Soikina muldētava - Skeptiķa dilemma
Gudri d*** nav malku cirst.
soikins
[info]soikins
Add to Memories
Tell A Friend
Skeptiķa dilemma

Ir mirkļi, kad, skatoties televīziju vai klausoties radio, kritiski domājošam cilvēkam gribas smieties par naivajiem un absurdajiem izteikumiem, ko jādzird no žurnālistu, politiķu vai kādas citas ekrāna sejas. Taču, kad muļķību straume nepārstāj plūst, bet to paudējs gadiem nepazūd no zilā ekrāna, smiekli vairs nenāk. Dažreiz ne tikai gribas raudāt, dažreiz pārņem niknums, kad zūd ticība, ka esi nevis nelabojama naivuma, bet rafinētas citu lētticības ekspluatācijas liecinieks.

Taču dažreiz kļūst pagalam bēdīgi, kad saproti, ka vēro muļķības triumfu, kas maskējas kā gudrība, cēlums un žēlsirdība. Pavisam smagi ap sirdi paliek tad, kad saproti, ka īsti neko nespēj darīt, jo sapratīs tikai savējie, taču to ir tik gauži maz.

Šis ir stāsts par skeptiķa dilemmu Ziemassvētku labdarības laikā. Par akciju “Eņģeļi pār Latviju”.

Iepazīstieties - Gundega

Ir pagājis 20. decembris, kurā ar lielu svētku pasākumu noslēdzas Ziedot.lv, LNT un vēl vairāku juridisku un fizisku personu sāktas un izvestas labdarības kampaņa “Eņģeļi pār Latviju”. Šajā vakarā Latvijas Neatkarīgās televīzijas kanālā varējām vērot labdarības maratonu visas dienas garumā. Kā parasti, nauda tiek vākta slimu bērnu ārstēšanai un šogad, lai palīdzētu pieciem bērniem, vajadzīgi nepilni četrdesmit tūkstoši latu.

Līdz ar akcijas propagandas kampaņas sākumu, manu uzmanību piesaistīja meitenes Gundegas stāsts. Kad redzēju reklāmas klipu, kurā skatītāji tika iepazīstināti ar meiteni, mani, kā nelabojamu skeptiķi, pārsteidza vairākas lietas – pirmkārt, septiņus gadus jauna meitene, kurai ir smagi smadzeņu bojājumi, raksta dzeju!; otrkārt, meitene, kura lāga nespēj noturēt galvu, zīmē!; treškārt, meitene, kura nespēj runāt, lasa trīs valodās! Bez tā visa, īsajā klipiņā paspēju pamanīt veidu kādā mazā Gundega komunicē ar ģimenes locekļiem. Tas atgādināja kaut ko jau redzētu, tādēļ nolēmu painteresēties vairāk un uzmeklēju akcijas organizatoru mājaslapu, kurā atradu šādu stāstu:

Gundegai ir septiņi gadi. Meitenītei piedzimstot, nekas neliecināja, ka mazulītei būtu veselības problēmas. Taču pēc gada ārsti Gundegai noteica ļoti smagu un retu diagnozi – MDS sindroms. Trīs gadus strādājot pēc ASV Institūta programmas Gundegas dzīves kvalitāte ir uzlabojusies. Meitenīte sazinās ar vecākiem ar datora palīdzību, zīmē, raksta dzejoļus un lasa grāmatas trijās valodās. Vecāki tic, ka turpinot nodarbības, viņu meitiņa reiz staigās un runās. Taču lai to paveiktu, meitenei divas reizes gadā jādodas uz Ameriku, kur Gundegai sastāda ārstēšanās programmu. Lai Gundegai palīdzētu, nepieciešami 11 888, 64 lati.

Aizdomas tikai pastiprinājās un vērsās plašumā. Biju uz skeptiķa dilemmas sliekšņa.

Atbalstītā komunikācija

Pirmais, kas tā piesaistīja manu uzmanību, klipā par Gundegu bija veids, kā viņa sazinājās ar ģimenes locekļiem – atpazinu tā dēvēto atbalstīto komunikāciju (facilitated communication).

Šīs metodes ideja ir šāda – cilvēkiem, kuriem ir grūtības pārvaldīt savu ķermeni, ir iespējams palīdzēt sazināties ar apkārtējiem, izmantojot atbalstīto komunikāciju. Terapeits, atbalsta pacienta roku, plaukstu vai pirkstu (dažreiz to pilnībā satverot, citreiz pieturot pacientu aiz piedurknes, atkarībā no pacienta kustību ierobežojuma apjoma) un, uztverot tikko jūtamas pacienta kustības, vada viņa roku pa datora klaviatūru, palīdzot nospiest taustiņus. Tādējādi pacients spēj komunicēt, ievadot tekstu datorā.

Divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados atbalstītā komunikācija kļuva populāra ASV, kur to izmantoja ar autismu sirgstošu bērnu terapijā. Rezultāti bija fantastiski un šķita, ka būs jāpārskata visi priekšstati par autismu. Šķietami atpalikušie bērni sāka sazināties sarežģītos teikumos, rakstīt dzeju, ar panākumiem apmeklēt skolu un pat iestāties augstskolā! No autisma cietušie uzstājās konferencēs, kur, savu terapeitu atbalstīti, teica motivējošas runas. Tā bija sensācija.

Rožainais stāsts gan bija īss, jo medaļai izrādījās arī otra puse. Drīz vien ar atbalstītās komunikācijas palīdzību tika iegūti ne tikai dzejas panti un motivējošas runas par to kā mēs visi varam sasniegt ko vien vēlamies, neskatoties uz visiem šķēršļiem, bet arī daudz nopietnākas lietas – krimināli apvainojumi seksuālā izmantošanā. Sekoja aresti, tēvi nonāca aiz restēm, jo bērni, kas līdz šim nebija spējuši runāt, tagad atklāja viņu smagos noziegumus. Ģimenes tika sagrautas un sākās tiesu darbi.

Taču, situācijai iegūstot šādu pavērsienu, atbalstītā komunikācija tika pakļauta nopietnai zinātniskai testēšanai, jo bērnu seksuāla izmantošana nav nekāda joka lieta. Rezultāti izrādījās ne mazāk šokējoši, kā atbalstītās komunikācijas sākotnējie panākumi. Jau sākotnēji skeptiķi bija pievērsuši uzmanību tam, ka nav saprotams, kā bērni, kurus neviens nekad nav mācījis rakstīt, spēj izteikties sarežģītos teikumos, kā bērni, kas nespēj veikt vienkāršus ar iztēli saistītus uzdevumus, spēj radīt dzeju. Tāpat daži vērīgākie bija pamanījuši, ka bērniem izdodas rakstīt pat neskatoties uz klaviatūru ar brīvi gaisā paceltu roku, tas ir, bez kāda atskaites punkta, kas ļautu apzināties rokas izvietojumu attiecībā pret klaviatūru. Tāds varoņdarbs nevienam veselajam nav pa spēkam (ja neticiet – pamēģiniet. Aizveriet acis un paceliet labo roku virs klaviatūras. Pamēģiniet ar rādītājpirkstu uzrakstīt kādu teikumu).

Pēc vairākiem zinātniskiem testiem, šaubu vairs nevarēja būt – ar atbalstošās komunikācijas palīdzību sazinās nevis bērns, bet terapeits. Kad gan bērnam, gan terapeitam tika parādīts priekšmets un pēc tam lūgts to nosaukt, bērns to bez grūtībām izdarīja. Kad priekšmets tika parādīts tikai bērnam, bet ne terapeitam, bērns vairs nespēja uz jautājumu atbildēt. Kad bērnam tika parādīts viens priekšmets, bet terapeitam cits, bērns vienmēr nosauca to priekšmetu, kuru bija redzējis terapeits. Vairāki desmiti pētījumu ar simtiem pārbaužu nedeva nekādu pamatu uzskatīt, ka atbalstītā komunikācija palīdz slimajiem bērniem komunicēt.

Atbalstītās komunikācijas izmantošana par pierādījumu tiesā, tika pārtraukta. Apvainotie tēvi, onkuļi un brāļi tik attaisnoti, taču ģimenēm nodarīto postu vairs nebija iespējams atlīdzināt. Karotītes bija atradušās, taču nelāgā sajūta saglabājās.

1994. gadā Amerikas Psihologu Asociācija izplatīja komunikē, kurā "atbalstīto komunikāciju" vērtē, kā "pretrunīgu un nepierādītu komunikatīvo procedūru, bez zinātniski demonstrēta pamata tās efektivitātei." (http://www.autism-watch.org/rx/fc%28apa%29.shtml)

Vai atbalstītā komunikācija ar to ir kļuvusi par vēsturi? Protams, ka nē. Aukstie fakti nedrīkst stāties ceļā skaistam stāstam. Gundega raksta dzeju un lasa trīs valodās. Viņai ir septiņi gadi un smagas smadzeņu traumas. Vai šeit varētu būt pretruna?

