Sen nebiju bijusi tik nikna kā šodien. Šodiena vispār bija tizla. No rīta Lācēns iztraucēja manu miegu ar savu celšanos, tad 11os bija jāiet uz bibl., jāsatiekas ar manu supergrupu, bet izrādās, ka viņas pārcēla tikšanos uz 12iem. Tā kā man nebija ne mazākās vēlmes gaidīt, es devos mājās. Tad 14os atkal bija jāiet uz bibleni, jo bijām sarunājuši zvanīt un norunāt māju apskates, bet arī tas nesanāca, jo tie otri nemaz negrib pārcelties, jo viņu dzīvokli salaboja blā blā. Tad atkal nācās iet mājās. Sen nebiju tā izniekojusi dienu.
Un tad! Mana supergrupiņa grib, lai es taisu koku. Gribēja, lai es no kartona griežu, no bieza kartona. Bet, ejiet ellē! tas kartons negriežas! Tā kā prezentācija ir 4dien, man rītdienas laikā jāuztaisa koks no kkādas metāla stieples, kas vēl jānopērk. Ah! Sasodīts! Kaut ātrāk paietu 4diena! Un es ļoti ceru, ka nākamais projekts būs labs, savādāk.. es par sevi negalvoju.
Esmu tik sasodīti nikna, bet jācenšas nomierināties, jo tas viss ir *******.
Viss!
Jāizdomā kaut kas foršs nedēļas nogalei, lai gan nesola īpaši labi laiku.
Pameklēšu studijas dzīvokļus vai vienistabas mājas, pēc tam iešu dušā un tad negribot pienāks rītdiena...

Nesen pārnācām no vakara pastaigas, kas izvērtās ļoti gara, bet jauka un vērtīga. Atklājām jaunu veikalu, nu labi, ne jaunu, bet nebijām tādu ievērojuši. Liels un pilns ar interesantām lietām! Rīt būs jāaiziet ar naudu, lai kko iegādātos.
Joprojām gribas mājās, bet ne tik ļoti kā sākumā. Ir jau pierasts. Un sola, ka nedēļas nogalē atvedīs mantas, ko LV sapirku. Tad varēšu visu jauki sakārtot.
Brīvo vakardienu pavadīju tīrot vannasistabu. Uznāca kārtošanas mānija. Un tā nu viss laistās un spīd. Jauki :) Tikai žēl, ka kaimiņ-briti ir tādi cūkas. Tik pretīgi, ka Tanyai visu laiku krīt mati! Viņas melnās pinkas ir VISUR!
Bet par jauko - kamēr Lācēns pētīs Keniju, pie manis būs mamma. Varēšu izrādīt superīgo pilsētu.
Tas arī viss, kas pēdējā laikā noticis manā aizraujošajā ikdienas dzīvē. Pievērsīšos savam izsenajam hobijam - adīšanai.
Jauku vakaru!
P.S. Lācēns šodien bija ļoti rosīgs. Brokastīs pasniedza man omleti ar zaļumiem un ceptiem tomātiem. Nom nom. Bet tas nebija viss - Ābolkūka ar dīvainu nosaukumu. Tik sasodīti garšīga!

