Ar tām bankām man šķiet nav tik vienkārši, jo kā tad cilvēki parastie dabon to naudu, vai arī viņa visa teorētiski pieder bankām? Un ja es veidoju uzkrājumu, tad kāds cits nespēj atdot parādu, jo redz es netērēju precēs un pakalpojumos?

Es gan makroekonomiku mācījos sen un bakalaura līmenī, bet atceros, kā ar to inflāciju un drukāšanu bija aplis ar algām un cenām un tāda īsta labuma man šķiet nebija, savā ziņā vairāk ilūzija, ka algas aug un dzīve kļūst labāka (bet tad atkal aug cenas un tā uz riņķi)

Bet vispār par šo visu domājot atcerējos pašu svarīgāko teikumu visās ekonomikas teorijās "keeping everything else constant" izdarot A notiks B. Un tas everything else constant nekad nav realizējams dzīvē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uzņēmums aizņemas naudu, samaksā algu darbiniekiem, tad attiecīgi ar šo naudu cilvēki arī iepērkas.

Vai arī cilvēks uzreiz aizņemas no bankas (piemēram, hipotēka), un nopērk jau gatavu māju vai samaksā celtniekiem, lai to uzceļ. Tad maksā 20-30 gadus bankai kredītu.

Kā konkrēti tas izpaužas makro līmenī, ko diktē miljoniem cilvēku un uzņēmumu uzvedība, jau manuprāt līdz galam īsti neviens nezina. Vienkārši par to ir tik daudz spekulāciju, bet vienlaikus reti kurš var pašos pamatos atbildēt uz šo jautājumu, kāpēc drukā naudu un kur tā nauda paliek? Ko uzdevi arī tu.

(Reply to this) (Parent)