- 2.5.06 22:24
- principā izglītības sistēma ir salaista tūtē. valda anarhija. vērtējumu nav, stimulācijas nav. ieinteresēt? tas ir forši. bet vajag arī disciplīnu. vajag iemācīt ne tikai interesēties, bet sevi uz kaut ko piespiest. sevi pārvarēt - savu slinkumu, negribēšanu un nevarēšanu.
vajag jau pirmajā klasē iemācīt kaut vai lapu iekārtot. un glītrakstīšanu vajag. un vajag to šķietami idiotisko prasību - 4 rūtiņas no augšas, divas no kreisās puses. un samazināt atzīmi par nepareizā rūtiņā ierakstītu ciparu.
pēc kā izskatās sīču mājas darbi? un ne jau tikai manējā! baismas. nesalasāmi rokraksti, nekādas vizuālās kultūras. tie būs tādi, kas rakstīs vēstules uz no burtnīcas izplēstām, neapgrieztām lapiņām. es ģībstu, kad ieraugu tādu lapiņu. bet viņi nē, jo viņiem tādas izsniedz kontroldarbu rakstīšanai.
daudzas lietas skolā ir jādara nevis tāpēc, ka tās pašas par sevi baigi dzīvē noderēs, bet tāpēc, ka tās iemāca ko citu - kārtību, disciplīnu, darba organizāciju, piepūli. jā, un nebūt nenomaitā radošo garu. nebūt. padomju laikā izglītības sitēma bija kurdī labāka. pie tā es palieku. basta. - 60 rakstapiebildīšu
- 2.5.06 22:32
-
Tā ir. Kad vēl lasīju lekcijas, tad baisākais bija sudentu ar roku rakstīto eksāmena lapu šifrēšana- galvassāpes un asarojošas acis vairāku nedēļu garumā.
- piebilst
- 2.5.06 22:35
-
Par glītrakstīšanu tieši aizvakar iedomājos - un man jau bija tāda aizdoma, ka mūsdienās laikam nemaz nav. Lai gan patiesībā vajadzētu vēl vairāk, jo ir krietni vien mazāks pamudinājums jebko rakstīt ar roku, līdz ar to darīt to salasāmi un rūpīgi
- piebilst
- 2.5.06 22:36
-
nav, nav. var rakstīt kā grib, ar ko grib, uz kā grib.
- piebilst
- 2.5.06 22:42
-
Bet zini, man liekas, ka sāka pazust jau tad, kad es mācījos pamatskolā - man tagad tā šķiet, ka bija ļoti īsu laiku un kaut kā nemaz nepabeidzās. Vai varbūt es saslimu?
- piebilst
- arii padomju
- 2.5.06 22:36
-
totalitaarie rezhiimi vienmer pienaaciigu uzmaniibu pieveersh izgliitiibai un discipliinai. pareizi vien dara- izaug stingras, veselas personiibas, nevis miiksti zeeninji vai vulgaaras skukjenes, kam pilna galva iedomaam un kapriizeem.
- piebilst
- Re: arii padomju
- 2.5.06 22:40
-
vienreiz tev laikam ir taisnība;)
- piebilst
- Re: arii padomju
- 2.5.06 22:40
-
Pirmā reize - to vajadzētu kaut kā atzīmēt! ;)
- piebilst
- Re: arii padomju
- 2.5.06 23:42
-
Nepiekrītu par stingrām un veselām personībam. Apspiešanas gadījumā Tu vienkārši nezini kāds cilvēks ir. Un nejau stingro tas tēlo.
- piebilst
- 2.5.06 22:40
-
Tā jau viš i, pievienojos par 100%. Bet no pudeles izlaistu džinu nav nemaz tik viegli tajā atpakaļ iedabūt. Pat ja gribētu iedabūt.
