Nu tā naudas drukāšana ir tas, ko mana smadzene nespēj īsti saprast. Tad jau ekonomiskā izaugsme tiek nodrošināta ar to, ka vienkārši piedrukā klāt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un kāpēc nepietiek ar to, kas nodrošināja stabilu ekonomiku iepriekš? Kur tad tā nauda paliek, ja iepriekš pietika un tagad jādrukā triljoni klāt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paliek nevertīgāka, tadēļ jau ik pa laikam krīzēs ir tie koferi ar naudu un summas ar daudzām nullēm, mam šķiet, ka tad kad jau paliek par absurdu vnk nomaina valūtu vai uztaisa reformu un nosvītro tās nulles. Remarkam bija ka uz veikalu jāiet no rīta jo ar koferīti vakarā vairs nepietiek

A ASV tak vienā mirklī Ķīnai paziņoja, ka viņi lohi palaida vīrusu un Tramps viņu naudas parādu neatdos, uzreiz gandrīz vairs neesot mīnusos. Bet nu šito mans tēvs stāstīja, nezinu cik patiesi un kā beidzās

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevērtīga paliek, ja drukā bezjēgā, bet kāpēc sāk drukāt? Jo bagātie patur un nelaiž apritē, bet “nabagie” tērē ēdienam un pajumtei un paliek bez ienākumiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man kaut kā miglaini liekas vai nebija tā, ka tad, kad traki, tie, kam ir, pietur un netērē. pieprasījums rada piedāvājumu. inflācija jau ir visu laiku, tikai to neredz un nejūt, bet šitādos gadījumos viss ir strauji un na ļico. un lai kaut kā stabilizētu, iesaistās lielās šiškas un to atkal jūt

https://lv.wikipedia.org/wiki/Infl%C4%81cija

(Reply to this) (Parent)

lai nepārdotu pensiju fondus (amerika), kuri ieguldīti akciju tirgos -> lai nenogāžas akciju tirgi, jo tas sitīs pa kabatu turīgākajai tautas daļai.

ameriku ir interesanti skatīties, jo viņiem līdz šim bija relatīvi mazāk regulēta ekonomika. eiropas tirgos akciju cenas vispārējo situāciju & noskaņojumu (emocionālais elements) neatspoguļo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sanāk, ka tagad var redzēt, kāda veida ekonomika spēj labāk izturēt šādu globālu krīzi. Man šķiet arī iepriekšējā bija līdzīgas tendences. Jautājums tik vai tiešām turīgie cieta no iepriekšējās tā, ka kļuva nabagi. Vai vienkārši nenopelnīja tik daudz, cik bija iecerējuši (vidusslānis, paši brokeri noteikti cieta, bet vai klienti tik ļoti?..)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

civilizēta ekonomika. skandināvu sociālisms. tas, kas notiek amerikā ir visnotaļ mežonīgi - arī attiecībā uz vidusšķiru. viņiem ļoti segregējas valsts, vienā galā pāris biljonāri, otrā - visi pārējie

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es biju pārsteigta, ka tajā pašā NY ir nu ļoti daudz nabadzīgo, kas dzīvo no rokas mutē.

(Reply to this) (Parent)

koncentrējas pie ļoti turīgajiem. ieguldījumi aktīvos ir auguši, aktīvos iegulda cilvēki, kuriem ir brīvi līdzekļi. pārtikas cenas ir cēlušās relatīvi lēnu -> kas netieši liecina, ka nabagiem ienākumi neko nav palielinājušies

(Reply to this) (Parent)

Ekonomika ir tas, ko saražo vai nodrošina pakalpojumos, pērk un pārdot utt. Bet lai tā pirkšana un pārdošana darbotos, vispirms ir vajadzīga nauda. Tad lūk, centrālās bankas vajadzīgo naudu vienkārši "nodrukā" un aizdod lielajām bankām, kuras savukārt aizdod uzņēmumiem utt. Tas tā ļoti vienkāršoti.

Nauda ir jādrukā klāt, jo ekonomika aug, tāpēc vajag vairāk, vai arī, kā šajā gadījumā, nauda "iestrēgst" dažādos nelikvīdos uzkrājumos. Cilvēki jau pāris mēnešus iepērkas mazāk, tāpēc šī nauda paliek "maciņos" un tā neiet apritē. Uzņēmumi paliek ar nepārdoto preču kaudzēm un bez naudas. Bankas arī īpaši negrib aizdot, jo domā, ka uzņēmumi drīz nobankrotēs. Tāpēc valdības cenšas sniegt garantijas, savukārt valdībām aizdot ir mazāks risks, jo valdības vienmēr var atmaksāt parādus, iekasējot nodokļus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar tām bankām man šķiet nav tik vienkārši, jo kā tad cilvēki parastie dabon to naudu, vai arī viņa visa teorētiski pieder bankām? Un ja es veidoju uzkrājumu, tad kāds cits nespēj atdot parādu, jo redz es netērēju precēs un pakalpojumos?

Es gan makroekonomiku mācījos sen un bakalaura līmenī, bet atceros, kā ar to inflāciju un drukāšanu bija aplis ar algām un cenām un tāda īsta labuma man šķiet nebija, savā ziņā vairāk ilūzija, ka algas aug un dzīve kļūst labāka (bet tad atkal aug cenas un tā uz riņķi)

Bet vispār par šo visu domājot atcerējos pašu svarīgāko teikumu visās ekonomikas teorijās "keeping everything else constant" izdarot A notiks B. Un tas everything else constant nekad nav realizējams dzīvē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uzņēmums aizņemas naudu, samaksā algu darbiniekiem, tad attiecīgi ar šo naudu cilvēki arī iepērkas.

Vai arī cilvēks uzreiz aizņemas no bankas (piemēram, hipotēka), un nopērk jau gatavu māju vai samaksā celtniekiem, lai to uzceļ. Tad maksā 20-30 gadus bankai kredītu.

Kā konkrēti tas izpaužas makro līmenī, ko diktē miljoniem cilvēku un uzņēmumu uzvedība, jau manuprāt līdz galam īsti neviens nezina. Vienkārši par to ir tik daudz spekulāciju, bet vienlaikus reti kurš var pašos pamatos atbildēt uz šo jautājumu, kāpēc drukā naudu un kur tā nauda paliek? Ko uzdevi arī tu.

(Reply to this) (Parent)

Ja reiz kouču, konsultantu, astrologu, reperu utml. ir vairāk nekā amatnieku, kas rada reālas lietas...

(Reply to this) (Parent)