana komplicēta, utt.


"Talent makes capital dance."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]barbala
2007-01-16 17:40 (saite)
Tā nebūs nepieciešamā "tīruma": tīro, dzidro senču asiņu klātbūtnes.
Ar Claas un kajēnām- tas ir kā nosūtīt algotus viesstrādniekus, nevis doties pašam uz tēva malkas/mēslu talku. NewAge, zin.

Izpaliek dvēseli izklājošais, laukā raujošais spēka moments- "pats par savu naudu dzēru/pats skrēj savu kumeliņu."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]starro
2007-01-16 18:01 (saite)
Mani vairāk interesē kā bija patiesībā, nevis vai kautkas tāds ir iespējams tagad. Mani vairāk baida, tas brīdis, kad mana aculiecinieka pieredze aizvietojas ar propogandas vēsturnieku klišejam. Visi kari ir sākas un beidzas informācijas telpā.
Toreiz, ja pareizi atceros (redzi?!) barikāžu kampaņu ievadīja plaša manifestācija Lietuvas atbalstam. Man tur lika piedalīties, bet es aizmuku, devos klaiņot pa Sužu purvu. Man bija nostiprinājusies pārliecība, ka visa tā atmodas padarīšana ir viena liela manipulēšana. Un es savā maksimālismā biju naidīgi noskaņots pret to. Tomēr, karatehnikas ķēžu žvadzināšana ir reāla skaņa - tā vairs nav manipulācija, tie ir vardarbības draudi.
Mani interesē vēss un objektīvs atskats uz tiem notikumiem - cēloņu/seku analīze. Bet savas sajūtas es atceros.
Un es ietu vēlreiz uz barikādēm tagad, ja būtu līdzīga situācija. Uzskatu, ka tās vērtības, par kurām ļaudis gāja, ir nosargātas vai izcīnītās vai radītas iespējas to attīstīšanai. Tas bija pareizs pamats. Realizācija? -atbilstoša lokālai mentalitātei un sabiedrības attīstības līmenim.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?