- piebilst
- 2.5.06 22:45
-
einubeidz, man glīkrakstīšanā bija vieninieks, piermo trīs klašu dienasgrāmatas visas izplēstām lapām un sarkanas no banāniem un piezīmēm (varu parādīt), skolotājas un māti regulārti novedu līdz histērijai, bastoju nedēļām, vienu laiku man vienlaicīgi aizliedza apmeklēt savas stundas 4 skolotāji (7 klasē) un neviena sistēma nevarēja piespiest darboties pēc saviem likumiem. Tūte ir galvās, dažiem atnāk vaļā, dažiem iet ciet;)
- piebilst
- 2.5.06 22:48
-
Nevarētu teikt, ka arī es būtu glītrakstīšanā ko daudz iemācījies. Un to pašu vēlāk nokāva drudžainā pierakstīšana. Tomēr atmiņā tas ir palicis. Un varbūt reizēm pietiek arī ar to vien
- piebilst
- 2.5.06 22:51
-
man gan šķiet, ka glītums nāk no tām iekšām.. kamēr dara bez izpatnes un vajadzības, ne sūda naf glītuma nevienā jomā
- piebilst
- 2.5.06 22:52
-
bet dažos gadījumos var būt otrādi - iekšas (tu saproti, ko es ar to domāju) nāk no glītuma. iemācīta glītuma:)
- piebilst
- 2.5.06 22:55
-
nu tie tavi izņēmumi;))
- piebilst
- 2.5.06 22:55
-
Un vēl, - atļaušos opēt - paskaties arhīvā cara laika birokrātu rokrakstus. Prieks aplūkot, kā maitas bijuši iedīdīti vilkt kliņģerus. Un štrunts, ka varbūt nav salasāmi, toties skaisti. Tik nesaki, ka viņim visiem bija iekšas, skola gan
- piebilst
- 2.5.06 22:57
-
nu vai tad var būt birokrāts bez iekšām? kam nebij - dzēra samagonu
- piebilst
- 2.5.06 22:49
-
izņēmumi apstiprina likumu. viduvējībām vajag formu, kurā iekļauties. un vairums no populācijas ir viduvējības - labākā gadījumā.
- piebilst
- 2.5.06 22:53
-
mghm, un pēc tam tie "inteliģenti" pūsdami apcer pašizaudzināto pelēko pūli..
- piebilst
- 2.5.06 22:54
-
tu par sevi?:)
- piebilst
- 2.5.06 22:59
-
;)jā, man ar viens 11gadīgs psihopāts mājās prasa - kāpēc men tevi jāklausa??
- piebilst
- 2.5.06 22:46
-
Neesmu pārliecināta. Vēl joprojām atceros, kā raudāju par sliktu atzīmi mājturībā, jo klade nebija tik smuki iekārtota, kā skolotājai gribējās. Nu nav man iekšā tās kārtības izjūtas un nepieciešamības pēc tās... Un nekāda padomju skola to nespēja ieaudzināt.
- piebilst
- 2.5.06 22:51
-
man arī sevišķi labi nepadevās. tomēr es centos un to nenožēloju. un kaut ko tas man ir iemācījis.
bet asaras par nepamatoti sliktu atzīmi, aivainojums (ja tas neizvēršas sitēmā, vajāšanā) - arī tā ir derīga mācība. - piebilst
- 2.5.06 22:55
-
Šo te "derīgo" mācību vēl joprojām ir pārāk daudz :( Man liekas, skolai vajadzētu attīstīties pilnīgi citā virzienā, nekā Tavs minētais, kļūt daudz humānākai... Bet tā ir gara un smaga saruna, ne priekš šīs ierobežotās telpas. Un manas domas tik un tā neko mainīt nevar...
- piebilst
- 2.5.06 23:09
-
Ei, nu beidz. Tad jau derīga mācība būtu arī laiku pa laikam bērnu nopērt, nepamatoti izlamāt vai pateikt viņam, ka viņš ir nekur liekams radījums. Nu, zinies, tas tak riktīgi rada bērnam priekšstatu, ka dzīve nav nekāds rožu dārzs, nu, lai neiedomājas, ka pasaule sadosies rokās, lai viņam palīdzētu, fuj, Koelju ir priekš pieaugušajiem, priekš bērniem ir derīgas mācības, kuru dēļ uz ilgu laiku tiek atsista vēlme vēl jelko iemācīties.
- piebilst
- 2.5.06 22:54
-
Jā, nu ja, tā kārtīgi iemāca darīt to, kas nepatīk un šķiet pilnīgi bezjēdzīgs, tā, lai cilvēks nekad un nekādā situācijā neiedomātos, ka varētu (drīkstētu!) pelnīt naudu, darot to, kas patīk un interesē. Visnotaļ.
Pilnīgi varētu padomāt, ka kāds ir kļuvis laimīgāks no tā, ka dara to, kas nepatīk un riebjas TIKAI tāpēc, ka "tā vajag".
Savukārt iemācīties darīt to, kas nepatīk un riebjas tāpēc, ka ir iekšēja motivācija kaut ko konkrētu sasniegt, var pie jebkuras sistēmas. Un motivācija ir iekšā cilvēkā, nevis sistēmā.