ASV institūts”

Tas vēl nav viss, ne tuvu. Interesi izraisīja arī “ASV institūts”, kurā Gundegai sniegšot palīdzību. TV klipā tika minēta arī tā atrašanās vieta – Filadelfija.

Atšifrēt par kādu institūtu ir runa, nebija grūti – Filadelfijā atrodas bēdīgi slavenais Institutes for the Achievement of Human Potential (IAHP), kas nodarbojas ar tādu bērnu kā Gundega “ārstēšanu”. Kādēļ “bēdīgi slavenais” un “ārstēšanu” pēdiņās?

Vienkārši – IAHP ārstēšanas metodes efektivitātei nav nekādu empīrisku pierādījumu un tā ir balstīta maldīgā teorijā. To vēl varētu saprast, ja IAHP būtu pavisam jauna institūcija, kas propagandētu revolucionāru zinātnisku teoriju un skaidrotu empīrisko datu trūkumu ar savu relatīvo jaunumu, taču IAHP dibinātāji savu metodi izgudroja divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados un tās neefektivitāte tika konstatēta septiņdesmitajos. Kas tad ir šī metode un kāda teorija ir tās pamatā?

Domana-Delakato tehnika jeb psihomotorā šablonēšana (patterning) balstīta teorijā, ka “ontoģenēze rezumē filoģenēzi”, tas ir, indivīda attīstības posmi atspoguļo viņa sugas vēsturi. Izejot no šīs teorijas, par garīgās un fiziskās attīstības atpalicības iemeslu tiek minēta neveiksmīga virzīšanās caur filoģenēzes posmiem. Pacientiem jāiziet viens attīstības posms, pirms iespējams pāriet pie nākamā. Acīmredzams, ka pirms bērns iemācīsies rāpot, viņam būs jāiemācās līst, bet ne tik acīmredzams secinājums, kas izriet no šīs teorijas, būtu, ka pirms bērns nebūs iemācījies staigāt, viņš nespēs runāt (galu galā, valodu mūsu suga apguva pēc tam, kad “nokāpa no koka”). Metode, kādā atpalikušajiem bērniem palīdzēt iziet šos posmus ir “psihomotorā šablonēšana” - bērniem, kuri nespēj veikt katram posmam raksturīgās kustības, to palīdz darīt terapeiti, vairākas reizes dienā palīdzot veikt nepieciešamos vingrojumus. Metodes autori uzskata, ka šādā veidā centrālajā nervu sistēmā tiek izveidots nepieciešamais kustības šablons.

Savulaik ideja šķita interesanta, taču septiņdesmitajos gados tika veikti vairāki duči pētījumu, kuros tā arī neizdevās parādīt tehnikas efektivitāti. Tāpat īss mūžs bija teorijai, kurā balstījās Domana-Delakato tehnika, jo priekšstats par “ontoģenēzi, kas rezumē filoģenēzi” tika atmests, kad izveidojās plašāks priekšstats par to kā norisinās evolūcija - noskaidrojās, ka evolūcija nenotiek lineāri, bet ir sazarota (starp citu, lieliska grāmata par sugas evolūcijas vēsturi, kas atrodama katrā no mums ir Nīla Šubina “Your Inner Fish”, nevaru neieteikt), tas ir, pastāv daudzi dažādi “evolūcijas ceļi” un nav nekāda pamata uzskatīt, ka ontoģenēzei jāatkārto filoģenēze.

1982. gadā Amerikas Pediatrijas Akadēmija izplatīja savu pozīciju attiecībā uz Domana-Delakato tehniku, kurā neiesaka to lietot, jo tai nav empīriska pamatojuma. Tāpat speciālisti norāda, ka IAHP metode uzliek nevajadzīgus ierobežojumus bērna vecumam piemērotām aktivitātēm, pat apgalvojot, ka daudzas ierastās audzināšanas metodes bremzē bērna attīstību (http://web.archive.org/web/20030130115642/members.carol.net/~ndsc/doman.html).

Neskatoties uz nespēju empīriski demonstrēt metodes efektivitāti, tā, tāpat kā atbalstītā komunikācija, nav aizmirsta – IAHP turpina darboties un piedāvāt neefektīvu “ārstēšanu”, kas robežojas ar krāpšanu. Kā norāda Amerikas Pediatrijas Akadēmija, IAHP uzliek milzu prasības vecākiem, liekot saprast, ka, ja tās netiks izpildītas par 100%, ārstēšana var neizdoties. Tādējādi vecākiem ne tikai tiek uzlikts milzīgs slogs, kas noved pie paguruma, stresa un attiecību saspīlēšanās ģimenes locekļu starpā, bet nodrošina IAHP ar attaisnojumu, kad “ārstēšana” neuzrāda rezultātus – vienmēr var vainot vecākus, kuri nav spējuši 100% izpildīt visas prasības.

