Šodiena galā. Prezentēju projektu un nu varu atpūsties līdz 1dienai. Daudzi redzētie darbi sāpināja manas acis. Visu laiku domāju - ko viņi taisīja, kad bija gadus 5us veci?
Par esejas rakstīšanu vispār negribas domāt.
7dien Lācēnam 20. Cepsim kēksus un ... mjā.
Ak, jā! Vakar saostījos pūšamo krāsu un līmi, kas smirdēja pēc atkritumiem. Nemaz negribu zināt no kā tādu taisa.
Tagad jāatpūšas, jāiedzer apelsīnu sula un jāpalasa Dreizera Amerikāņu traģēdiju. Bieza. Pagaidām liekas interesanta.

Garā nedēļas nogale šoreiz pagāja ļoti ātri.
* Lācēns sagaidīts!
* Materiāli projektam sagādāti.
* Picas un daudz sidri. Šeit pieejami garšīgāki sidri nekā LV. Hmm.. patiesībā man nav ne jausmas par Latvijas sidriem.
* Rozīņu un banānu alus. Rozīņu bija šausmīgs, banānu tāds palika vairāk iedzerot.
* Trauki un drēbes tīras.
* Seriāli noskatīti, bet ne visi.
* Nejauši sanāca, ka vakar skatījāmies RED. Tik paredzama un ... visu izsaka tas, ka tu bija Brūss.
* Grūstīšanās un sāpoši pleci.
* Jaukas krāsas nagu laka uzklāta.
* Beļģu šokolāde un kakao + YSL tuša + tradicionāls flāmu saldums.
* Nekad vairs negribu gulēt viena. Nekad!
* Aukstums ar katru dienu nāk tuvāk, bet tik sasodīti negribas.
* Rīt atkal nedēļa sākas no jauna. Paies ātri un tas man šeit patīk. Dienas it kā nepaiet ātri, bet paiet.

Jau otro ar pusi nakti guļu viena. Labi, ka rīt atgriežas Lācēns! Šeit ir sasodīti garlaicīgi. Vienīgā izklaide ir skola, kas tāpat beidzas ap 12iem. Šodien gan sanāks vairāk, jo 1dien nebiju uz rīta lekciju. Nāksies iet 16os. Vakar aiz garlaicības mājās turpināju skolā iesākto 3D zīmēšanu.
Brr! Vakar bija tik pretīgi auksts laiks. Nosalu. Šodien laikam jāvelk mētelis. Vispār negribas ārā iet, bet tur ir cilvēki :D
Sasodīti sasodītā gaidīšana! Tik mokoši, bet būs jau labi. Tūlīt viss būs garām.
Nu ja. Te arī mans interesantais stāsts beidzas.
P.S. HaHā!!! Es taču zināju, ka viņi aizbēgs atpakaļ uz Latviju. Es vienkārši to zināju. Nožēlojami, bet neko darīt, ja neuzņem augstskolā un Londonā neiet kā tukšajās galviņās izdomāts.

Ehh... Lācēns šonakt lido prom. Vispirms 5os ir vilciens, tad lidmašīna. Jau otro reizi Brisele. Gribas lai jau tagad ir piektdiena un viss būtu aiz muguras, bet . . . Rīt iešu iepirkties, lai uzmundrinātu sevi un lai būtu ko darīt. + jāizpēta, kas labs notiek M&M sakarā. Varbūt būs kāds jauks pasākums, ko apmeklēt. Ceru, ka viss vēl nav nokavēts.
Šodien gandrīz biju gatava iet uz lekciju, kad izlēmu, ka labāk saritinos blakus Lācēnam un palieku mājās. Šodiena sanāca brīva. Jauki!

