Tam sindromam ir pakāpes. Un pēdējo 30 gadu laikā izpratne par psihiskām kaitēm un šo sindromu ir mainījušies. Ne tikai tāpēc, ka mainījusies iekārta, bet arī medicīna un pētījumi iet uz priekšu.
Esi redzējusi filmu "Love actually"? Tur bija darbiniece, kuras brālis bija psihiatriskajā slimnīcā un viņa bija pilnībā pakļāvusi savu dzīvi tam. Un šajā situācijā nav skaidras atbildes - vai tas bija pareizi un labi darīts. Jo nav jau tādas atbildes. Vai nu kāds to var uzņemties un atteikties no savas dzīves vai nevar. Un ja nevar - tad varbūt godīgāk ir uzticēt šīs rūpes kādam, kas to var. Es, man liekas, nevarētu. Bet man nav bijis jāizvēlas.