Vakar atrakstīja Aija. Jauki dzirdēt, ka kāds dara, ko nopietnu. Viņai Zviedros viss sākās 16.augustā laikam. Es tik ļoti sailgojos pēc matemātikas, pēc jebkādas inteliģentas nodarbes. Es labprāt gatavotos kādam eksāmenam (tikai, lai tas nav saistīts ar kādu no humanitārajām zinātnēm utt.)
Es joprojām mierinu sevi ar domu, ka varbūt 1dien būs labāk, ka nelīs un būs prieks vismaz iet uz universitāti. Ka varbūt tomēr kādam ir nedaudz saprāta. Redzēs, bet nav, ko cerēt!
Izlēmu, ka esmu pelnījusi maziņu šopindziņu :D Aiziešu uz to jauko veikaliņu, kas atrodas lielajā veikaliņā. Man nav ne jausmas, kā to mazo sauc. Bet tur ir tik skaisti! Un visas meitenes iet vai nu vienas, vai ar savām draudzenēm, un brīnās, ka es eju kopā ar Lācēnu. Bet šodien tas izpaliks. Iepirkšos kamēr Lācēns kko darīs skolā.
Tas priecē manu mazās princesītes sirdi. Esmu sailgojusies pēc iepirkšanās. Ļoti!
Un 5dien iespējams pienāks 40kg paciņa. Mamma ir tik ļoti līdzīga man - nespēja savākt noteikto kg skaitu un sanāca ļoti vairāk, bet laikam vienalga, ja to ved kkāds privātais. Nevaru sagaidīt paciņu!!!