Dilemma

Tā nu esam nonākuši līdz dilemmai. Ko darīt skeptiķim, nonākot šādā situācijā?

Es uzskatu, ka Gundegas ārstēšanai saziedotie līdzekļi tiks izniekoti, jo palīdzība, ko viņai sniegs Filadelfijas institūtā būs neefektīva. Viņas ģimene turpinās tērēt laiku un spēkus bezjēdzīgos šablonēšanas vingrinājumos, turpinās vainot sevi tajā, ka veseļošanās process nevirzās uz priekšu. Viņus var saprast – izmisumā novesti cilvēki ķeras pie katra cerību salmiņa, pat ja tas ir tik fantastisks kā atbalstītā komunikācija. Es negribētu būt tas, kuram jāsaka šiem cilvēkiem, ka viņu meitai nevar palīdzēt. Tādēļ es lieliski saprotu arī Ziedot.lv un LNT komandu, kuri to nespēj un negrib darīt.

Taču man arī nešķiet pieņemami pievilt sabiedrības uzticību un izniekot tautas saziedotos līdzekļus pseidozinātniskai “ārstēšanai” un man liekas neētiski un ārkārtīgi bezatbildīgi kritiski neizvērtēt Gundegas vecāku apgalvojumus par ārstēšanas panākumiem. Taču akcijas organizatoriem tā nešķiet.

Ar Gundegu Ziedot.lv sadarbojoties kopš 2006. gada, taču manis sniegtā informācija par atbalstīto komunikāciju un IAHP viņiem izrādījās jaunums. Kas, manuprāt, ļoti labi raksturo akcijas organizatoru atbildības līmeni. Acīmredzot konsultācijas ar speciālistiem, kuri labi zina Filadelfijas metodi, nebija Ziedot.lv prioritāšu sarakstā. Pašiem domāt un meklēt informāciju arī nešķita svarīgi. Pēc tam, kad vairākos e-pastos biju izklāstījis šeit minēto informāciju par atbalstīto komunikāciju un IAHP, man nešķita, ka Ziedot.lv vadītāju Dimantas kundzi tā īpaši satrauktu. Viņa apsolīja to nodot vecākiem, taču nešķita, ka pati aizdomātos par to, ka grasās izmest vējā 11 000 sabiedrības saziedoto latu. Gundegas māte esot kļuvusi par “profesionālu mammu, kura katru dienu izpilda neskaitāmus vingrinājumus pēc institūtā īpaši sastādītas rehabilitācijas terapijas.” Tas nekas, ka biju jau norādījis, ka tieši šī vecāku noslogošana ļauj novelt uz viņiem vainu par ārstēšanas neveiksmēm. Gundegas ārstēšanai esot rezultāti – agrāko ikdienas 50 lēkmju vietā, tagad tās ir gandrīz izzudušas. Nekas, ka manis pieminētajā Amerikas Pediatrijas Asociācijas paziņojumā skaidri teikts, ka “Ar neiroloģiskiem traucējumiem sirgstošu bērnu nobriešanas laiks ir dažāds, kas noved pie nepamatotiem apgalvojumiem, ka viņu stāvokļa uzlabojums ir specifiskās ārstēšanas rezultāts.” Dimantas kundze acīmredzot nebija papūlējusies izlasīt speciālistu viedokli. Kāda gan nozīme tiem zinātniskajiem pētījumiem, ar visām to kontroles grupām, kuras ļauj noteikt atšķirību starp fiziskas nobriešanas radītiem rezultātiem un tiešajiem ārstēšanas rezultātiem (vai to neesamību)? Pretī gaida atbilde “zinātne ir relatīva”...

Patiešām, kāda nozīme zinātnei, faktiem. Kāda gan ir ārstēšanas rezultātu vērtība? Ziemassvētku laiks ir nevis palīdzības laiks, bet dāvanu laiks. Cerību laiks. Cerēsim visi kopā. Vienalga cik pamatotas ir mūsu cerības. Vienkārši dāvināsim 11 000 Ls, neprasot par to rezultātu, neaizdomājoties par to, ka šī pati naudas summa varētu sniegt efektīvu palīdzību kādam citam. Jutīsimies labi visi kopā. Neiedziļināsimies faktos, kas varētu izrādīties mazāk patīkami.