..vai arī tu tiešām nekad neesi izjutusi to, ka darīt kaut ko garlaicīgu un stulbu tāpēc, ka "tā vajag" - tas ir pavisam, pavisam atšķirīgi no šīs pašas darbības tad, ja ir iekšēja motivācija? un pirmo spēju uzkačāšana nu nepavisam nepalīdz otrajām, jo tās pēc būtības ir atšķirīgas: darīt kaut ko abstrakta "tā vajag" dēļ lielākoties ir sevis laušana, darīt kaut ko "man tā vajag" dēļ ir attīstīšana. (Neslavēju mūsdienu izglītības sistēmu, jo pārāk maz par to zinu, bet mana pamatskolas pieredze bija vairāk kā negatīva.) - piebilst
- 2.5.06 23:01
-
iemācīšanās darīt kaut ko tikai tāpēc, ka "tā vajag" neizslēdz izpratni par to, ka var kaut ko darīt arī tikai tāpēc, ka "man to vajag, jo man tas patīk".
sabiedrībā ir daudz formālu, šķietami bezjēdzīgu pieņēmumu par to, "kā vajag" , kaut vai tās pašas pieklājības normas, uzvedības kultūra u.t.t. - kas tomēr ir nepieciešami, lai tā sabiedrība vispār varētu eksistēt un cilvēki viens otram netraucētu. - piebilst
- 2.5.06 23:06
-
eu! kā tu šito optimismu pamanies sevī savietot ar tik biežiem melnajiem? Vārdi?
- piebilst
- 2.5.06 23:15
-
jā, vārdi, vārdi... tas taču nav nekāds optimisms, tas ir melns izmisums. es vienmēr esmu alkusi pēc kārtības, sakārtotības, iekšējas un ārējas, un man vienmēr tās katastrofāli pietrūcis.
- piebilst
- 2.5.06 23:17
-
Nu re, kādu izmisuma pilnu cilvēku tā sistēma izaudzinājusi :)
- piebilst
- 3.5.06 07:14
-
tā nav sistēmas vaina:) var taču cilvēkam patikt kārtība jebkurā sistēmā, ne
- piebilst
- 2.5.06 23:17
-
1) izslēdz. pie skolas dresēšanas sistēmas - izslēdz. JEBKAS, ko bērns dara tāpēc, ka viņam tas patīk un interesē, tiek automātiski vērtēts zemāk (sk. skukas piezīmes par to, ka tas astotnieks latv.val. neskaitās, ja ir saņemts par to, ka bērns darījis kaut ko tādu, kas viņam patīk un interesē).
2) šie formālie, bezjēdzīgie pieņēmumi spēj normāli strādāt tikai tāpēc, ka ir daļa cilvēku, kuriem sagādā prieku pateikt "lūdzu", "paldies" un "man prieks tevi redzēt". Vai tu funkcionē normālāk no tā, ka tev Drogās nomocījusies, nogruzīta pārdevēja saka "labdien" un pati ir tā nobesījusies no tiem mūžīgajiem labdien-lūdzu-paldies-par-pirkumu, ka nespēj pat acīs paskatīties, kur nu vēl pasmaidīt? Vai pasaule no tā funkcionē normālāk? Es esmu redzējusi daudzus cilvēkus, kas perfekti ievēro pieklājības normas un uzvedības kultūru tāpēc, ka "tā vajag", un zini, man šermuļi iet pār kauliem no viņiem. It īpaši tad, ja viņi ar šo savu zināšanu par to, "kā vajag", ir tālu tikuši. - piebilst
- 2.5.06 23:37
-
Velni
Man šķiet, ka runa bija par to, ko un vai skolai vajag bērniem iemācīt - ar divniekiem vai bez, bet tomēr iemācīt, un ka šādu lietu kļūst aizvien mazāk. Piekrītu, ka glītrakstīšana varbūt nav tas pats svarīgākais, bet. Man skola, lai kāda tā arī būtu, tomēr iemācīja tādu vienkāršu lietu, kā rakstīt latviešu valodā - nu, ka "tāpat" raksta kopā, ka "it kā" raksta atsevišķi un ka pirms "bet" vienmēr jāliek komats. Elementāri, vai ne? Pat pilnīgs debīliķis to var apgūt. Bet nu izrādās, ka skola to vairs cilvēkiem nespēj iemācīt, jo es vienā laidā saņemu e-vēstules no visādiem prominentiem ļaudīm mēreni atbildīgos posteņos, kas man piedāvā, piemēram, sadarbību, un esmu permanenti šokēts, ka šie cilvēki nemāk rakstīt savā dzimtajā valodā. Šādas vēstules laiku pa laikam tiek pat ieliktas cibā - visiem par apsmieklu objektu. Bet tā ir realitāte. Un ko pie tā vainot? Ne jau nu visas tās smalkās universitātes, ko šie ļaudis ir absolvējuši, pērkot vai nepērkot diplomus, jo tās ar pareizrakstību vairs nenodarbojas. Tā ka nu nezinu, vai visas zinības ir tik šausmīgi "subjektīva" un "relatīva" lieta, ko cilvēks, ja vien viņam sirsniņā deg uguntiņa, dzīvē apgūs saviem spēkiem. Skolai vajadzētu kā minimums ieborēt, ka pareizrakstīšana ir elementāra pieklājības izpausme pret respondentu, ar ko tu gribi sadarboties. Bet pat to tā nedara.