Kārtējā svētdiena aizvadīta. Septītā svētdiena šeit.
Piektdien sapratām, ka nekad nepasūtīsim ēdienu kādā šejienes ēstuvē, jo pagaidām vienmēr nācies vilties. Pica bija sasodīti dārga, maza un praktiski bez nekā, tikai mīkla ar pāris sēnēm un šķiņķi.
Ceturtdien uzzināju, ka ķīnieši mācās atsevišķās grupās, kuras sastāv tikai no viņiem, jo viņi negribēja mācīties kopā ar citiem. Cik jauki! Tā es nekad neiegūšu ķīniešu draudzeni.
Pa brīvdienām tā īsti neko nedarīju projekta labā. Negribas.
Žāvēšu sarkano nagu laku un šķirstīšu Mērīju Klēru.
Ir tikai pus desmit...

Šodien audumu veikals ar ļoti dīvaino nosaukumu mani patīkami pārsteidza. Nekad tur nebiju gājusi iekšā, bet meklējot idejas jaunajam projektam, sanāca apmeklēt to vietu. Un labi, ka tā. Liela audumu izvēlē un galvenais, ka audumi ir interesanti un labi + otrajā stāvā ir visādas rokdarbu lietiņas. Jej! Drīz būs jāaiziet atkal.
Sagriezu mazus kartona gabaliņus, lai ir uz kā taisīt ideju paraugus. Ah.. tizlie uzdevumi.
Kā varēja noprast pēc mācību plāna pie sienas, 1.sem. beigsies 10. decembrī (biļetes ir tikai uz 17.dec. Sūds! Ko es darīšu veselu nedēļu šeit? Es varēju to pavadīt LV, ja vien septembrī viņi neteiktu, ka beigsies 17.dec. Velns!). 2.sem. ļoti iespējams beigsies 9.aprīlī! Cik slimi tas ir? Kas tas par mācību gadu? Bet nu neko. Iešu dauņoties tālāk ar saviem kartoniem. Es dzīvē tālu tikšu! :D
Rīt dzērienu un picas vakars ar Reini.
P.S. Šodien ar Cēsu meiteni atklājām, ka pretējām mājā ir ēdnīca ar pieņemamām cenām.
P.S. Šeit ir sasodīti dārgs papīrs! Iztērējām 19 mārciņas par diviem blokiem, no kuriem viens nebija īstais papīrs. Pauspapīrs izrādījās. Bet ok, arī tādu man vajag.
P.S. Mad Men 4.sezona ir katastrofa. Esmu vīlusies. Ne vairs smuko tērpu, ne sižeta. Skins pirmā sezona bija visai laba. Īpaši Kasija man patīk. Bet otrās sezonas sākums ir traģiski garlaicīgs.

Negribējās iet uz lekciju 9os, bet es biju laba meitene un aizčāpoju. Uzzināju, ka man ir 5as nedēļas (apmēram), lai uzrakstītu eseju par kādu lietu, kas attīstījusies laikam ejot, piemēram, mašīna, telefons. Tik tizla tēma, bet neko labāku jau nevar gribēt. Vispār esmu vīlusies pasniedzējā. Ieraudzīju, ka viņš smēķē. Vienmēr licies nepareizi/dīvaini, ka skolotāji smēķē. Precīzāk, ka skolnieki viņus var redzēt smēķējam. Man vienmēr bijis tāds priekšstat, ka no skolotājiem jāmācās/jāņem piemēru. Balss: Beidz visus diskriminēt. Skolotāji arī ir cilvēki. Nop, es uzskatu savādāk.
Nākamajā nodarbībā iepazīstināja ar jaunu projektu. Laikam jāveido sava tekstūra/faktūra blā blā. Īsti vēl nesapratu. Un tad šodienas mācības bija galā. Yes!
Vēlāk gājām atdot Lācēna mājasdarbu, tad izņemt manu NUS karti, nopirkām maizi un devāmies uz banku, jo tagad ir sasodīti izdevīgi izņemt naudu. Apmeklējām M&S, centāmies atrast papīra kēksa formiņa, bet nekā. Un visbeidzot aizgājām pieteikties darba numuram.
Mājās ejot gadījās, kas visai amizants. Joprojām par to priecājos. Ejam pa ietvi un es pēkšņi ieraugu zemē papīra gabaliņu. Saku lācēnam pacel desmitnieku. HĀ! Atradām 10 mārciņas (8 lati). Jauki! Man patīk stulbie briti vai, kas ellē, kas visu nomet, aizmirst, pamet utt.
Laikam šodien viss.
P.S. Slimība atnāca pie manis, bet ar domu spēku un pāris sīrupiņiem es tikšu galā.
P.S. Janvāra beigās februāra sākumā lidojums uz Keniju. Protams, ne man...
Simpsoni un tad ķiplokmaizīte no krāsns.

