starro ([info]starro) rakstīja,
@ 2004-09-10 11:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Doroga
Jautājums, kas mani neliek mierā, darot jebko, komunicējot ar draugiem, draudzenēm, paziņām un tuviem cilvēkiem ir: 'Čem ja dorožu?' Kas ir tā robeža, cik tālu pats ļauju sev aiziet, piemēram, flirtā? Bez nekādas atbildības pret kādiem citiem, tikai pašam pret sevi. Tas ir tāpat, ja ,piemēram , labākais draugs, ko cieni, ar ko ir interesanti, pēkšņi ierosina: 'davai drusku zogam! neviens jau neuzzinās, tas būs uztraucoši, interesanti, droši, prikolīgi un vēl vilinošs ieguvums.. ' Un jautājums ir par to, kam mēs neatsakam: draugam vai pašai idejai? Cik tālu nonākot, mēs spējam palikt paši, palikt uzticīgi savām vērtībām, savai pārliecībai, savai sirdsbalsij? Cik ietekmējami mēs esam? Ļaušanās vilinājumam - tas ir spēks vai vājums? Cik mēs spējam atbildēt par saviem "jā" vai "nē"?
Stulbi kaut kā: pirms katra soļa domāt par sekām, nevis vienkārši ļauties. Kāds prieks no izskaitļota, plānota prieka?
Man laikam ir svarīgi nečakarēt savu karmu.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]martcore
2004-09-14 14:01 (saite)
Lai cik smieklīgi tas arī nebūtu, bet follow your heart patiešām ir vienīgā pareizā atbilde. Savādāk ar nožēlu nepacīnīties - dažreiz nākas pašam dezintegrēties un tad "muļķe sirds, stulbais raksturs, etc". But that's evidentally not me, right?! Toties kādas dividendes šī viltus filosofija dod succesa rezultātā! Sajūti bezmaz apgaismību.

Kā likums - neaizsit sev galvu ar šitu, kurā neko vairs nevari (vai vismaz pašam tā liekas) izmainīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?