- piebilst
- 2.5.06 23:58
-
Man šķiet, ka nevis skola ir atšķirīga, bet cilvēki ir atšķirīgi. Visa sistēma ir atšķirīga. Jo skolās jau strādā tomēr pamatā tie paši cilvēki, kas agrāk. Vai cilvēki, kas savulaik ir pieņēmuši veco sistēmu, lai izstudētu pedagogos. Teorētiski visam vajadzētu strādāt gluži līdzīgi - ar varbūt lielākiem gļukiem, bet līdzīgi. Realitātē plaisa ir daudz lielāka, jo mācās tikai tie, kam ir iekšēja motivācija mācīties, un tikai to, ko ir motivācija mācīties. Jaunai skolu sistēmai (kas būtu vairāk piemērota mūsdienu situācijai) vajadzētu strādāt nevis pēc principa "tā vajag, dari, līdz sanāk perfekti!", bet "iemācies saprast vajadzību kaut ko darīt un tad dari, līdz sanāk tik labi, cik nepieciešams". Un to nedara ne "vecā" sistēma, ne lielākā daļa "jaunās".
- piebilst
- 3.5.06 00:09
-
Velni
Es neaizstāvu despotisko skolas modeli, bet es arī pilnīgi nesaprotu, kā var darboties tas "jaunais" modelis - kā var mazam knauķim "iemācīt saprast vajadzību kaut ko darīt", piemēram, apgūt civilizācijas vēstures galvenos etapus. Sapratne par kaut kādu šādu ("ikdienā nepielietojamu") zināšanu noderīgumu atnāk, ja vispār atnāk, pēc vidusskolas beigšanas, kad vajag fiksi izdomāt, ko tālāk darīt. Vajadzības izpratne rodas mācīšanās procesā - vismaz man vienmēr tā ir bijis.
- piebilst
- 3.5.06 07:59
-
Kāpēc lai nevarētu "iemācīt vajadzību kaut ko darīt"?
Bērns pēc dabas ir ziņkārīgs. Sākot ar zīdaini, kurš pēc visiem pārējiem parametriem ir pilnīgs dārzenis. Un turpinot ar visiem tiem astoņgadīgajiem čalīšiem, kam skolā iet stipri viduvēji, bet kas var aizrautīgi uzdot visādus jautājumus un iedziļināties datorā, sportā, whatever. Ja cilvēks var ieguldīt sasodīti lielu enerģiju sapņu pasaulē, tad kāpēc viņš nevarētu to ieguldīt arī mācībās?
Starpcit, padomju laikos motivācijas atrašanas sistēma strādāja labāk, bija tak visas tās grāmatas ar pozitīvajiem varoņiem, kas cītīgi mācās un no rītiem rūdās, lai varētu kļūt par polārpētniekiem. Vai mācās, lai iekļautos kādā kompaškā. Vai vēl kāds mērķis, kāpēc. Un tas pats skukas izslavētais "rakstura audzināšanas" modelis, tas ir viens no retajiem veidiem, kā iziet sveikā cauri izglītības sistēmai. Bet raksturu neviens nevar audzināt, ja nav tam motivācijas, iekšējas vēlmes būt "cilvēkam ar raksturu", lai kas tas arī nebūtu.
