Brīvā šodiena pagājusi. Pankūkas apēstas, trauki nomazgāti un dušā jau biju. Par traukiem runājot - tik bezjēdzīga sajūta jau kuro dienu mazgājot vienus un tos pašus traukus. Nav jau problēma nomazgāt, bet tas prasa tik daudz laika un ir diezgan nebeidzams process...
Esmu jau gandrīz Amerikāņu traģēdijas pusē. Interesanti. Kā tiek lauzti no bērnības ieaudzinātie tikumu utt.
Rīt jāiet ciemos pie manas Cēsu biedrenes. Izdomājām, ka lampu taisīsim kopā. It kā tā ir vieglāk, bet tomēr ir jāmāk sadarboties. Pagaidām mums tas sanāk un ir dažas lieliskas idejas.
Laikam tas arī viss manā interesantajā ikdienā.
P.S. Pagājušajā piektdienā bezmaksas vakariņas bija tīri jaukas. Ar mani pie viena galda sēdēja tikai vīrieši. Tieši kā man patīk. Es labāk jūtos vīriešu kompānijā, lai arī viņi runā par datorspēlēm un citiem sūdiem.
P.P.S. Ja viss sanāks kā plānots, tad 6dien iziesim ar bariņu latviešu ielās vai bāros, vai vienalga.
P.P.P.S. Klausoties kā mammai, viņas māsai, viņas māsas meitai un pašas meitai (manai māsai) gājis Romā, man arī sagribējās kaut kur aizbraukt. Nu labi, man visu laiku gribas kaut kur aizbraukt. Izdomājām, ka pavasarī aizņemsimies no Cēsu biedrenes riteņus un dosimies jaukā izbraukumā pa tuvējo apkārtni :)
P.P.P.P.S. Vakarnakt bija tik daudz savādu sapņu. Piemēram, es šūpojos gumijās iekārās šūpolēs, kas sniedzās līdz zemei un tad atkal pacēlās nenormālā augstumā. Visu ķermeni pārņēma baiļu tirpas. Ceru, ka šonakt gulēšu mierīgi.

1. Shrek Forever After - šis bija kaut cik smieklīgs, ja salīdzina ar 3. Jap.
2. When in Rome - . . .
3. Brick - patika. Ja Reinis nepateiktu, es pat neiedomātos, kas ir tas čirkainais aktieris. Hah. Man jau bija nojausma, ka aiz tā visa stāv sieviete.

Vakar ar savu Cēsu draudzeni domājām no kā taisīt lampu, pavazājāmies pa veikaliem. Mums ir pārāk daudz ideju, bet nekas kas vēl nebūtu izdomāts, nu tās - "Wow, cik interesanti! Kā es to neiedomājos?". Vēl jau ir laiks un gan jau īstā ideja atnāks pati. Pagaidām man tā notiek visu laiku.
Vakar svinējām valsts svētkus. Paēdām nom nom vakariņas, paskatījāmies salūtu. Pa svētku saldo ēdienu ir atsevišķs stāsts. Visu dienu kaltēju rupjmaizi. Sakalta. Un tur jau tā problēma. Nevarēja nekā sataisīt rīvmaizi. Izmēģinājām visādus veidus - ietīšanu dvielī un sišanu pret visādām virsmām, klapēšanu, rīvēšanu blā blā. Beigās Reinis paņēma un visu sarīvēja. Malacis! Sanāca gandrīz, kā es gribēju. Tikai Lācēns pārcentās ar putukrējuma kulšanu un sanāca neliels sviests. Visam vajadzēja sasūkties, bet mēs nebijām tik pacietīgi un rupjmaizes kārtojumu, kura tapšanā piedalījās visi, apēdām skatoties pirmo filmu.
Tad sekoja gremdēšanās atmiņās par bērnību - vecās dziesmas. Auč! Tik sen nekas TĀDS nebija dzirdēts. Un labi, ka tā.
Ak jā! Puse dienas pagāja mazgājot traukus. Un tad darot to atkal, jo pēc ēst gatavošanas virtuve izskatās (kā izteicās kaimiņiene, kas šorīt ar savu skaļo kliegšanu mani pamodināja. Man nepatīk tā piecelties, uzreiz tāda trauksmes sajūta. Sastrīdējās ar savu draugu un kaut kur aizbrauca ar autobusu.) - MESS.
Šodien vakariņas netaisīšu, jo man jāiet uz kafeni ēst ar Reini. Ha hā! Bezmaksas vakariņas :D Bet īstenībā man slinkums iet...
Lasīju no rīta. Man ļoti patīk tā Traģēdija.

