Negribējās iet uz lekciju 9os, bet es biju laba meitene un aizčāpoju. Uzzināju, ka man ir 5as nedēļas (apmēram), lai uzrakstītu eseju par kādu lietu, kas attīstījusies laikam ejot, piemēram, mašīna, telefons. Tik tizla tēma, bet neko labāku jau nevar gribēt. Vispār esmu vīlusies pasniedzējā. Ieraudzīju, ka viņš smēķē. Vienmēr licies nepareizi/dīvaini, ka skolotāji smēķē. Precīzāk, ka skolnieki viņus var redzēt smēķējam. Man vienmēr bijis tāds priekšstat, ka no skolotājiem jāmācās/jāņem piemēru. Balss: Beidz visus diskriminēt. Skolotāji arī ir cilvēki. Nop, es uzskatu savādāk.
Nākamajā nodarbībā iepazīstināja ar jaunu projektu. Laikam jāveido sava tekstūra/faktūra blā blā. Īsti vēl nesapratu. Un tad šodienas mācības bija galā. Yes!
Vēlāk gājām atdot Lācēna mājasdarbu, tad izņemt manu NUS karti, nopirkām maizi un devāmies uz banku, jo tagad ir sasodīti izdevīgi izņemt naudu. Apmeklējām M&S, centāmies atrast papīra kēksa formiņa, bet nekā. Un visbeidzot aizgājām pieteikties darba numuram.
Mājās ejot gadījās, kas visai amizants. Joprojām par to priecājos. Ejam pa ietvi un es pēkšņi ieraugu zemē papīra gabaliņu. Saku lācēnam pacel desmitnieku. HĀ! Atradām 10 mārciņas (8 lati). Jauki! Man patīk stulbie briti vai, kas ellē, kas visu nomet, aizmirst, pamet utt.
Laikam šodien viss.
P.S. Slimība atnāca pie manis, bet ar domu spēku un pāris sīrupiņiem es tikšu galā.
P.S. Janvāra beigās februāra sākumā lidojums uz Keniju. Protams, ne man...
Simpsoni un tad ķiplokmaizīte no krāsns.