Un vispār, te jau ir jautājums par to, uz ko balstīt izglītības sistēmu: uz domu, ka bērni pēc dabas ir pavirši, nevīžīgi, pasīvi, bez tieksmes uz skaistumu, vienaldzīgi pret visu un noraidoši (tad uz priekšu, jo vairāk viņus piespiedīs, jo labāk), vai arī viņi pēc dabas ir atvērti, ziņkārīgi, labvēlīgi, ieinteresēti un aktīvi (tad acīmredzami labas izglītības sistēmas pamatā būtu šo īpašību izmantošana un palīdzēšana tās izkopt, nevis dresūra). Var jau teikt, ka "patiesība ir kaut kur pa vidu", bet manā visai ierobežotajā pieredzē bērni pamatā pieder otrajam tipam un pirmā tipa īpašības sasniedz tikai pēc tam, kad ir pāris gadus nomācījušies skolā un sapratuši, ka tādi, kādi ir, viņi ir neadekvāti. - piebilst
- 3.5.06 07:27
-
kā vienmēr - ļoti precīzi! un tomēr, pat glītrakstīšana ir vajadzīga. kaut vai tikai tādēļ, lai otrs var izlasīt tevis rakstīto. lai skolotājam, vērtējot darbu, nav jāmin, vai tu esi vārdu uzrakstījis pareizi vai nepareizi, jo uzrakstītais šo vārdu tikai atgādina.
- piebilst
- 2.5.06 23:13
-
vēl foršāk ir darīt kā vajag, ja redzi, ka tam licējam ir pilnīgi pofig, kas tev tur sanāk, bet viņš kaifo tikai par pašu likšanas un klausīšanas faktu!
- piebilst
- 2.5.06 23:08
-
kādas šausmas jūs te runājat. mani īsie mati jau sen ir stāvus.
- piebilst
- 2.5.06 23:16
-
es par glītrakstīšanu, es par mūzikas skolām piespiedu kārtā, es par tamborēšanu, ja arī toreiz man riebās dikti, kaut kur iesēdās tā rūtiņu skaitīšana un tagad ar prieku no jauna mācos glīti rakstīt un origami locīt, ir kaut kāda iekšēja motivācija, ka vajag tā, lai ir skaisti, un tas ir vairāk patīkami, nekā piespiedu kārtā
- piebilst
- 2.5.06 23:21
-
blergh. Man arī savulaik tas riebās un es to nedarīju. Izdarīju absolūti šā tā un nepavisam ne skaisti. Un tas man netraucē tagad ķert kaifu no origami un pērlītēm, un strādāt precīzi un akurāti. Tā ka nestāsti, lūdzu, ka piespiešana ir vienīgais veids, kā dabūt cilvēkā iekšā vēlmi pēc skaistuma un kārtības (ja tā būtu, tad tas skaistums un kārtība būtu acīmredzami liekas parādības per se).
- piebilst
- 3.5.06 00:12
-
Ir stulbi no sava personīgā piemēra vispārināt. Tev vajag īpašu attieksmi un metodi, tas skaidrs. Vēl nelielai daļai vajag, skaidrs. Tas, ka skola nenodrošina to, ka bērns/pusaudzis ir apguvis pamatlietas (kā lasīt, kā rakstīt, kā runāt, kā mācīties) nav normāli. Tieši šīs pamatlietas ir tās uz kurām balstās viss pārējais. Tas, ka ir daļa cilvēku, kas šīs pamatlietas apgūs paši, nav arguments. Tas, ka padomju sistēmā tāpat visi to neapguva arī nav arguments.
- piebilst
- 3.5.06 00:59
-
kā mācīties. lūk to vajag apgūt. visiem.
- piebilst
- 3.5.06 08:17
-
Interesanti, kā tu plāno pierādīt to, ka eksistē cilvēki, kuriem nav nepieciešama īpaša attieksme un metode, cilvēki, kuri jau no 6-7 gadu vecuma vislabāk funkcionē tad, ja ir ielikti mehānismā, kas viņus metodiski slīpē pēc vienas šnites, demonstratīvi ignorējot viņu gribu un intereses?