Tā kā Džeisons joprojām ir slimnīcā, šodiena nenotiek un es sēžu mājās. Vakar uzrakstīju pāris vēstules, bet šodien ir tik liels slinkums čāpot uz pastu un tās iemest. Tūlīt būs 15, bet es neko neesmu izdarījusi un īsti jau nav, ko izdarīt. No rīta palasīju un laikam būs jādara tas atkal, jo grāmata ir bezgala interesanta un man pagaidām ļoti patīk. Ceru, ka tā būs līdz pat pēdējai lappusei.
Šādi nīkstot mājās nemaz nevar atpūsties, var tikai ļoti samiegoties. Ah ah
Rīt taisīsim rupjmaizes kārtojumu par godu Latvijai! Nom nom! Šodien jāizkaltē rupjmaize. P.S. Ir palicis mēnesis līdz lidojumam uz LV (17.dec.) Gribas mājās! Ļoti! Gribas pastaigāt pa Vecrīgu, gribas teātri un visu ko vēl!!

1. Heartbeats jeb Les amours imaginaires - hmm... visai savāda. Patiesībā nē. Pārsteidzoši, ka režisors ir tik jauns + pats filmējas savā filmā (tas gan nav pārsteidzoši). Sākumā domāju, ka čirkainais ir tas režisors, bet maldījos. Daudz jauku un skaistu skatu. Tur bija ļoti glīti melni mežģīņu cimdi vienai mammai. Ai, ai, es tādus gribētu. + mūzika arī bija laba, pat ļoti. Šo filmu es gribētu redzēt vēlreiz. Noteikti.
2. A Serious Man - šī mani līdz galam nepaņēma. Kaut kas nebija tā, lai gan viss bija labi. Tikai labi. Pašreiz šo filmu rāda Kino Rīga. Beigas bija bezgala dīvainas.
3. The Pursuit of Happyness - veca filma, nu labi, tikai 2006.gada, bet es nebiju redzējusi. Un neko īsti nebiju zaudējis neredzot. Protams, stāsts ļoti skumjš, bet ar laimīgām beigām. Tas arī viss.

Gan jau šodien sanāks noskatīties vēl kādu filmu. Šogad redzētas daudz filmas. Bet nevaru salīdzināt ar citiem gadiem, jo nezinu, cik tad redzēju.

1. The American - Ak, Anton, Anton! Ļoti atgādināja In Bruges, bet piedosim viņam. Un man būtu gribējies, lai tur nebūtu Klūnijs. Tik ļoti varēja just, ka filmu veidojis kāds cits, jo neierasti skati, piemēram, tauriņa lidošana, durvju atvēršanās un gaidīšana līdz aizveras blā blā. Neierasti, bet labi. Kopumā. Nedaudz paredzami.
2. Salt - hah! Tas ir viss, ko es varu pateikt. Parasta filma, bet tomēr bija, ko paminēt, kas ir kas un tā. Viss.
3. Charlie Wilson's War - labi. Visai labi. Nekas dižs, bet bija skatāmi.
4. Atonement - kārtējā filma, ko nez kāpēc nebiju redzējusi, kad rādīja kino. Šī arī atšķīrās no parastajām. Tā skaistā zaļā kleita... un vēl šis tas. Nu tā. Pēdējā laikā filmas kaut kā sanāk skatīties par kara tēmu un krieviem (parastais komplekts).

I hurt myself today
To see if I still feel
Tā man sanāca tikko dušā. Ne speciāli. Es vienkārši esmu ļoti neveikla.
Šodiena bija visai lieliska. Kārtīgi izgulējāmies, paēdām brokastis (6dien gan bija labākas - auzu putra, bet maizītēm arī nav ne vainas), palasīju. Man tiešām ļoti patīk Amerikāņu traģēdija, ir aizraujošas un intriģējošas vietas. Pagaidām nekas nav bijis neinteresants, lai arī sižets ir visai monotons brīžiem. Tad devāmies mini ekspotīcijā pa apkārtni. Gājām pa ceļiem, kur vēl nebijām gājuši. Šis tas interesants bija, bet kopumā šodienas rajons bija visai nolaists. Tad iegriezāmies veikalos pēc pārtikas un uztaisījām jaukas vakariņas, lai gan pelmeņu (tie nebija īsti pelmeņi. Mēs plānojam kaut kad aiziet uz poļu veikalu pēc īstiem) pildījums ļoti lipa pie mutes augšas. Piemirsu pieminēt, ka ejot cauri parastajam parkam, satikām latviešu ģimeni - vīrs, sieva (kā nopratām) un divi bērni. Šeit sastaptie latvieši nav diez ko runīgi, bet nu tādi mēs esam. Tik savādi, ka šeit dzīvo tik daudz latviešu. Pagaidām zinu par apmēram 10 latviešu eksistenci šeit, bet gan jau ir vairāk. Vēls es piemirsu pateikt, ka uznāca iedvesma un es taisu (rotāju) aploksnes. Mums ir tādas jaukas brūnas aploksnes un es pielīmēju podziņas un tā. Ja nebūs slinkums, varbūt ielikšu kādu bildi. Šodien tas viss.
Rīt jauna diena un jauns projekts.
Jauku nakti!
P.S. Tikko sāka skanēt This Never Happened Before - Paul McCartney. Blā blā Pols Makartnijs.. Bet šī ir mana un Lācēna dziesma. Dziesma tik ļoti par mums. Ah! Vienmēr uznāk mazliet sentimentāla sajūta ar mazliet asaru pieskaņu. Tika jauki būt kopā ar Lācēnu :)