Mani nevar laist vienu veikalos. Esmu kopš 5dienas izgāzusi kaudzi naudas, bet bija jau arī vajadzības... Lācēns saslima un man bija jābūt gādīgajai medmāsai. Tagad jau ir labāk, bet tas klepus + 7dienās tuvējā aptieka ar laipno pārdevēju ir ciet. Labi, ka ir tādas garas brīvdienas. Var kārtīgi atpūsties, bet mīnuss ir tas, ka var arī kārtīgi izbesīties, jo visu laiku jāsēž mājās. Neko darīt. Ak, nesanāca ne nosvinēt Reiņa dzimeni, ne aiziet uz Aktiera rīkoto latviešu ballīti. Cerams, ka tuvākajā laikā būs vēl kāda.
Mājrosības brīvdienas.
Vēl viena nedēļa ir garām. Šī laikam bija 5. svētdiena šeit. Gribas ātrāk 24. oktobri, tad 9. novembri un tad 17. decembri. Pa visu vēl jābūt Liverpūles datumam, bet nav izlemts, kad. Cerams, ka tā būs mierīgāka pilsēta.
Tikko atcerējos pagājušo 6dienu Mančestras mākslas muzeja kafejnīcā. Tādās vietās var justies kā cilvēks. Bet ne šeit Prestonā. Šeit kā cilvēki jūtas tikai tādi kā Cūkas.
Man steidzīgi vajag kādu piepildošu notikumu!
Atradu last.fm meiteni, kuras gaume ir tik līdzīga man. Jauki!
Un 5dien ar Reini gāju uz Tālo veikalu. Maldījāmies pa visādiem ceļiem un man visu laiku likās, ka nekad nekur neiziesim, bet tomēr veikals tika atrasts.
Rīt jāceļas agri, lai varu laicīgi visu izdarīt un aizčāpot uz pirmo lekciju. Uzzināsim atkal par kkādu sasodītu projektu, kas būs 6as vai 7as nedēļas + rīt atkal uzdos mazo projektu.
Labunakti!

Jāizdomā, ko Reinim dāvināt dzimšanas dienā un ko 5dien darīt.
Šodien urbu dēlī caurumu. Nē, nopietni. Mums bija jāiet uz darbnīcu un jāizmēģina kā ir kko ieurbt, novīlēt utt. Jutos tik galdnieciska un mēs to varam darīt, kad vien uznāk iedvesma/vēlme :D
Pēc skolas, kas bija tikai no 10iem līdz 11iem Lācēns sagaidīja mani un mēs aizgājām iedzert kafiju + paēst panini (laikam). Nom nom. Varētu katru dienu ko tādu ēst.
Rīt atkal jāceļas un jātipina uz skolu. Projekta prezentēšanas diena, bet mums jau viss ir izdarīts. Izdarījām visu ātri un tagad ir miers.
Tas arī viss.
Ak, jau ir tik vēls. Aiz skatījāmies visādus video.
Noteikti jāredz šis un arī šis.
Labunakti!

Ah! Šaisē! Bankomāts norija manu karti. Bet hā! - man ir vēl viena. Un man nepatīk britu bankomāti. Tik britiski.
Brīvā diena galā. Uztaisījām kaut kādu dīvaini kabaci, kas garšoja ļoti pretīgi. Blā blā.
Un man ļoti nepatīk, ka visiem patīk, ja raksta tikai pozitīvi vai jauki, vai ejiet dirst! Es savas rasistiskās piezīmes izteikšu kur, kā un kad gribēšu.
Jauku nakti!