Pēc kāda principa tu sadalīsi bērnus - lūk, tam vajag īpašu attieksmi un metodi, bet šitā īpašajām vajadzībām, raksturam un interesēm mēs nepievērsīsim uzmanību? Ar šiem 3 bērniem mēs rēķināsimies, šos 97 piespiedīsim rēķināties ar mums? - piebilst
- 3.5.06 08:23
-
nu beidz, visiem 100 bērniem ir jārēķinās ar mums!:)
bet nopietni - individuālajai pieejai jābūt dozētai. rēķināšanās "ar mums", rēķināšanās "ar citiem" ir pilnīgi nepieciešama gan ģimenē, gan darba kolektīvā. - piebilst
- 3.5.06 09:21
-
Dozētai, jā, bet pieejamai ikvienam bērnam. Nevis tikai atsevišķiem eksemplāriem, kam ir paveicies piedzimt ar garīgās attīstības traucējumiem. Nu, tā kā labi nostādītā darba kolektīvā - neskatoties uz to, ka ir noteikta lieta, kas jāizdara, noteikti termiņi utt., katrs darbinieks tomēr gūst iespēju darīt to tā, kā viņam tas ir ērti, pieņemami un iespēju robežās patīkami. Ja ir noteikts zināšanu kopums, kas jāapgūst, tad optimāli būtu, ja katrs bērns saņemtu sev piemērotu iespēju to darīt. Tipa tā, kā sanāca fizikas stundās vidusskolā - pasniedzējs vispirms iedeva visiem standartkontroldarbu, bet tos, kas neuzrakstīja/bija nesekmīgi, sauca pēc stundām atbildēt teoriju. Rezultātā es ātri iemanījos neparādīties stundā uz kontroldarbu un varēju atbildēt teoriju, kas man patika daudz labāk nekā prakse (atšķirībā no daudziem citiem, kas cītīgi mācījās kontroldarbam, lai tikai nebūtu jāatbild teorija).
Vārdu sakot, manuprāt, katram ir jābūt iespējai iemācīties nepieciešamo tā, kā viņam tas ir ērti un interesanti. Un, tā kā cilvēki ir dažādi, tad ir jēga izstrādāt vismaz 4 darba metodes atkarībā no mācīšanās stila (un jā, viena no šīm metodēm var būt "atkārtošana/iezubrīšana/iedresēšana"), lai cilvēks izvēlas vieglāko ceļu, kā iemācīties to, kas jāmāk. - piebilst
- 3.5.06 10:15
-
Tieši visa šitā demokrātiskā dažādības atzīšana, manuprāt, ir aizgājusi krietni vien par tālu. Tas, kā visvairāk pietrūkst, ir apjēga, ka daudzējādā ziņā tu esi tieši tāds pats cilvēciņš kā tie desmit vai divdesmit tev blakus. Tagad jau bērnudārzā vai pirmajā klasē viens, izrādās, ir indigo krāsā, cits drīkst spēlēties tikai ar koka mantiņām utt. Un beigu galā, kad esi paaudzies, izrādās, ka ar savu unikalitāti esi kā tāds mazais princis uz mazas neapdzīvotas un izmirušas planētas.
Tā taču mūžvecā apgaismības ideālu problēma - jo nadzīgāk cenšas aizstāvēt katra atsevišķā indivīda tiesības uz "savu dzīvi", "brīvību" un individuālu laimes izpratni, jo mironīgāks viss kļūst.
Apziņai, ka esi unikāls, ir nepieciešams līdzsvars, rupji sakot - kāds, kas pasaka, ka tu esi tieši tāds pats nekas kā visi citi. Tas, vai šo līdzsvaru veido skola, armija vai autovadīšanas kursi, vairs nav tik svarīgi. - piebilst
- 3.5.06 10:30
-
Tas strādā tikai tad, ja visi "vienādie" spēj sasniegt "vienādu" rezultātu, ja cilvēki nejūtas neadekvāti un nepiemēroti. Ja cilvēkam ir sajūta, ka no viņa sagaida vienādību, bet viņš nespēj būt vienāds, tad individualitāte kļūst par kaut ko traucējošu un traumējošu. Es nezinu, cik daudz ir to bērnu šobrīd, kas spēj justies patīkami vienādi.