1. The Pianist - visu laiku nevarēju saņemties un noskatīties šo filmu. Ebreji un skumji blā blā. Šī nebija tik aizkustinoša, vai arī es tajā brīdī nebiju tik aizkustināma. Skatīties var, interesanti būs.
2. Elegy - garlaicīga. Vismaz beigas bija garlaicīgas. Par Penelopi nerunāsim (skaista kā vienmēr). Viena kristiete man teica, ka nespējusi šo filmu skatīties un izgājusi no kino, jo tur bijis seks visu laiku. Ja? Es neko tādu nemanīju. Bet ok, vismaz tagad esmu redzējusi šo filmu. Punkts.
3. Amelia - šī ir cita, šī ir lidotāja, nevis tā 2001. gada filma (vispār būs jānoskatās vēlreiz to filmu). Bet par šo Ameliu - lidošana nav mana mīļākā tēma. Vispār man ļoti nepatīk lidot. Filmai nebija ne vainas + 30ie gadi nom nom, tā mode...
Tas laikam viss pēdējās dienās. Ārā krusa. Un Lācēns neatceras, kā pašam patika vārds Klements. Neraža! Man ļoti patīk tas vārds, bet nē, būs jādomā cits! Un vēl mēs nevarējām vienoties kādos pulciņos mazais Klements ies. Es gribu dejošanā, bet atkal nē. Heh.
Projekts prezentēts un tagad ne par ko nav jāuztraucas. Līdz 1dienai, kad atkal būs kaut kas jauns.
Tagad jāiet meklēt brokastis.

Nepatīk:

1.       Angļi nekad nesaka savas īstās domas. Visu laiku par kaut ko atvainojas un ja tu nedari tāpat, aiz muguras kaut ko noburkšķ.

2.       Es dzīvoju otrajā lietainākajā pilsētā Anglijā un šeit ir tik auksti!

3.       Labi pārtikas produkti (vista, augļi utt) ir sasodīti dārgi un izvēle ir ļoti maza.

4.       Papīrs un citi rokdarbu materiāli šeit arī ir dārgi.

5.       Lielie pārtikas veikali ir ļoti tālu no mājām.

6.       Mūsu istaba redzama trīs kaimiņiem. Ar atvērām žalūzijām ir neērta sajūta.

7.       Transports ir dārgs.

8.       Universitāte vairāk domāta atpalikušajiem, bet esmu jau pieradusi pie lēnā ritma un tā, ka nekas īsti nav jādara + visas tavas idejas ir wow.

9.       Latvija ir pārāk tālu no šejienes vai otrādi.

10.   Šeit visiem par tevi vienalga.

Patīk:

1.       Šeit visiem par tevi vienalga.

2.       Veikalos ir foršas lietas + ir arī forši veikali.

3.       YouTube var skatīties seriālus (žēl, ka tikai britu), Last.fm var klausīties mūziku utt.

4.       Pārsvarā katru dienu ir pasts ar interesantām vēstulēm vai pasūtītām lietām.

5.       Mums ir pašiem sava mājas, kas nav tālu no universitātes.

6.       Beidzot esam ar Lācēnu kopā katru dienu.

7.       Šeit var daudz un labi izgulēties.

8.       Laiks šeit iet ātri.

9.       Reizēm parkos ir ļoti jauki.

10.   Šeit es jūtos kaut cik droši uz ielām, mājās utt arī naktīs.

Man vienīgajai kaut kas čakarējas ar klabu?

Šodiena skolā bija diezgan bezjēdzīga, vnk apspriedām savas idejas projektam ar pasniedzēju. Rīt būs ļoti jāsaņemas un jāuztaisa priekšpēdējais projekts savādāk nepaspēšu.
Ārā ir tik sasodīti auksti un vēl līst :/ cerams, ka rīt būs saulains kā solīts laika prognozē.
Kamēr Lācēns ir savā lekcijā, es niekojos pa māju. Būs jāsagaida viņš ar gardām pusdienām. Nom nom. Jo man pašai gribas ēst :D
Rīt mums paliek 2 gadi! Veseli divi gadi!