Suflē un tumšo vīnogu sula. Šodiena sanākusi sasodīti garšīga!
No rīta izmeta mūs centrā un devāmies savā šodienā.
Vispirms pierakstījos uz masāžu un manikīru ar franču lakojumu. Gribēju iet uz sejas procedūru ar pusdārgakmeņiem, bet tādu vairs nepiedāvāja. Nekas, vismaz būs labs roku sakopiens. Trešdiena jau tagad liekas izdevusies.
Tad iegriezāmies grāmatu antikvariātā, bet ja nav idejas, ko meklē, tad ir grūti. Neko neieguvuši devāmies uz Fazendu. Mana jaunā mīļākā vietiņa pasēdēšanai Rīgā. Pēc Coffe Art aizvēršanas man bija zudusi cerība, ka atradīšu vietu, kas man ļoti patiktu, bet re nu! Žēl, ka tik drīz nesanāks tur iegriezties. Ā! Vienīgais mīnuss - mūzika un Mārtiņš Freimanis. Visu laiku kaut kur vazājās apkārt. Salātus ēdu pornogrāfiskas bildes aplūkodama - geju pāris pie blakus galdiņa šķirstīja kaut kādu grāmatu un rādīja pārim, kas sēdēja viņiem pretī. Hmm.. jā, jauka vieta.
Tad bija jau pus divu un nācās steidzīgi doties prom, lai paspētu uz kino. You Will Meet a Tall Dark Stranger. Nebiju ko tādu gaidījusi. Jau pats sākums patīkami pārsteidza ar saulaino nokrāsu. Interesanti, pat ļoti. Žēl, to divu sīkaļu, kas pēc filmas skaļā balsī klaigāja, ka filma bijusi mēsls un neko nevarējis saprast. Hah.
Suflē notiesāts un vīnogu sula arī izdzerta. Ah, kā man pietrūks Latvijas dzīve Anglijā.
P.S. Smieklīgi tie neizglītotie cilvēki, kas nopērk kaut kādas sēnes un dzērienu, samočkā kkādu suņēdienu un tad uzpūšas kā tītari aiz lepnuma par savu veikumu un sauc savus vīriešus par superpavāriem. Bet uz zemes ir visādi cilvēciņi.
P.P.S. Jauno Gadu sagaidījām ar pasaules labākajiem bezē, protams - pasaules labākie, aiz lācēna taisītajiem bezē. nom nom :)
Jauku vakaru! Man jau tagad nāk miegs, bet vēl pat nav astoņi.

Vēl 12 dienas līdz Latvijai.
Lācēnam tagad eksāmens, bet es laiskojos pa māju. Negribas ķerties klāt portfolio kārtošanai, jo līdz 5dienai vēl ir laiks.
Hmm... Pēdējās dienās nekas īpašs nav noticis. Prezentējām savu lampu. Lasu un skatos filmas, bet tagad sanāk mazāk, jo lejas istabā ir tik sasodīti auksti, bet mūsu istabā nav pārāk ērti.
+ man jāsāk domāt, ko darīšu kamēr Lācēns būs tai sūda Kenijā. Varbūt pierunāšu mammu atbraukt.
Šorīt bija nom nom brokastis.
Tagad laikam jāiet uz dušu. Gribas sasildīties.
Visu laiku domāju, ko darīšu LV. Mums pat ir sastādīts maziņš plāns pa datumiem, lai visu paspētu. Noteikti jāieiet vannā, jo šeit tādas nav. Un jāpieēdas mandarīni un apelsīni. Un jāaiziet pie manikīra. Un varbūt jāatjauno matu krāsa, kas gan nav labs plāns, jo man nepatīk bojāt matus, bet gribas gaišākus. Un jāaiziet uz visādām kafenēm, teātriem un citiem pasākumiem.
Jauku dienu!

Tā kā Džeisons joprojām ir slimnīcā, šodiena nenotiek un es sēžu mājās. Vakar uzrakstīju pāris vēstules, bet šodien ir tik liels slinkums čāpot uz pastu un tās iemest. Tūlīt būs 15, bet es neko neesmu izdarījusi un īsti jau nav, ko izdarīt. No rīta palasīju un laikam būs jādara tas atkal, jo grāmata ir bezgala interesanta un man pagaidām ļoti patīk. Ceru, ka tā būs līdz pat pēdējai lappusei.
Šādi nīkstot mājās nemaz nevar atpūsties, var tikai ļoti samiegoties. Ah ah
Rīt taisīsim rupjmaizes kārtojumu par godu Latvijai! Nom nom! Šodien jāizkaltē rupjmaize. P.S. Ir palicis mēnesis līdz lidojumam uz LV (17.dec.) Gribas mājās! Ļoti! Gribas pastaigāt pa Vecrīgu, gribas teātri un visu ko vēl!!

Man vienīgajai kaut kas čakarējas ar klabu?

Šodiena skolā bija diezgan bezjēdzīga, vnk apspriedām savas idejas projektam ar pasniedzēju. Rīt būs ļoti jāsaņemas un jāuztaisa priekšpēdējais projekts savādāk nepaspēšu.
Ārā ir tik sasodīti auksti un vēl līst :/ cerams, ka rīt būs saulains kā solīts laika prognozē.
Kamēr Lācēns ir savā lekcijā, es niekojos pa māju. Būs jāsagaida viņš ar gardām pusdienām. Nom nom. Jo man pašai gribas ēst :D
Rīt mums paliek 2 gadi! Veseli divi gadi!