Kāda tad ir dilemma? Dilemma ir par to vai runāt vai klusēt. Klusēt ir grūti, jo sirdsapziņa neļauj. Runāt ir grūti, jo skeptiķis jau iepriekš zina, ka saņems galvenokārt pārmetumus – gan par jaukās Ziemassvētku noskaņas bojāšanu, gan par citu darba noniecināšanu, gan par cietsirdību un nevēlēšanos palīdzēt.

Taču, noskatoties šodienas “Eņģeļi pār Latviju” gala pasākumu, es nevaru klusēt. Tas, kas citiem varbūt šķiet kā cēla un žēlsirdīga rīcība, man šķiet, kā nežēlīga un bezatbildīga ņirgāšanās. Rēzija Kalniņa, kura lasīja Gundegas dzejoļus par Radītāju un Gaismas Spēkiem, nevar saukt sevi par šīs meitenes sargeņģeli, ja nav pat papūlējusies aizdomāties par to vai sešgadīga meitene ar smagiem smadzeņu bojājumiem spētu uzrakstīt tādu dzeju. Cilvēki, kas tik pavirši un nekritiski pieiet svētajam labdarības darbam grauj sabiedrības uzticību visai labdarības idejai.

Savā pēdējā vēstulē Rūtai Dimantai es, necerot uz to, ka akcijas organizētāji mainīs savu viedokli attiecībā uz Gundegas ārstēšanu, lūdzu tikai vienu – vismaz pieminēt to, ka speciālistu vidū atbalstītā komunikācija un Filadelfijas institūta metodes tiek vērtētas neviennozīmīgi (maigi izsakoties). Vismaz šis informācijas minimums ļautu sabiedrībai pieņemt nedaudz informētāku lēmumu par to vai ziedot naudu šādai ārstēšanai. Lūgumu es izteicu pirms piecām dienām, laika ielikt šo vienu teikumu pasākuma scenārijā bija atliku likām. Viņi izvēlējās to nedarīt. Pasākuma organizatori deva priekšroku neinformēt sabiedrību, izplatīt maldus un tumsonību.

Saites

Par atbalstīto komunikāciju:

http://en.wikipedia.org/wiki/Facilitated_communication

http://www.skepdic.com/facilcom.html

http://whatstheharm.net/facilitatedcommunication.html

http://www.srmhp.org/archives/facilitated-communication.html

http://www.autism-watch.org/rx/fc%28apa%29.shtml

Par IAHP:

http://en.wikipedia.org/wiki/The_Institutes_for_the_Achievement_of_Human_Potential

http://aappolicy.aappublications.org/cgi/content/full/pediatrics;104/5/1149

http://www.quackwatch.org/01QuackeryRelatedTopics/patterning.html

Tags: , , , , , , , , ,

Comments
From: [info]blondulla Date: 21. Decembris 2009 - 14:42 (Saite)
ļoti labs raksts ar pamatīgu argumentāciju. man arī bija liela skepse tieši pret šo gadījumu (par tiem dzejoļiem un valodām).
ieteiktu to nosūtīt uz tvnet un citiem portāliem, kur publicē lasītāju viedokļus.
From: [info]nazis Date: 21. Decembris 2009 - 15:14 (Saite)
Par TVNET ir laba doma. Tā šo informāciju varētu plašāk izplatīt.
soikins From: [info]soikins Date: 21. Decembris 2009 - 19:08 (Saite)
Nezinu, neredzu tam īpašu jēgu. DELFI stila komentārus pie raksta lasīt nav īpašas vēlmes. Tāpat līdz nākamajiem Ziemassvētkiem viss būs aizmirsts un atkārtosies atkal.
etalonfunkcija From: [info]etalonfunkcija Date: 21. Decembris 2009 - 21:02 (Saite)
komentārus taču obligāti nav jālasa. skaidrs, tādos portālos parasti komentē tie, kuriem vismazāk ko teikt, bet izlasītu tomēr krietni daudz cilvēku. manuprāt, tas ir svarīgi.
barvins From: [info]barvins Date: 22. Decembris 2009 - 22:09 (Saite)
"Pavisam smagi ap sirdi paliek tad, kad saproti, ka īsti neko nespēj darīt, jo sapratīs tikai savējie, taču to ir tik gauži maz."

