Snorke ([info]snorke) rakstīja,
@ 2011-05-04 09:30:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Apbraucu apkārt Lago di Varese, ar riteni un 2 mazām jaukām meitenītēm, nu ju vairs ne tik mazām
celiņš bija pārplūdis, dabūjām stumties caur dubļiem

satiku vienu vīrieti, viņš fotografēja apslīkušos krūmus un es biju spiesta nolekt no riteņa, lai viņu nenobrauktu un tad mēs papļāpājām
bet es braucu tālāk, jo nu - vispirms man jāizārstējās

tad 2 dienas dziedējām kāju traumas, skatījāmies filmas, es rakstīju PhD prezentāciju

es drusku skumu un daudz daudz domāju

Psihoterapeits uzskata, ka mani iespaidojis brālis, jaunākais, tas, kam dauna sindroms, tas, ka vecāki viņu ievietoja, atdeva, atteicās

man esot sajūta, ka man nav all cards to be loved, ka es esmu citāda, ka es esmu nemīlēta,
un te es tikai varu piekrist
bet vai tas ir no šī? es nekad neesmu šos faktus saistījusi

es par to daudz domāju, es lasīju www par šo slimību, vecāku forumus
es mēģināju atcerēties tos jau 28 gadus vecos notikumus, sarunas

es sapratu, ka es domāju, ka es to saprotu un pieņemu
bet es nekad to neesmu sapratusi
es arī to tagad nekādi nevarus saprast
kā mani vecāki varēja viņu uz mūžu ievietot iestādēs

es nesaprotu un šī nesaprašana mani smacē

es saprotu, ka cilvēks vispār var tā darīt, es saprotu, ka cilvēks var afekta stāvoklī, apjukumā,, bet ka pie skaidra prāta, gribētu bērnu, ,,, tāpēc ka viņš ir citāds

un ja es būtu dakteru atzīta "mentāli nepilnvērtīga", arī es tātad sēdētu baltā palātā un vērtos griestos gadu gadiem

man tagad jāizdomā, ko darīot ar šo nesaprašanu


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krii
2009-05-04 11:10 (saite)
Ja Tu būtu mentāli nepilnvērtīga, Tu nereflektētu par to, kāpēc sēdi palāta un neanalizētu vecāku mīlestības trūkumu.
Es varbūt esmu īpaši bezjūtīgs, biezādains radījums, bet es ļoti labi saprotu Tavu vecāku izvēli - es gan nezinu, kā pati šādā situācijā rīkotos un negribu to modelēt. Taču doma "tā būs labāk visiem" ir pilnībā pieņemama.
Un galu galā - nevar taču cilvēkam pārmest, ja viņš kādu nemīl, vienalga, vai šis kāds ir viņa "miesa un asinis", vai nav.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]up
2009-05-04 11:27 (saite)
es, btw, arii sho izveeli speeju saprast. lai Dievs mani sarga pashu kaadreiz no taadas izveeles izdariishanas, tfu tfu tfu, bet saprast es speeju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]snorke
2009-05-04 11:38 (saite)
Latvijā 18% Daunu ir atdoti valstij, pārējie dzīvo ģimenēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]snorke
2009-05-04 11:33 (saite)
Nav taču melns-balts, tas ka cilvēkam ir šis sindrioms, nenozīmē, ka viņš neko nesaprot. Viņš nevar beigt augstkolu, bet viņam var būt pilnvērtīga dzīve, viņi var iet normālā skola, pie tam viņam ir izteiktas emocijas, jūtas, pieķeršanās tuviniekiem utt. "Tā būs labāk visiem" atgādina bēdīgus vēstures piemērus. Tas, kas atšķiras no normas, nav mums vajadzīgs. Pie tam pat nedomāju neko pārmest. Es mēģinu saprast, vai šie notikumi varēja mani ietekmēt (kā uzskata dakteris), un ja tā - ko man darīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2009-05-04 11:55 (saite)
Tas laikam ir atkarīgs no konkrētās diagnozes - arī, vai vispār mājās ir iespējams nodrošināt aprūpi un pieskatīšanu un vai tas nenozīmē visu pārējo ģimenes locekļu pakārtošanos šim vienam.

Bet nu jā - nejūtos ne spējīga, ne tiesīga spriest par konkrēto gadījumu. Bet vai Tevi tas ir ietekmējis - nu to jau tikai jūs pa abiem ar dakteri varēsiet izspriest.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]puce
2009-05-04 13:13 (saite)
Tam sindromam ir pakāpes. Un pēdējo 30 gadu laikā izpratne par psihiskām kaitēm un šo sindromu ir mainījušies. Ne tikai tāpēc, ka mainījusies iekārta, bet arī medicīna un pētījumi iet uz priekšu.
Esi redzējusi filmu "Love actually"? Tur bija darbiniece, kuras brālis bija psihiatriskajā slimnīcā un viņa bija pilnībā pakļāvusi savu dzīvi tam. Un šajā situācijā nav skaidras atbildes - vai tas bija pareizi un labi darīts. Jo nav jau tādas atbildes. Vai nu kāds to var uzņemties un atteikties no savas dzīves vai nevar. Un ja nevar - tad varbūt godīgāk ir uzticēt šīs rūpes kādam, kas to var. Es, man liekas, nevarētu. Bet man nav bijis jāizvēlas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?