Mēs rakstām, lai tas vairs neatkārtotos


No beigām dziedama dziesmiņa par gandrīz nodziedātu dziesmiņu jeb 24.05.09. Svētdiena. Pievakare. Valmiera, Gauja, Kazu krāce. Otrā reize ar kajaku, pirmā – straumītē.

Krasts. Da jāj viņu zirgs to jūsu airēšanu, es to vairs negribu. Nekad nekad
------
Oi, nekas vēl nav beidzies, te taču akmeņi, straume! Būtu stulbi tagad salauzt kādu ribu atsitoties. Šitā ar galvu pa priekšu taču nedrīkst!

Lai Atoms izbeidz klaigāt un savāc pričendāļus, ja viņam tie tik svarīgi. Es te tikko gandrīz nenomiru, viņš te par sūda kajaku uztraucas

Esmu brīvs. Veste mani labi tur uz ūdens, nekas nav jādara, varu mierīgi atklepot, ko esmu sarijies. Stulbā saule spīd tieši acīs. Pohuj par laivu, par airi

Re, kur arī tā cilpa, kā es viņu iepriekš nevarēju ne ieraudzīt, ne sataustīt?

Moš, tomēr vēlreiz mēģināt atkabināt to priekšautu?

Labi sēžam. Straume arī labi nes. Ir mierīgi

Tā, vēl vienu kārpījienu pēc drusciņas gaisa un tad mierīgu ļaušanos straumei. Gan jau mani lejāk izvilks. Moš arī atkačās

Ko tas stulbais Atoms tur bļaustās!? Idiots, viņš neredz, ka es daru visu, kas manos spēkos?

Tikai nepadodies, cīnies, neļauj sev aiziet bez cīņas, to nekad sev nepiedosi, ja tā vienkārši noslīksi, kā tāds nepraša idiots!

Ak, dievs, kāds kauns šitā aiziet, uz līdzenas vietas, visu acu priekšā

Tu tiešām slīksti. Pa īstam. Tad šitā tas notiek, šitā pienāk tavs gals? Un tu allaž izrunājies, ka tevi nošaus.. Sasodīts, cik stulbi.. Tā, ar galvu uz leju, sarijies ūdeni, un smakdams nost, iesprostots lamatā

Ir. Tāpat, kā iepriekšējo reizi. Un tagad ir vēl sliktāk. Varbūt kliegt pēc palīga? Nav laika, zem ūdens nebūs jēgas. Tu nemaz nevari pakliegt

Davai, vēlreiz mēģini aizsniegties līdz gaisam, tur kur tā gaisma, davai, tikai never muti vaļā, caur degunu, saprati, grāb caur degunu!

Ir vēl sliktāk. Tomēr vēl dzīvs. Un atkal izejas pozīcijā, joprojām cieši sēžot, pēdām pret sauli, zem ūdens

Fū, izdevās tomēr vienu nāsi dabūt gaisā, tieši tik, lai pagūtu iešņaukt mutē to ūdens un puņķu maisījumu, kas degunā un ar otru nāsi plaušās sadzītu to ūdeni, kas upē. Un nedaudz gaisa arī

Aaarghh

Nu pēdējo reiz un ar visu atlikušo, kas tev ir! Neatlaidies!

Neraudi.. Nav laika sevi žēlot

Vai tiešām tev jāiet bojā šitā, te un tagad? Nu pietrūkst pavisam maz, tikai pāris sūda centimetru..

Šitā uzcelties nav reāli, bet vismaz tik, lai paspētu vienu ieelpu, tev jāvar!

Pizģec pizģec pizģec

Vēlreiz. Tikai spēcīgāk. Nu lai kaut puselpu dabūtu

Mēģini vēlreiz!

Fak, nevar aizsniegt ūdens virsu. Eu, nu vismaz tik daudz, lai galvu izbāztu, vismaz, lai elpu beidzot dabūtu.

Bļin, nekā. Šitā neizdodas. Viss. Davai, tagad pastrādā ar rociņām, ar rociņām mēģini uzairēt, uzairēt, lai tiktu augšā. Jā, jā tur, kur tā gaisma. Moška tā kārpoties arī izkārpīsies no kajaka

Bļeģ, kā lai šito sūdu dabū nost!!!? Vecīt, tavs laiks iztek, tev vēl kādas 10 sekundes, tad būsi līķis, pasteidzies. Un stulbā veste ceļ augšā, stumj atpakaļ laivā, laikam tāpēc nekrīti laukā

Kur tā fakinā cilpa!!?? Pofig par airi, lai tas iet, man vajag abas rokas, lai sagrābstītu to debīlo cilpu

Kur cilpa??

Labi, viss, pietiek prātot. Jārāpjas laukā. Tā, kur ir tā fartuka cilpa?

Mēģināt eleganti uzcelties nebūtu tagad prāta darbs. Maza varbūtība, ka sanāks. Tu nekad neesi skrūvi pat mēģinājis, tu tikai zini teorētiski, kā tas būtu jādara. To citreiz, rāmā ūdenī un bez akmeņiem. Un meistara vadībā

Hmm, kāpēc tu vēl neesi izkritis? Bet mieru, nav ko jātrako, laika ir pietiekami, ja rīkojas bez stresa un nedara muļķības

Labi sēžam. Žēl tikai, ka ar galvu uz leju, un zem ūdens

Ups! Ir apkārt! Fiksi gan tas notiek. Neko, normāli, viss kursā. Patumšas tās Gaujas dzīles. Nu bet tas jau arī sagaidāms, vajadzēja straujāk ar airi atspiesties – nebūtu jāpeldas