Ziņas izplatīšana masās, uzkurinot emocijas un saņemot virkni žultainu komentāru (kurus vari nemaz nelasīt), ir tieši tas, ko tu vari darīt lietas labā, un ko vajag darīt. Ok, pieņemsim, ka tavam viedoklim piekritīs tikai 10% delfu lasītāju - so what - tev nemaz nav jāpārliecina delfu lasītāji, bet gan ir jāietekmē labdarības organizāciju vadība - viņiem nav vajadzīgs tracis medijos, kas liek cilvēkiem domāt, ka viņi slikti tērē saziedoto naudu, jo tas var samazināt ziedotāju skaitu. Nevēlēšanās turpmāk tikt izvazātiem pa presi varētu būt labs pamudinājums vairāk piedomāt pie tā, kā izvēlēties ziedošanas mērķus.
sigfa From: [info]sigfa Date: 25. Decembris 2009 - 16:30 (Saite)
DELFI stila komentaarus tu dabuutu arii sheit, ja shis raksts aizpluustu masaas. Tavs meerkjis tachu bija informeet, sasniegt peec iespeejas lielaaku auditoriju. Tad kur ir aizkave? Es saprotu, ka neveelies klausiities paarmetumus un kritiku, kaa jau noraadiiji rakstaa, es arii neveeleetos, bet vai nav to iespeejams dariit pusliidz anoniimi? Komentaari pie raksta ir meesls, taapat tikai retais njem interneta komentaarus par pilnu.

Atvaino manu familiaaro stilu, sheit tomeer ir internets.
jim From: [info]jim Date: 21. Decembris 2009 - 16:54 (Saite)
ceru, ka neiebilsti. pārpublicēju savā dienasgrāmatā:

http://www.draugiem.lv/blogs/?pid=5993097#comments.
blond From: [info]blond Date: 21. Decembris 2009 - 18:20 (Saite)
Liec, bet bez nika, un lai tas soikāns izdzēš no šejienes.
blond From: [info]blond Date: 21. Decembris 2009 - 18:21 (Saite)
Atvainojos - soikins,
soikins From: [info]soikins Date: 21. Decembris 2009 - 18:58 (Saite)

Komentārs

Liels paldies par komentāru. Izdzēsu, kā lūdzāt.
blond From: [info]blond Date: 21. Decembris 2009 - 21:23 (Saite)

Re: Komentārs

Es Cibā ar visiem runāju uz "tu", ja nav iebildumu. Bet, runājot par pašu problēmu - es domāju, ka ir ļoti svarīgi Tavu viedokli izplatīt pēc iespējas plašāk. Ne tik daudz konkrētā gadījuma un labdarības līdzekļu izmanotjuma dēļ, jo nekad taču labdarības organizācijas nespēs izkontrolēt un izspriest ārstēšanas metožu iedarbību vai zinātniskumu, un tas varb;ut nemaz nevar būt viņu uzdevums - bet man līdzīgo pilnīgi bezjēdzīgi cietušo vecāku dēļ.
soikins From: [info]soikins Date: 21. Decembris 2009 - 19:07 (Saite)
Nav pretenziju. Prieks, ka saturīga diskusija izvērsusies.
From: [info]iwantmore Date: 22. Decembris 2009 - 13:27 (Saite)
Teorētiski jau var interneta dzīlēs sagramstīt visu ko. Bet nav nemaz tik grūti vienā otrā populārā portālā sameklēt ģimenes, kurām pat ļoti palīdzējušas Filadelfijas institūta zinības - nebūtu institūta, bērns joprojām būtu veģetējošs dārzenis.
Bet citādi raktiņš sanācis gauži modīgs (jā, tieši tā - modīgs).
soikins From: [info]soikins Date: 22. Decembris 2009 - 14:56 (Saite)
Protams, protams - var arī "vienā otrā populārā portālā" sameklēt anekdotiskus piemērus un likt tos vienā līmenī ar speciālistu viedokli, kas balstīts uz dučiem recenzējamos žurnālos publicētu zinātnisku pētījumu, kuros piedalījušies simtiem bērnu, un kuri notikuši kontrolētos apstākļos, izmantojot aklos testus, kontrolgrupas utt. Patiesi, ja labi pacenšas tad var visu ko, pat neiedziļinoties piedāvātajās atsaucēs runāt par "visa kā sagramstīšanu" un "modīgu rakstiņu".
junona From: [info]junona Date: 23. Decembris 2009 - 02:36 (Saite)
+10
blutzeuge From: [info]blutzeuge Date: 23. Decembris 2009 - 11:38 (Saite)
ne visi ir tik advancēti, lai izokšķerētu tadu apjomu informācijas, tāpec autora pārmetumi ir mazliet absurdi. Diezvai cilvēks tērēs dienas, nedēļus un mēnešus rakājoties pa medicīnas bibliotēkām vai pa mediķu forumiem, lai noskaidrotu vai ārstēšana, kuru ir paredzēts apmaksāt ar ziedojumu naudu, ir tiešām efektīva. Izskatās, ka autoram drīzāk kaut kāds personīgs motīvs.
soikins From: [info]soikins Date: 23. Decembris 2009 - 15:36 (Saite)
Ņemot vērā, ka pamatā priekšstatu par atbalstīto komunikāciju un IAHP guvu pāris stundu laikā, tad man tieši Jūsu pieņēmumi šķiet nedaudz absurdi. Nedēļas un mēneši bibliotēkā? Nesmīdiniet mani! Pietiek pusstundu internetā, lai nojaustu, ka pastāv nopietnas šaubas par ārstēšanas metodi un komunikācijas veidu. Tālāk pietiek ar pāris zvaniem vai e-pastiem. Trīs gadu laikā pārāk grūti bija?
after_dark From: [info]after_dark Date: 23. Decembris 2009 - 12:38 (Saite)
uzrakstīts sakarīgi un argumentēti, bet:
1) ziedot.lv nav ārsti un šo info drīzāk vajadzēja sūtīt Gundegas mammai.
2) var jau būt, ka kāda metode nepalīdz visiem, bet ja kaut vienam bērniņam paliek labāk, statistikai nav nozīmes.
3) jebkurš ziedotājs, gluži kā Tu, var sameklēt papildus informāciju un izdarīt secinājumus.