Esmu ļoti pārgurusi.
No mājas izgāju 8:30 un lēnām tipināju uz lekciju, kas sākās 9:10, jo pulkstenis, pēc kura pasniedzējs skatījās laiku, kavējās. Gandrīz neko jaunu neuzzināju. Viņš kā jaunumu, ko neviens droši vien nezina (:D), pasniedza Zelta griezumu un Fibonači virkni. Emm... 5. klase? To jau nu visiem vajadzēja sen zināt, bet nu neko darīt. Apstiprināju savas aizdomas, ka Mančestras mākslas muzejā esmu redzējusi šo. Tiesa gan tā bija reprodukcija, īstā ir Londonā. Ja kas, veidota no stikla. Pietiks par vāzi. Pēc lekcijas čāpoju uz nākamo nodarbību. Šodien vnk visu dienu strādājām pie sava projekt. Esam gandrīz pabeigušas un sanāca tīri labs. 4dien varēsim prezentēt. Nezinu vai vainīgs mans šodienas labais garīgais, bet netīrā indiešu meitene pat bija paciešama. 15os Lācēns jau gaidīja pie manas nodaļiņas, lai kopā dotos mājās.
Kādreiz skolā palikt līdz 15iem bija normāli un es nemaz nepiekusu, bet tagad - nav vairs spēka un gribas gulēt. Būs jāīsteno sava griba pēc iespējas ātrāk.
Rīt var mierīgi izgulēties. Cerams, ka būs labs laiks, jo man tik daudz kas jāizdara savā brīvajā dienā.
P.S. Lai slavēts tas, kas izgudroja cepeškrāsni! Nom nom vakariņas uztaisīju. Pēc iespējas biežāk jātaisa krāsnī.
P.P.S. Šodien nopirku pusdienas skolā. Dārgi un es varētu labāk.
P.P.P.S. Laikam kursu nemainīšu. Te tāpat visi ir vienlīdz sūdīgi.
P.P.P.P.S. Šodien nopirku jauku skečbūku, kastīti un metāla lineālu. Atkal nauda... Steidzīgi vajag darbu.

Šodiena bija brīva, tāpēc kārtīgi izgulējāmies. Pēcāk aizgājām uz bibleni, lai izprintētu Mančestras karti, jo rīt tur dodamies, bet printeri bija sačakarējušies. Nu nekas, aiziesim uz tūristu informācijas centru pēc kartes. Jāpastaigā pa veikaliem un jāapskata kāds muzejs. Cerams, ka laiks būs labs.
Palasīju Priekšlasītāju. Kad ielasās, ir interesanti.
Hmm... Šodien nopirkām kebabu. Nebija pārāk garšīgs. Pārbāzts ar dīvainu gaļu. Un kkāds pukstīgs indietis taisīja. Latvijā ir garšīgāks kebabs.
Tas arī viss. Jāiet dušā un tad gulēt, jo agri jāceļas.

Huh! Nostaigājāmies. Sāka nedaudz līt pašās beigās, bet nekas.
Šis bija skaists rīts (laik apstākļu ziņā) un es visai labā garastāvoklī soļoju ar Lācēnu uz skolu. 3dienās sanāk iet kopā. Izbrīnīja tas, cik maz cilvēku klasē. Pēc laika mums pateica, ka šodien nekas nenotiks, jo esot kaut kāds negadījumiņš. Aizgāju uz veikaliem. Lācēnam šodien viss notika tika 45min. Sagaidīju viņu centrā un gājām izpētīt Prestonas tirgu. Ļoti sūdīgs. Nekā tur nebija. Nopirkām kartupeļus, šampinjonus un sīpolus. Tad iegādājāmies jaunu, skaistu dēli un uzzinājām, ka vecās 20 mārciņas nepieņem un jāiet mainīt uz banku pret jaunām. Nu nekas. + izdevīgi izņēmām naudu.
Hmm... Kas vēl? Atnācām mājās un ķēros pie tīrīšanas darbiem, jo cūkas visu bija atstājuši nekārtīgu, bet nekas - labi, ka prom. Liekas, ka mūsu jaunie kaimiņi ir visai jauki un būs foršāk. Tikai dīvaini, ka viņi ledusskapī tur banānus.
Ceru, ka rīt notiks skola. Citādi visa nedēļa nekāda. Ah.. rīt 16os jāiet uz kkādu lekciju. Negribas. Bet turpmāk laikam iešu 1dienu rītos 9os, lai ātrāk miers.
Tagad gan jāatpūšas.