Variants ar individuālu apmācību, starp citu, finālā noved pie šīs pašas vienādības apziņas, tikai augstākā līmenī - pēc tam, kad tu esi nogājis savu ceļu, tu apjēdz, ka to pašu ir izdarījuši arī citi. Tevis propagandētajā modelī vispirms visus novienādo un tad cenšas apcirst atšķirīgo (vai piespiest cilvēku paš-apcirsties), individuāla pieeja ļauj attīstīties, lai nonāktu pie vienas un tās pašas apjēgas. Piemēram, atziņa, ka "akurāti izdarīts darbs ir skaists". Kā ir labāk - uzstādīt to kā aksiomu un likt visiem, kas neizdara akurāti, justies tizliem, vai ļaut katram strādāt tā, kā ir ērtāk (vienam - mēģinot vēl un vēl, citam - izdarot vienreiz un lēnām, vēl citam - izvēršoties radoši tik ilgi, kamēr nonāk līdz savam ideālajam rezultātam, kuru gribas noslīpēt līdz pēdējam), lai finālā katrs savā nodabā izprastu to pašu? - piebilst
- 3.5.06 10:36
-
Bet tieši šāda - Tevis piedāvātā - sistēma darbojas tikai tad, ja patiesi pieņem, ka visi cilvēki ir vienādi - tāds sociālais mičūrinisms: ikviens no mums var kļūt par Einšteinu, tikai pareizi jāaudzina. Un tad tikai galvenais to jau no bērna kājas iedvest - tas nekas, ka beigās nekāds Einšteins nesanāks, toties visu atlikušo mūžu staigās sapūties uz pasauli, ka pienācīgi netiek novērtētas spējas
- piebilst
- 3.5.06 10:41
-
tad opredjeljisj, svinja! ;)
ja cilvēki ir vienādi, tad ir pareizi viņus audzināt tā, lai viņi beigās nonāk pie apjēgas, ka viņi ir vienādi. būtībā vienādi, lūdzu, nevulgarizē - pats taču apjēdz, ka mērķis ir nevis kaudze einšteinu, bet kaudze cilvēku, kas ir atraduši savu piepildījumu un jūtas laimīgi savā vietā, darot to, kas patīk un padodas (šī vēlme, piemēram, varētu būt kopīga visiem nesačakarētiem cilvēkiem).
ja savukārt cilvēki NAV vienādi, tad, manuprāt, ir vienkārši nežēlīgi mēģināt kaut ko tādu "pateikt" (precīzāk, ieborēt, iezubrīt, iedauzīt) cilvēkiem, kas atrodas pakļautā pozīcijās (ir atkarīgi no vecākiem/seržantiem/whatever). Tas, ka bērns ir atkarīgs no pieaugušā, nenozīmē, ka pieaugušajam ir tiesības viņam iedragāt paurī jebkādas stulbības, lai tikai bērns būtu tāds, kādu pieaugušais viņu grib redzēt. - piebilst
- 3.5.06 10:46
-
Ja visi būs laimīgi un jutīsies savā vietā, kas strādās makdonaldā?
- piebilst
- 3.5.06 10:49
-
tev nav ienācis prātā, ka var būt cilvēki, kas jūtas laimīgi un savā vietā, apkalpojot citus cilvēkus, regulāri satiekot priecīgus bērnus, neuzņemoties pārāk daudz atbildības un gūstot iespēju elastīgi plānot savu laiku? Es domāju, ka tādu cilvēku ir ļoti daudz. Un viņiem arī būtu jāstrādā makdonaldā, un viņi arī daudz labāk justos, tur strādājot, ja nebūtu tādu ļaužu, kas uzskatītu, ka ir profesijas, kas nav cieņas vērtas.
- piebilst
- 3.5.06 10:57
-
Atļaušos precizēt - nevis 'profesijas, kas nav cieņas vērtas', bet profesijas, kuras neviens cilvēks no laba prātā neizvēlētos
- piebilst
- 3.5.06 11:21
-
Hm. Es ļoti labi varu iztēloties cilvēku, kurš ar prieku strādātu makdonaldā. Es varu iztēloties arī cilvēku, kam patīk tīrība, kārtība un agri rīti - šis cilvēks varētu strādāt par apkopēju. Kāpēc cilvēks varētu NEgribēt strādāt, piemēram, par apkopēju? Lielā mērā tāpēc, ka pārējie uzskata, ka neviens cilvēks no laba prāta negribētu strādāt šādu darbu (t.i., sanāk tā, ka citi uzskata viņu par dzīves apdalītu neveiksminieku vai stulbeni, ja jau "labāku" darbu nevarēja atrast, un tas jau ir pazemojoši).
Atvaino, bet tāda attieksme kā tavējā ir tiešs iemesls tam, ka pastāv profesijas, kuras "neviens cilvēks no laba prāta neizvēlētos". Un ideja, ka vajag likt cilvēkiem (bērniem!) justies vienādiem un ne-īpašiem tikai tāpēc, lai kāds tevi apkalpotu makdonaldā un savāktu tavu netīrību, nu atvaino. Es ceru, ka esmu ļoti, ļoti pārpratusi tavu nostāju. - piebilst
- 3.5.06 10:39
-
Velni
Atvainojos, bet, manuprāt, tas ir taisnākais ceļš uz elli - izdomāt, ka tavs bērns ir ģēnijs un ka viņam ir vajadzīga savādāka pieeja nekā citiem. Jo tas nozīmē, ka šis bērns līdz pilngadības sasniegšanai vai vēl vēlāk nespēs iekļauties sabiedrībā, savu vienaudžu vidē. Tas nozīmē nolemt šo bērnu tik traģiskai vientulībai, kādu nespētu izturēt pat pieaudzis cilvēks. Es zinu, par ko runāju, jo mani vecāki izdomāja, ka vajag izdot manu dzejoļu grāmatu 13 gadu vecumā un tādā garā. Mani nemīlēja ne skolas biedri, ne skolotāji - jo es taču pēc definīcijas biju "pārāks". Man bija ārkārtīgi lielas grūtības izveidot attiecības ar pretējo dzimumu, jo es nebiju mācīts, ka arī citos ir uguntiņa. Brīnums, ka vispār nepadarīju sev galu.