6dien laikam skatījāmies The Kids Are All Right. Ja nebūtu lesbietes, tā būtu kārtējā filma, bet šai nebija ne vainas. Vismaz kas savādāks + man patīk Mūra.
Tas arī laikam viss. Vēl tikai viena lieta un iešu taisīt ēst.

Tikko dzirdēju šausmīgāko dziesmu šomēnes - Lenny Kravitz - mr. cab driver. Wtf?
Bet tas tā.
Šorīt, atverot durvis, mani sagaidīja pārsteigumiņš - paciņa. Pienāca pasūtītā soma. Nebiju gaidījusi tik ātri. Liela soma. Nekad neko nebiju pirkusi no Oasis, cerams, ka būs laba. Man sāk iepatikties iepirkties internetā. Nekur nav jāiet + gaidīšanas prieks. Protams, iepirkšanos veikalā tas nekad nepārspēs.
Tagad atkal sēžu bibliotēkā un līmējos savā sketch bookā. Dienas lielākā daļa paiet šeit.
Vakar bija pirmā reize kopš mācību sākuma, kad man patika tas, ko es daru. Zīmēju. Vismaz beidzot kāds prieks manā darvainajā ikdienā.
Nu labi, nav jau TIK traki.
Ah! Vajadzēja paņemt līdzi kaut ko ēdamu, rūc vēders. Neražiņa.

Tikko lieliski iepirkos! Iegādājos maizīti ar vistu, kura nogalināta jaukajā asiņu notecināšanas veidiņā! Labu apetīti man! + otra maizīte, ko nopirku Lācēnam ir šausmīga. Man veicas šodien maizīšu iegādē! Vismaz kafija ir laba. Sēdēšana bibliotēkā sanāk ļoti dārga. . .
Protams, atkal esmu bibliotēkā, bet šoreiz klusajā mācību stūrītī. Un domāju, ka šeit vēl kādu laiku būšu. Mājās ir tik sasodīti garlaicīgi. Nodarbošos šeit ar zīmēšanu un ideju meklēšanu savam projektam.
Tikko atcerējos sava rīta sākumu. Taisīju grauzdiņu. Izvilku ārā un sapratu, ka vajag mazliet vēl pagrauzdēt. Tad sāku pētīt kaut kādu miskastes bukletu, nonāca Lācēns un sākām kko runāties. Tad pēkšņi iedarbojās dūmu detektors. Tagad zināšu, cik skaļš tas ir un ka neviens nebēg ārā. Briti mierīgi sēdēja savā istabā.
Laikam jāsaņemas un kaut kas jāpadara.

Šodien audumu veikals ar ļoti dīvaino nosaukumu mani patīkami pārsteidza. Nekad tur nebiju gājusi iekšā, bet meklējot idejas jaunajam projektam, sanāca apmeklēt to vietu. Un labi, ka tā. Liela audumu izvēlē un galvenais, ka audumi ir interesanti un labi + otrajā stāvā ir visādas rokdarbu lietiņas. Jej! Drīz būs jāaiziet atkal.
Sagriezu mazus kartona gabaliņus, lai ir uz kā taisīt ideju paraugus. Ah.. tizlie uzdevumi.
Kā varēja noprast pēc mācību plāna pie sienas, 1.sem. beigsies 10. decembrī (biļetes ir tikai uz 17.dec. Sūds! Ko es darīšu veselu nedēļu šeit? Es varēju to pavadīt LV, ja vien septembrī viņi neteiktu, ka beigsies 17.dec. Velns!). 2.sem. ļoti iespējams beigsies 9.aprīlī! Cik slimi tas ir? Kas tas par mācību gadu? Bet nu neko. Iešu dauņoties tālāk ar saviem kartoniem. Es dzīvē tālu tikšu! :D
Rīt dzērienu un picas vakars ar Reini.
P.S. Šodien ar Cēsu meiteni atklājām, ka pretējām mājā ir ēdnīca ar pieņemamām cenām.
P.S. Šeit ir sasodīti dārgs papīrs! Iztērējām 19 mārciņas par diviem blokiem, no kuriem viens nebija īstais papīrs. Pauspapīrs izrādījās. Bet ok, arī tādu man vajag.
P.S. Mad Men 4.sezona ir katastrofa. Esmu vīlusies. Ne vairs smuko tērpu, ne sižeta. Skins pirmā sezona bija visai laba. Īpaši Kasija man patīk. Bet otrās sezonas sākums ir traģiski garlaicīgs.

