* * *

2.5.06 23:37
Velni
Man šķiet, ka runa bija par to, ko un vai skolai vajag bērniem iemācīt - ar divniekiem vai bez, bet tomēr iemācīt, un ka šādu lietu kļūst aizvien mazāk. Piekrītu, ka glītrakstīšana varbūt nav tas pats svarīgākais, bet. Man skola, lai kāda tā arī būtu, tomēr iemācīja tādu vienkāršu lietu, kā rakstīt latviešu valodā - nu, ka "tāpat" raksta kopā, ka "it kā" raksta atsevišķi un ka pirms "bet" vienmēr jāliek komats. Elementāri, vai ne? Pat pilnīgs debīliķis to var apgūt. Bet nu izrādās, ka skola to vairs cilvēkiem nespēj iemācīt, jo es vienā laidā saņemu e-vēstules no visādiem prominentiem ļaudīm mēreni atbildīgos posteņos, kas man piedāvā, piemēram, sadarbību, un esmu permanenti šokēts, ka šie cilvēki nemāk rakstīt savā dzimtajā valodā. Šādas vēstules laiku pa laikam tiek pat ieliktas cibā - visiem par apsmieklu objektu. Bet tā ir realitāte. Un ko pie tā vainot? Ne jau nu visas tās smalkās universitātes, ko šie ļaudis ir absolvējuši, pērkot vai nepērkot diplomus, jo tās ar pareizrakstību vairs nenodarbojas. Tā ka nu nezinu, vai visas zinības ir tik šausmīgi "subjektīva" un "relatīva" lieta, ko cilvēks, ja vien viņam sirsniņā deg uguntiņa, dzīvē apgūs saviem spēkiem. Skolai vajadzētu kā minimums ieborēt, ka pareizrakstīšana ir elementāra pieklājības izpausme pret respondentu, ar ko tu gribi sadarboties. Bet pat to tā nedara.