ir jau viegli uzstādīt diagnozes un pamācīt, kad visa pieredze balstās uz netā atrasto informāciju un meitenītes stāstu TV (pieļauju, ka Tev nav jākopj tik slims bērns). tāpēc ne jau ziedot.lv jāsūta savas vēstules, bet Gundegas ģimenei... pasaki viņas mammai, ka viņi redz nav pelnījuši šo naudu, jo Tu tam visam netici...
barvins From: [info]barvins Date: 23. Decembris 2009 - 13:09 (Saite)
2) Ja ir izvēle, vai ziedot tam, kam točna palīdzēs, vai ziedot tam, kam tikai varbūt palīdzes, un nepietiek naudas visiem, tad kam būtu jēdzīgāk ziedot?
3) Jebkurš ziedotājs visdrīzāk vienkārši atdod savu naudiņu, lai nomierinātu sirdsapziņu un uzprišinātu savu pašvērtējumu, paļaujoties, ka gan jau ziedot.lv labāk zina, kam tieši tā naudiņa visvairāk ir vajadzīga.

Ziedot.lv izmanto bērnus-invalīdus TV reklāmās, lai iežēlinātu tautu ziedot vairāk. Tas, protams, labi strādā, bet tas nenozīmē, ka tas ir ētiski gadījumā, ja nav skaidrs, vai šiem bērniem vispār ir iespējams palīdzēt - būtībā tā ir krāpšana, apmēram tāpat, kā gaišreģe Emanuela, vai kā viņu tur sauca, kas sola telepātiski atrisināt visas problēmas, ja viņai aizsūtīs 50Ls.
soikins From: [info]soikins Date: 23. Decembris 2009 - 15:48 (Saite)
"1) ziedot.lv nav ārsti un šo info drīzāk vajadzēja sūtīt Gundegas mammai."

Nepiekrītu vairāku iemeslu dēļ. Ja pat Gundegas mamma saprastu, ka ārstēšana nepalīdzēs un viņas meita dzejoļus neraksta, tas neko neatrisinās, jo nav nekādas garantijas, ka pēc gada stāsts neatkārtosies ar kādu citu bērnu.
Otrkārt, man nav Gundegas mammas kontaktinformācijas, un, ja uzmanīgi izlasījāt par kādu dilemmu es rakstu, sapratīsiet, ka iesaistīties diskusijās ar viņu man nav īpašas vēlmes.

"2) var jau būt, ka kāda metode nepalīdz visiem, bet ja kaut vienam bērniņam paliek labāk, statistikai nav nozīmes."

Ar šādu pieeju var patiešām tālu tikt. Ko Jūs teiktu, ja es piedāvātu Dombrovskim paņemt pāris miljonus budžeta naudas, aizšaut uz Vegasu un pamēģināt vinnēt pensionāriem vajadzīgos 100 miljonus? "Statistikai nav nozīmes"?