Negribējās iet uz lekciju 9os, bet es biju laba meitene un aizčāpoju. Uzzināju, ka man ir 5as nedēļas (apmēram), lai uzrakstītu eseju par kādu lietu, kas attīstījusies laikam ejot, piemēram, mašīna, telefons. Tik tizla tēma, bet neko labāku jau nevar gribēt. Vispār esmu vīlusies pasniedzējā. Ieraudzīju, ka viņš smēķē. Vienmēr licies nepareizi/dīvaini, ka skolotāji smēķē. Precīzāk, ka skolnieki viņus var redzēt smēķējam. Man vienmēr bijis tāds priekšstat, ka no skolotājiem jāmācās/jāņem piemēru. Balss: Beidz visus diskriminēt. Skolotāji arī ir cilvēki. Nop, es uzskatu savādāk.
Nākamajā nodarbībā iepazīstināja ar jaunu projektu. Laikam jāveido sava tekstūra/faktūra blā blā. Īsti vēl nesapratu. Un tad šodienas mācības bija galā. Yes!
Vēlāk gājām atdot Lācēna mājasdarbu, tad izņemt manu NUS karti, nopirkām maizi un devāmies uz banku, jo tagad ir sasodīti izdevīgi izņemt naudu. Apmeklējām M&S, centāmies atrast papīra kēksa formiņa, bet nekā. Un visbeidzot aizgājām pieteikties darba numuram.
Mājās ejot gadījās, kas visai amizants. Joprojām par to priecājos. Ejam pa ietvi un es pēkšņi ieraugu zemē papīra gabaliņu. Saku lācēnam pacel desmitnieku. HĀ! Atradām 10 mārciņas (8 lati). Jauki! Man patīk stulbie briti vai, kas ellē, kas visu nomet, aizmirst, pamet utt.
Laikam šodien viss.
P.S. Slimība atnāca pie manis, bet ar domu spēku un pāris sīrupiņiem es tikšu galā.
P.S. Janvāra beigās februāra sākumā lidojums uz Keniju. Protams, ne man...
Simpsoni un tad ķiplokmaizīte no krāsns.

Ah! Šaisē! Bankomāts norija manu karti. Bet hā! - man ir vēl viena. Un man nepatīk britu bankomāti. Tik britiski.
Brīvā diena galā. Uztaisījām kaut kādu dīvaini kabaci, kas garšoja ļoti pretīgi. Blā blā.
Un man ļoti nepatīk, ka visiem patīk, ja raksta tikai pozitīvi vai jauki, vai ejiet dirst! Es savas rasistiskās piezīmes izteikšu kur, kā un kad gribēšu.
Jauku nakti!

Esmu ļoti pārgurusi.
No mājas izgāju 8:30 un lēnām tipināju uz lekciju, kas sākās 9:10, jo pulkstenis, pēc kura pasniedzējs skatījās laiku, kavējās. Gandrīz neko jaunu neuzzināju. Viņš kā jaunumu, ko neviens droši vien nezina (:D), pasniedza Zelta griezumu un Fibonači virkni. Emm... 5. klase? To jau nu visiem vajadzēja sen zināt, bet nu neko darīt. Apstiprināju savas aizdomas, ka Mančestras mākslas muzejā esmu redzējusi šo. Tiesa gan tā bija reprodukcija, īstā ir Londonā. Ja kas, veidota no stikla. Pietiks par vāzi. Pēc lekcijas čāpoju uz nākamo nodarbību. Šodien vnk visu dienu strādājām pie sava projekt. Esam gandrīz pabeigušas un sanāca tīri labs. 4dien varēsim prezentēt. Nezinu vai vainīgs mans šodienas labais garīgais, bet netīrā indiešu meitene pat bija paciešama. 15os Lācēns jau gaidīja pie manas nodaļiņas, lai kopā dotos mājās.
Kādreiz skolā palikt līdz 15iem bija normāli un es nemaz nepiekusu, bet tagad - nav vairs spēka un gribas gulēt. Būs jāīsteno sava griba pēc iespējas ātrāk.
Rīt var mierīgi izgulēties. Cerams, ka būs labs laiks, jo man tik daudz kas jāizdara savā brīvajā dienā.
P.S. Lai slavēts tas, kas izgudroja cepeškrāsni! Nom nom vakariņas uztaisīju. Pēc iespējas biežāk jātaisa krāsnī.
P.P.S. Šodien nopirku pusdienas skolā. Dārgi un es varētu labāk.
P.P.P.S. Laikam kursu nemainīšu. Te tāpat visi ir vienlīdz sūdīgi.
P.P.P.P.S. Šodien nopirku jauku skečbūku, kastīti un metāla lineālu. Atkal nauda... Steidzīgi vajag darbu.

