man iet labi, es vispar neatceros kad veel savaa dzivee esmu jutusies tik lidzsvarota un laimiga

Resnitim atklajas aizvien jaunas ipasibas, piemera, vinam patik opera un vins ir ideals celjabiedrs

man ir tadi draugi, kas aicina vienmer pievienoties, bet es vienmer nee, jo nu apzinos savas spejas (vini alpinisti)
bet soreiz teicu jaa un ierados ar Resniti

omg, omg, kapsana bija kalnaa Monte Lema, pats par sevi ok, bet sniegs, biezs slapjs sniegs, a man kaajaa kedas un vieglas trenuzenes (Resnits bija mazliet atbilstosaak terpts)
augsaa vel kaukaa uzrapos, bet lejaa - nogaze ar slapju sniegu, kur nevar redzet kas apaksaa, bet apaksaa akmeni un klintis, mazini tuksumi
Resnits man atrada nuju, bez tas vispar butu nositusies

un ik pa bridim, iekriti lidz sekumam caurumaa un vienreiz kaja iespruda, Resnits mani atkarpija, citadi es vienkarsi nespetu izkluut

bet bija jauki un jautri un tiesam forsi, bail iedomaaties kaa butu ar kaadu citu (jo logiski man vajadzeja ievakt infu, ka bus sniegi un ledi nevis romantiska pastaiga)

un vakar - vienkarsi devamies izbraucienaa, miglaini atcerejos ka vienaa kapseetaa bija zilonis - nu, atradaam tikai ar otro reizi, un kamer mes to ziloni aplukojaam (reals milzigs bronzas zilonis, uzcelts Porretti alus fabrikantam)- kapseta strada lidz 17,00 un automatiskie varti vairs neveraas valjaa, poga nestraadaa, viss !

mes bijam burtiski ieslegti kapseetaa

nu, paarraapamies pari zogam, jo nekas cits vienkarsi neatlika, labi, vareja zvanit carabinieri (mes esam kapseetaa!) un noklut vakara zinjaas

ta raapsanas bija jautra, problema bija noleekt, bet atradaas smilsu cupa, kur vareja lekt

taa mums iet, briniskigi

(ja kads grib zinot - laime nav aizliegta un vikendaa vel vareja parvietoties pa regionu )