- 3.5.06 09:21
-
Dozētai, jā, bet pieejamai ikvienam bērnam. Nevis tikai atsevišķiem eksemplāriem, kam ir paveicies piedzimt ar garīgās attīstības traucējumiem. Nu, tā kā labi nostādītā darba kolektīvā - neskatoties uz to, ka ir noteikta lieta, kas jāizdara, noteikti termiņi utt., katrs darbinieks tomēr gūst iespēju darīt to tā, kā viņam tas ir ērti, pieņemami un iespēju robežās patīkami. Ja ir noteikts zināšanu kopums, kas jāapgūst, tad optimāli būtu, ja katrs bērns saņemtu sev piemērotu iespēju to darīt. Tipa tā, kā sanāca fizikas stundās vidusskolā - pasniedzējs vispirms iedeva visiem standartkontroldarbu, bet tos, kas neuzrakstīja/bija nesekmīgi, sauca pēc stundām atbildēt teoriju. Rezultātā es ātri iemanījos neparādīties stundā uz kontroldarbu un varēju atbildēt teoriju, kas man patika daudz labāk nekā prakse (atšķirībā no daudziem citiem, kas cītīgi mācījās kontroldarbam, lai tikai nebūtu jāatbild teorija).
Vārdu sakot, manuprāt, katram ir jābūt iespējai iemācīties nepieciešamo tā, kā viņam tas ir ērti un interesanti. Un, tā kā cilvēki ir dažādi, tad ir jēga izstrādāt vismaz 4 darba metodes atkarībā no mācīšanās stila (un jā, viena no šīm metodēm var būt "atkārtošana/iezubrīšana/iedresēšana"), lai cilvēks izvēlas vieglāko ceļu, kā iemācīties to, kas jāmāk.