Un daži šajā ceļā ir gājuši vēl tālāk - tu varbūt atceries tādu mazu puisīti Mārtiņu Bogustovu, kurš gleznoja un kuram uztaisīja izstādi, pirms gadiem. Viņa vecāki izdomāja, ka debilā skolam mazajam ģēnijam neļauj pilnībā attīstīt viņa talantu un vispār izņēma viņu no skolas. Totāli sačakarēts bērns - rupjš, nesavaldīgs un kurš vairāk arī nemaz neglezno. Un ko nu? Kā tālāk būt? Pilnīgi nepareiza pieeja. - piebilst
- 3.5.06 10:47
-
tā ir problēma tieši tāpēc, ka to cilvēku, kurus uzskata par atšķirīgiem, ir tik maz. ja individuāla pieeja būtu ikvienam, tad nebūtu neviena, kuram būtu "vēl individuālāka" pieeja, un tieši šī iemesla pēc neviens nemocītos ar domu, ka ir atšķirīgs. un uzskats, ka jā, arī citos ir uguntiņa un fiška iekšā - šis uzskats, līdz kuram pēc šībrīža sistēmas ir tik grūti nonākt ikvienam - tas būtu pilnīgi normāls pieņēmums, ar ko tas viss arī sāktos.
un, starp citu, cilvēkiem, kas ir atšķirīgi attīstībā, ir grūti jebkurā situācijā. mani neviens par ģēniju nepasludināja un no skolas ārā neņēma, vai man tāpēc tagad ir vieglāk? vai man tāpēc bija vieglāk skolas laikā? un, galu galā, vai tāpēc es tagad esmu krutāka un labāka nekā, piemēram, tu?
/btw, tava grāmatiņa man bērnībā ārkārtīgi patika, tiešām. tādā ļoti dziļā ziņā patika. vēl joprojām kaut kur stāv :) - piebilst
- pakasīju galvu un nolēmu piebilst
- 3.5.06 02:12
-
esmu beigusi franču liceju. tā ir skola kur vienmēr ir bijušas nesamērīgi augstas prasības pret skolēniem. glītrakstīšanā (tas vēl bija laikā kad es ar Deep sēdēju vienā solā) man lika sliktas atzīmes. man tiešām ir slikts rokraksts... toties man patīk visu skaisti noformēt ar pareizajām atstarpēm u.t.t.
par gramatiku... man piemīt dīvainība ko es daudzus gadus centos labot un pat ārstēt. es nespēju atcerēties gramatiskos likumus nevienā valodā pat latviešu. lūk vārdus visām apollona mūzām atceros bet komatus salikt nemāku. c'est la vie. tādēļ nopietnas vēstules rakstu ar ļoti pārdomāti un pārbaudot lai nedod dievs nepieļautu kādu kļūdu.
par tām sagumzītajām rūtiņu lapām. es traka palieku kad man kāds mēģina kaut ko tādu iedot. tā ir vienkārši ir necieņa un nevīžība. - piebilst
- 3.5.06 10:27
-
atrodi domubiedrus un dari kaut ko!
ja neviens neko nepasāks, tad tā arī paliks! - piebilst
- 3.5.06 10:32
-
tiek mudināta viena avīze šo jautājumu padarīt par ilgstošu un lielu tēmu.
- piebilst
- 3.5.06 10:36
-
o - pozitīvi! :)
vēl vajadzētu lobijus Saeimā un pozitīvi noskaņotas tantes Izglītības ministrijā kaut ko mainīt. :D
pagaidām intensīvi gūstu info par Švābijas izglītības sistēmu sākot no bērnudārziem. salīdzinājumā ar to Latvijas izgl.sis. rādās kā paradīze, jo te viņiem par ekstru tiek uzskatīts, tas, kas LV ir normāli. - piebilst