Šodiena bija brīva, tāpēc kārtīgi izgulējāmies. Pēcāk aizgājām uz bibleni, lai izprintētu Mančestras karti, jo rīt tur dodamies, bet printeri bija sačakarējušies. Nu nekas, aiziesim uz tūristu informācijas centru pēc kartes. Jāpastaigā pa veikaliem un jāapskata kāds muzejs. Cerams, ka laiks būs labs.
Palasīju Priekšlasītāju. Kad ielasās, ir interesanti.
Hmm... Šodien nopirkām kebabu. Nebija pārāk garšīgs. Pārbāzts ar dīvainu gaļu. Un kkāds pukstīgs indietis taisīja. Latvijā ir garšīgāks kebabs.
Tas arī viss. Jāiet dušā un tad gulēt, jo agri jāceļas.

Huh! Nostaigājāmies. Sāka nedaudz līt pašās beigās, bet nekas.
Šis bija skaists rīts (laik apstākļu ziņā) un es visai labā garastāvoklī soļoju ar Lācēnu uz skolu. 3dienās sanāk iet kopā. Izbrīnīja tas, cik maz cilvēku klasē. Pēc laika mums pateica, ka šodien nekas nenotiks, jo esot kaut kāds negadījumiņš. Aizgāju uz veikaliem. Lācēnam šodien viss notika tika 45min. Sagaidīju viņu centrā un gājām izpētīt Prestonas tirgu. Ļoti sūdīgs. Nekā tur nebija. Nopirkām kartupeļus, šampinjonus un sīpolus. Tad iegādājāmies jaunu, skaistu dēli un uzzinājām, ka vecās 20 mārciņas nepieņem un jāiet mainīt uz banku pret jaunām. Nu nekas. + izdevīgi izņēmām naudu.
Hmm... Kas vēl? Atnācām mājās un ķēros pie tīrīšanas darbiem, jo cūkas visu bija atstājuši nekārtīgu, bet nekas - labi, ka prom. Liekas, ka mūsu jaunie kaimiņi ir visai jauki un būs foršāk. Tikai dīvaini, ka viņi ledusskapī tur banānus.
Ceru, ka rīt notiks skola. Citādi visa nedēļa nekāda. Ah.. rīt 16os jāiet uz kkādu lekciju. Negribas. Bet turpmāk laikam iešu 1dienu rītos 9os, lai ātrāk miers.
Tagad gan jāatpūšas.