Otrdienas man ir brīvas. Lācēns vēl šņākuļo gultā (arī viņam brīvs). Tā savādi. Man nepatīk. Gribas, lai nedēļa ir aizpildīta, bet šī noteikti tāda nav. Vakar devos uz lekciju ar cerību, ka tur pateiks ko vērtīgu vai vispār pateiks. Hā! Pateica tikai to, ka nākam 4dien jānodod grupu projekts. Cik jauki! Nē! Un viss. Diena galā. Bija paredzēts, ka viss ies līdz 15:30, bet mēs jau 13:00 dzērām tēju ar pienu vienā no skolas kafenēm.
* Man jau agrāk garšoja tēja ar pienu. Karameļu tēja ar pienu. Bet šeit iegaršojās angļu parastā ar pienu. Piens, piens, piens. Šeit vispār ir negaršīgs piens. Tālajā veikalā (ļoti tālajā) ir tāds, kas ir labs, bet piena dēļ tik tālu negribas iet un nevaram atļauties braukt. Piemēram, viens veikala apmeklējums divatā ar autobusu izmaksā 5 mārciņas. Jāiztiek ar pienu, kas tuvāk mājām.
Šorīt 7os piecēlos no liela satraukuma. Īsti vēl nezinu vai tā ir, bet man liekas, ka materiāli projektiem un visam, kam citam, būs jāpērk pašiem + man vēl nav nopirkts viss, kas rakstīts sarakstā, bet pagaidām to darīt nav jēgas. Esmu noraizējusies par materiālu pirkšanu. Ļoti. Šī smirdīgā vieta piedāvā tikai sasodīti dārgus!
Nu bet tad jau redzēs.
Pagaidām man liekas, ka izniekoju laiku. Es gribu kaut ko darīt, mācīties. Pat Daģes stundas bija vērtīgākas par manu vakardienu. Nu labi, nebija, bet gandrīz.
Ja otrdienas man vienmēr būs brīvas, tad steidzīgi jāizdomā, ko es varētu darīt šajās dienās. Negribas visu dienu novārtīties pa gultu.
Bet jāsāk ar to, ka šodienu nenovārtu pa gultu.
Rīt izvācās divi no mūsu mājas. Hmm... negribas dzīvot kopā ar netīrajiem britiem, bet pagaidām nekas cits neatliek.
P.S. Skolas projekts - no kartona, striķiem un papīra jāuztaisa tilts vai kaut kas, ko var uztaisīt no šādiem materiāliem. Ko tas man iemācīs? 6. klasē varbūt kaut ko. Es negribu taisīt tādus sūdus + tas vairāk ir arhitektu uzdevums.
Pietiks!

Jau trešā nedēļa šeit. Mjā. Gribas mājās, savā gultā, lai arī šeit ir ļoti liela un ērta, gribās savā istabā, gribās kaut kut Rīgā iedzert kafiju, gribās Latvijas rudeni... Bet šogad nespīd (pēdējais). Nevaru sagaidīt 17. decembri!
Šodiena bija mājas diena. Mazgāju drēbes, kuras veļasmašīnā nevar likt + nokopu lielo trauku kaudzi, mocījos nežēlīgās sāpēs (vēders) un tad neko. Ā! Pārveidoju savu klabu. Sagribējās kaut ko jaunu. Un nokrāsoju nagus spilgti sarkanus, lai lietainajā rītdienā ir kāds prieks. Vakar Lācēns man nopirka mazu, jauku pusdienu kastīti, kur ielikt maizītes skolai. Rīt paņemšu tēju un ceru, ka kaut kur klusumā viena varēšu papusdienot.
Rītdiena. Nemaz negribas. Klausīties visas tās bezjēdzības telpā, kuras izkārtojums neļauj koncentrēties un noskaņoties kam nopietnam.
Ā! Vakar saņēmām paciņu rīta pusē. Viena maza un pilna ar ēdienu, otra liela un arī pilna ar ēdienu :D Labi, lielajā bija arī drēbes. Bija tik jauki saņemt kaut ko no mājām. Un tagad ir tik nereāla sajūta, kad ziežu uz RUPJMAIZES Valmieras SVIESTU.
Jāsaņemas un jāčāpo uz dušu.