"3) jebkurš ziedotājs, gluži kā Tu, var sameklēt papildus informāciju un izdarīt secinājumus."

Tāpat katrs TV skatītājs var atrast informāciju par smēķēšanas kaitīgumu, alkohola nelabvēlīgo ietekmi un to kas apmaksā kuru priekšvēlēšanu reklāmas klipu, taču tas nenozīmē, ka brīdinošie un informējošie ziņojumi šajās reklāmās būtu nevajadzīgi. Ja gadījumā ar cigarešu, alkohola un uz ausīm karināmo makaronu tirgotāju gadījumā, skatītājs varētu nojaust, ka viņu sniegtajai informācijai nevajadzētu uzticēties un būtu motivēts parakņāties internetā, tad Ziedot.lv gadījumā to darīs retais. Tieši tādēļ nesagraut šo uzticību ir tik svarīgi.
From: [info]areems Date: 23. Decembris 2009 - 21:53 (Saite)
Liels paldies par šo
sigfa From: [info]sigfa Date: 25. Decembris 2009 - 16:16 (Saite)
Lielisks raksts, man pasham arii bija aizdomas, kaut arii ne tuvu tik pamatotas kaa autoram. Dariishu savu, lai rakstu padotu taalaak un informaacija izplatiitos, jo uzskatu, ka par shaadaam lietaam kluseet ir ne tikai galvas iespraushana zemee kaa strausam, bet arii velnishkjiigi neeetiska riiciiba. Ceriiba ir ok, bet nepamatota, vaaja ceriiba vairs nav ceriiba, bet gan izmisuma histeerija.
From: [info]anonimi Date: 27. Decembris 2009 - 01:01 (Saite)
Autora rakstītais uzrunāja (Gan satura ziņā, gan uzrakstīts vnk ideāli – lai arī uzrakstīts gari - lasās viegli un ir fīlings). Un tad izlasīju komentārus, un...
Pirmkārt, vairs nesaprotu, kurš ir autors (kura rakstītajam, vieglās valodas un zināmas idejiskas tuvības dēļ, labprāt turpinātu sekot ;) ), bet tas nu tā...
Taču arī parādījās atšķirība izjūtās... tālāk pārspīlēšu... Tā šķiet, ka daudzi komentētāji ir gatavi veidot kustību, lai visa Latvija uzzinātu par kliedzošo gadījumu un piesprādzēties pie lidmašīnas, kad Gundega ar mammu lidos uz to Piladelfiju.
Da bože moj, es pieņemu tā ģimene ir tik pārcietusi, ka 10tLVL varēja piešķirt kaut vai SPA procedūrām – man nebūtu žēl.
Runājot par ziedot.lv.... Kopumā es izsaku savu atbalstu un cieņu. Arī iepriekšējos gados ir parādījušies fakti, ka ziedojumi ir vākti operācijām ārzemēs, kuras tikpat veiksmīgi var veikt šeit Latvijā. Taču, mīļie cilvēki, nu nevar visu to ziedot.lv izfīčot (tad jau viņiem būtu jāpasūta zinātniski pētījumi un jāizveido analītiskais departaments (pa kādu naudu?!).
Paskaidrojiet man, kāds ir mesage šīs ziņas izsūtīšanai uz tvnet, delfi u.c. – konkrēti Gundegai aizliegt ārstēties (varētu nobalsot – vest uz mežu Gundegu vienu vai kopā ar mammu?!) vai arī panāk, lai neviens nevienu latu vairs neziedo un ziedot.lv tiek izbanots uz visiem laikiem ar negodu.

P.s. Links uz rakstu bija iepostēts twitterī. Kas Jums par pagrīdes komūnu?!  Es atvainojos, es pusstundu nojāj..., lai vispār uzrakstītu komentāru (ieskaitot visu smalko ielogošanos). Beigās to turpināju darīt aiz spītības. Bet kopumā palika sajūta, ka šī ir diezgan ierobežota jūtīgu datorščiku – blogeru tikšanās vieta. Miers vir zemes un cilvēkiem labs prāts. ;)
23 izsakās vai atļausies nepiekrist?
Profils
soikins
User: [info]soikins
Name: soikins
Kopsavilkums
Kalendārs
Back Janvāris 2010
12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31
Чтоб мудро жизнь прожить, знать надобно немало./ Два важных правила запомни для начала:/ Ты лучше голодай, чем что попало есть,/ И лучше будь один, чем вместе с кем попало. /Омар Хайям/