Ārā ir sasodīti slapjš laiks! Šodien skolas jautrajos pasākumos (kaut kā taisīšana parkā) nepiedalos. Rīt arī ne. Tāpat - šī ir tikai dumja iepazīšanās nedēļa. Vakardien jutos kā nonākusi garīgi atpalikušo patversmē. Iepazīšanās nolūkos izdalīja krāsaino papīru un mums vajadzēja izgriezt/uztaisīt no tā 3 cilvēkus vai viņa portretu. Jauki! Varējām vnk pastāstīt, kas no kurienes ir un miers! Bet nē, man jānoskatās kā 30 un vairāk gadīgas māmiņas ņemās un ķiķina kā 6 gadīgs bērns! Un tad vēl nēģeris! Pilnīgs infantilis! Kaut ko izgriež, vicina un smejās. Tā var iepazīties bērnudārza pirmā grupiņai (vai kādas ellē tur tās grupiņas). 
Vakar atrakstīja Aija. Jauki dzirdēt, ka kāds dara, ko nopietnu. Viņai Zviedros viss sākās 16.augustā laikam. Es tik ļoti sailgojos pēc matemātikas, pēc jebkādas inteliģentas nodarbes. Es labprāt gatavotos kādam eksāmenam (tikai, lai tas nav saistīts ar kādu no humanitārajām zinātnēm utt.)
Es joprojām mierinu sevi ar domu, ka varbūt 1dien būs labāk, ka nelīs un būs prieks vismaz iet uz universitāti. Ka varbūt tomēr kādam ir nedaudz saprāta. Redzēs, bet nav, ko cerēt!
Izlēmu, ka esmu pelnījusi maziņu šopindziņu :D Aiziešu uz to jauko veikaliņu, kas atrodas lielajā veikaliņā. Man nav ne jausmas, kā to mazo sauc. Bet tur ir tik skaisti! Un visas meitenes iet vai nu vienas, vai ar savām draudzenēm, un brīnās, ka es eju kopā ar Lācēnu. Bet šodien tas izpaliks. Iepirkšos kamēr Lācēns kko darīs skolā.
Tas priecē manu mazās princesītes sirdi. Esmu sailgojusies pēc iepirkšanās. Ļoti!
Un 5dien iespējams pienāks 40kg paciņa. Mamma ir tik ļoti līdzīga man - nespēja savākt noteikto kg skaitu un sanāca ļoti vairāk, bet laikam vienalga, ja to ved kkāds privātais. Nevaru sagaidīt paciņu!!!

Nācās izmirkt, ejot uz skolu. Bija pretīgs, sīciņš lietus visu dienu. Un rīt un visu nedēļu sola tādu pašu laiku. Nejauki. Un man nepatīk tas, ko izvēlējos. Zinu, pati esmu vainīga, bet es negaidīju, ka būs tik stulbi. Domāju, ka tur mācīs kaut ko jēdzīgu, noderīgu, bet pēc gejīgā vadītāja izklāsta, viss, ko mācīsimies, būs sūds! Kursā ir vienas vienīgas tukšpauru sejas, bet gan jau tādi jauki. Mjā! Bet tukšpauri. Ok, es tāpat netaisījos iegrimt dziļās sarunās ar viņiem, bet tomēr... Mums it kā būs visu laiku kaut kādi projekti un citi mēsli jātais. Tas man atgādina vidusskolas VZD kultūras vēstures stundas, kur reizēm arī bija visādi radoši projekti, bet VZD vismaz bija kaut cik personība, lai arī nekas un dīvaina, bet tomēr viedāka par viesiem, kas man šodien kaut ko centās stāstīt. Kursā pagaidām ir 4 vīriešu dzimuma pārstāvji, 2 no viņiem ir nēģeri, vienam no nēģeriem ir BRŪNA, PŪKAINA somiņa. Cik jauki :D
Šodien padzērām tēju un apēdām pa kūkai ar manu latviešu biedreni. Tad es iztērēju veselu bagātību papīram un pildspalvām, ko esot obligāti jānopērk. Neko tam sūda kursam negribas pirkt!
Un mums piedāvāja novembrī braukt uz Amsterdamu. Tas viss vēl jāapsver, bet ja gribu, varu braukt. Tikai jāizpēta, kuros datumos iekrīt ekskursija.
Noteikti un nemaz negaidu rītdienu un pārējās dienas. . .
P.S. Tā kā esmu tik sabēdināta, kad beigsies lietainās dienas, iešu iepirkties. Nopirkšu sev kaut ko jauku un skaistu :)