Paciņa vēl nav. Tas nozīmē, ka būs naktī. Nejauki! Negribēsies celties. Bet neko darīt.
Šodiena bija bezjēdzīga skolas ziņā. Varēju labāk gulēt. Bet nu neko.
3dien sanāca lieliska iepirkšanās, tiesa visai īsa, jo veikals strādā līdz 17:30, bet 17os jau lielākā daļa ir ciet. Tik daudz skaistu lietu! Veikali šeit tiešām ir labi, bet visai maz. Esmu pieradusi, ka ir liela izvēle un daudz veikalu, bet šajos ir smukākas lietas nekā LV. Lai gan es nezinu, kas tur tagad darās.
Nopirku sasodīti skaistus auskarus, jaciņu un divus krekliņus. Mjā, vairāk nebija laika. Gribēju šodien turpināt iepirkšanos, bet šī nebija īstā diena. BET! Es atradu ļoti, ļoti skaistus svārciņus, kurus iespējams rīt nopirkšu.
Acis krīt ciet. Laikam būs jāguļ un jācer, ka dzirdēsim zvanu.
Runājot par gulēšanu - ir tik jauki, ka Lācēns katru vakaru ir blakus.
Labu nakti! Lai rīt ir veiksmīga svārku pirkšanas diena. Visai pasaulītei :D
P.S. Trešā Sima papildversijas ir visai interesantas :D Un man ir 10 gadu :D

Ārā ir sasodīti slapjš laiks! Šodien skolas jautrajos pasākumos (kaut kā taisīšana parkā) nepiedalos. Rīt arī ne. Tāpat - šī ir tikai dumja iepazīšanās nedēļa. Vakardien jutos kā nonākusi garīgi atpalikušo patversmē. Iepazīšanās nolūkos izdalīja krāsaino papīru un mums vajadzēja izgriezt/uztaisīt no tā 3 cilvēkus vai viņa portretu. Jauki! Varējām vnk pastāstīt, kas no kurienes ir un miers! Bet nē, man jānoskatās kā 30 un vairāk gadīgas māmiņas ņemās un ķiķina kā 6 gadīgs bērns! Un tad vēl nēģeris! Pilnīgs infantilis! Kaut ko izgriež, vicina un smejās. Tā var iepazīties bērnudārza pirmā grupiņai (vai kādas ellē tur tās grupiņas). 
Vakar atrakstīja Aija. Jauki dzirdēt, ka kāds dara, ko nopietnu. Viņai Zviedros viss sākās 16.augustā laikam. Es tik ļoti sailgojos pēc matemātikas, pēc jebkādas inteliģentas nodarbes. Es labprāt gatavotos kādam eksāmenam (tikai, lai tas nav saistīts ar kādu no humanitārajām zinātnēm utt.)
Es joprojām mierinu sevi ar domu, ka varbūt 1dien būs labāk, ka nelīs un būs prieks vismaz iet uz universitāti. Ka varbūt tomēr kādam ir nedaudz saprāta. Redzēs, bet nav, ko cerēt!
Izlēmu, ka esmu pelnījusi maziņu šopindziņu :D Aiziešu uz to jauko veikaliņu, kas atrodas lielajā veikaliņā. Man nav ne jausmas, kā to mazo sauc. Bet tur ir tik skaisti! Un visas meitenes iet vai nu vienas, vai ar savām draudzenēm, un brīnās, ka es eju kopā ar Lācēnu. Bet šodien tas izpaliks. Iepirkšos kamēr Lācēns kko darīs skolā.
Tas priecē manu mazās princesītes sirdi. Esmu sailgojusies pēc iepirkšanās. Ļoti!
Un 5dien iespējams pienāks 40kg paciņa. Mamma ir tik ļoti līdzīga man - nespēja savākt noteikto kg skaitu un sanāca ļoti vairāk, bet laikam vienalga, ja to ved kkāds privātais. Nevaru sagaidīt paciņu!!!