Un "mājās" ir nets. Beidzot varu rakstīt ar garumzīmēm un pie sava skaistā pc. Tas nekādu lielo prieku nesagādā, jo jau otro dienu mani moka mazas nejaukas sāpītes - kaut kāds zobs izdomāja, ka grib redzēt, kas notiek mutē, un nu spraucas ārā. Eh! Esmu uzsilusi ēdot zupu. Visu laiku bija vēsi, īpaši uzturoties 1.stāvā. Starp citu, zupu es taisīju pati savām mazajām rociņām. Ja neskaita 5.klases mājturības stundu, es nekad nebiju taisījusi zupu! Un sanāca lieliska - vistas un dārzeņu zupa.
Šodien nekur nav jāiet, nekas nav jādara. Izlasīju Brokastis Tifanijā un stāstus, kas tur bija klāt. Nu tā, nekas dižs. Vismaz ātri lasījās.
Izdomāju, ka jāizmazgā drēbes. Laikam labāk nevajadzēja :D Tā veļasmašīna ir šausmīga. Es ilgojos pēc savas mīļās, jaukās mašīnas, man pat pietrūkst kā tā saka - veļa ir izmazgājusies un lūku var atvērt. :D Tas bija kaitinoši, bet tagad es to gribētu dzirdēt. Vismaz būtu droša, ka manām drēbēm nekas nenotiks. Ehh... nāksies vēl vairāk mazgāt ar rokām, jo es tiešām neuzticos tai velna mašīnai. Un nav kur izkārt... Šausmas! Es ilgojos arī pēc savām ābelēm, kuru pavēnī varēja jauki izkārt drēbes uz savilktajām auklām. Mmm.. Laikam jābeidz gausties un jāiegādājas vienreiz lietojamās drēbes :D
Nu ja. Ar to arī beigšu. Varen mājsaimniecisks ierakstiņš!
P.S. Man ir sajūta, ka kāds izmanto manus virtuves sūkļus savu trauku mazgāšanai! Tīrā nelietība!

Šeit dienas paiet tā dīvaini...
Pieceļamies, tad brokastis, trauku mazgāšana, uz pilsētu. Mājās esam ap 20iem pēc Latvijas laika (joprojām dzīvoju pēc tā laika, tāpēc ir tāda forša sajūta, kad paskatos pulkstenī un saprotu, ka patiesībā ir divas stundas atpakaļ.). Mājās kaut ko paskatāmies pc vai lasām, vai taisām ēst, tad uz parku. Šodien izlaidīsim parku, lai nav pārāk liela rutīna. Kā tad :D
Šeit ir pamatīgs gaļas un svaigu dārzeņu, augļu trūkums. Gaļa ir dārgs un to pārdod safasētu. Vistas fileja vispār maksā nenormāli, bet sāk gribēties normālu gaļu ar dārzeņiem. Mjā, es domāju, ka te ir labi augļi un dārzeņi, bet veikalos pārsvarā ir safasēti āboli :D
Šodien bibliotēkā atradu 4GB flešu. Kāds kitajoza bija atstājis. Noderēs man mācībās. Un tas jau nav kaut kāds lētais, bet gan SONY :D
Hmm.. laikam jāpalasa. Šausmīgi, ka mācības sākas 13.septembrī. Izsit no sliedēm. + šādi uznāk slinkums. Es nemaz nezinu, vai gribu, lai sākas mācības. . .
Ā! Tā latviete, kas mācīsies kopā ar mani, izrādījās ļoti jauka. Vai es jau to teicu? Neatceros :D Bet nu jā, ceru, ka sadraudzēsimies.
P.S. Šodien atradām daudz ko lētu, piemēram, traipu tīrītāju ACE par vienu mārciņu (~ 80 sant.), cepumus un konservētus persikus (39 pensi pēdējais).

Šodien bijām skriet. Jauki, bet pagaidām man sanāk ļoti nīkulīgi. Bet ceru, ka apņemsimies katru vakaru paskraidīt, savādāk nav ko darīt. Meklējam darbu, savādāk nevarēsim samaksāt īri, kas tagad būs divas reizes lielāka nekā iepriekš. To dzirdot, bija neliels šoks, jo mēs nerēķinājāmies ar tādu lietu. Ceru, ka atradīšu darbu. Man pat ir vienalga kur. Pie pilsētas laikam ir pierasts, bet nemaz jau nebija tā sajūta, kas piemeklē, kad ir prom no mājām, nu, ka gribas prom. Varbūt tas tāpēc, ka apkārt ir pazīstami cilvēki un valoda. Pamazām saprotu, kur kas ir. Nav grūti. Domāju, ka mūžu maldīšos pa vienādajām ielā, lai atrastu māju, bet nav tās ielas tik vienādas. Fočēt negribas ne maz, bet būs jau kāda bilde jāuztaisa, lai radiem ir ko aizsūtīt.
Visu laiku mainās emocijas - vienu brīdi esmu laimīgākā meitene pasaulē, nākamajā izplūstu asarās, vai palieku skumja blā blā.
Rīt jāiet uz bibliotēku un jārokas pa netu, meklējot piedāvājumus. Bet tagad laikam jāatmet cerības, ka būs normāls nets un .. mjā, un?