Nācās izmirkt, ejot uz skolu. Bija pretīgs, sīciņš lietus visu dienu. Un rīt un visu nedēļu sola tādu pašu laiku. Nejauki. Un man nepatīk tas, ko izvēlējos. Zinu, pati esmu vainīga, bet es negaidīju, ka būs tik stulbi. Domāju, ka tur mācīs kaut ko jēdzīgu, noderīgu, bet pēc gejīgā vadītāja izklāsta, viss, ko mācīsimies, būs sūds! Kursā ir vienas vienīgas tukšpauru sejas, bet gan jau tādi jauki. Mjā! Bet tukšpauri. Ok, es tāpat netaisījos iegrimt dziļās sarunās ar viņiem, bet tomēr... Mums it kā būs visu laiku kaut kādi projekti un citi mēsli jātais. Tas man atgādina vidusskolas VZD kultūras vēstures stundas, kur reizēm arī bija visādi radoši projekti, bet VZD vismaz bija kaut cik personība, lai arī nekas un dīvaina, bet tomēr viedāka par viesiem, kas man šodien kaut ko centās stāstīt. Kursā pagaidām ir 4 vīriešu dzimuma pārstāvji, 2 no viņiem ir nēģeri, vienam no nēģeriem ir BRŪNA, PŪKAINA somiņa. Cik jauki :D
Šodien padzērām tēju un apēdām pa kūkai ar manu latviešu biedreni. Tad es iztērēju veselu bagātību papīram un pildspalvām, ko esot obligāti jānopērk. Neko tam sūda kursam negribas pirkt!
Un mums piedāvāja novembrī braukt uz Amsterdamu. Tas viss vēl jāapsver, bet ja gribu, varu braukt. Tikai jāizpēta, kuros datumos iekrīt ekskursija.
Noteikti un nemaz negaidu rītdienu un pārējās dienas. . .
P.S. Tā kā esmu tik sabēdināta, kad beigsies lietainās dienas, iešu iepirkties. Nopirkšu sev kaut ko jauku un skaistu :)

Rīt pirmā universitātes diena. Negribas iet, bet ceru, ka būs labi. Visādi cilvēki blā blā.
Vakar noskatījāmies Brokastis Tifanijā, šodien sākām Romas brīvdienas, bet līdz galam neizturējām. Turpināsim rīt, kaut gan viss jau ir zināms (notikumu gaita). Uztaisījām jauku tītara fileju mērcē ar dārzeņiem. Vēlāk tapa drupačkūka ar āboliem. Angļu cukurs gan tam nav īpaši piemērots, jo necukurojas, bet caurmērā ir laba. Jāgaida, kad mamma atsūtīs paciņu no Latvijas ar zaptēm. Tad varēs izcept ņammīgo drupačkūku ar aprikožu ievārījumu.
Žēl, ka tā paciņa tik ilgi jāgaida. Esmu jau izlasījusi visu, kas man bija. Ceru, ka Dreizera Amerikāņu traģēdija būs laba.
Šodienas labā ziņa - mēs mājās lidojam 17. decembrī. Kaut kad tuvākajā laikā jāizprintē biļetes.
Šodienas nelabā ziņa - Lācēns oktobrī lido uz Briseli. Tās būs pāris dienas, bet nezinu, ko šajā sasodītajā vietā darīšu viena, bet gan jau kaut kā. Žēl, ka lidot līdzi sanāk dārgi. Es labprāt.
Tagad neliela kāršu partija un tad pie miera.
Man nav ne jausmas kā šeit jāizskatās pirmajā universitātes dienā, bet es vilkšu savu jauko, puķaino Zaras kleitiņu un jaukās, melnās kurpītes.
Labu nakti!