6dien laikam skatījāmies The Kids Are All Right. Ja nebūtu lesbietes, tā būtu kārtējā filma, bet šai nebija ne vainas. Vismaz kas savādāks + man patīk Mūra.
Tas arī laikam viss. Vēl tikai viena lieta un iešu taisīt ēst.

Brīvā nedēļa pagājusi. Pirmdiena un otrdiena - izniekotas, pārējās dienās līdz 5dienai rakstīju eseju. 6dien pieslēdz beidzot mājās internetu un tad mēs gājām uz TĀLO veikalu. Šodiena pagāja jauki - kārtīgi izgulējos (šorīt sapratu, ka man patīk gulēt un tas mani dara laimīgu), mazgāju drēbes, daudz lasīju un vakarā gāju uz bibleni printēties.
Rīt atkal skola. Uz rīta lekciju neiešu, jo tur neatzīmēs, kas ierodas, kas ne. Gribas izgulēties.
Vēl vairāk man gribas mājās, Latvijā. Gribas teātri! Šeit tāda nav. Kā var nebūt teātris? Dumjie cilvēki. Gribas daudz, kā šeit nav. . .

Tikko pabeidzu pasaules garāko eseju! Nu labi, tur bija tikai 1023 vārdi, bet savā garajā dzīvē nebiju tik daudz rakstījusi vienā esejā. Cerams, ka būs laba. Par Minox. Smieklīgi, ka man jāraksta esejas par tehniku, bet nekas.
Jāiet mājās un tad uz veikalu. Ļoti gribas ēst.
Rīt, kad mājās būs nets, ierakstīšu par filmu, ko skatījos vakar un kas bija diezgan laba.

1. Miss Potter - jauki zīmējumi, sižets paredzams, bet man patika. Gribējās kaut ko mierīgu.
2. Eagle vs Shark - wow! Sen nebiju redzējusi kaut ko tik dīvainu. Kopumā man patika, īpaši tās vietas, kur bija animēti āboli.
3. Dorian Gray - mjā. Daudz tizlu vietu, kas paredzētas, lai kino sabiedētu cilvēku. Nekas īpašs.
Laikam pēdējās dienās tas viss.
Tagad dzeru šokolādes frappē (nom nom) un negribu rakstīt eseju!
5dien vai 6dien būs paciņa no mājām. Uztaisīšu es ar tādu un aizsūtīšu mammai.
Eseja. Mēģināšu sākt kaut ko rakstīt.

2007. gads - izcilu filmu gads. Mans šodienas atklājums. 2007. kaut kā neievēroju to.
Daudzas redzētas, bet daudzas vēl jāredz.
P.S. Tā vien liekas, ka visas filmas ir uzņemtas 2007. Sasodīts! Kaut tādu gadu būtu vairāk!

1. Sunset Boulevard - melnbalta. Man patīk melnbaltās filmas. Sākumā ir neierasti, bet tad pierod, ka viss ir pelēks. Filma nebija pati labākā, bet nebija arī slikta. Interesanta.
2. The Social Network - emm... nu jā. Tas arī viss, kas man sakāms. Ceru, ka aizmirsīšu šo filmu pēc iespējas ātrāk. Un tā būs. Bet ok, vismaz zinu kā radās jaukā lapa, no kuras nevar izdzēsties.
3. Eat, pray, love - nekas dižs, bet es jau negaidīju kaut ko dižu. Bija kā grāmatā, pārsvarā. Viņas vīram bija taisnība, kad viņš teica, ka viņa pat nebija ar viņu izrunājusies, devusi iespēju. Lieka muļķīgi, ka vnk viņa tā vienā vakarā (labi, tas nebija viens vakars) izdomā, ka nemaz nav gribējusi precēties. Filmā, kur rādīja viņas kāzu ainu, tā bija tik šausmīga - neglīta kleita, muļķīga dziesma pie kuras vīrs muļķīgi dejoja + kkāds dīdžejs T-kreklā. Katras sievietes sapnis. Un man ļoti nepatīk Robertsa. Jah! Šī pat nebija tā īsti izklaidējoša filma. Labi, viss. Tālāk sekos, kas lielisks!
4. Adam - beidzot noskatījos. Visu laiku nevarēju saņemties, un vakar, kad Lācēns piedāvāja šo skatīties, nebiju sajūsmā, bet.. jau no pirmās ainas zināju, ka man patiks. Vairāk kā patiks. Beigas man nepatika, bet kopumā filma bija tāda, kas pēc noskatīšanās pievienojas manai izlasei pc blakus A Single Man, Control un vēl dažām citām. Un tas jau nozīmē daudz. Mmm.. man patīk tas aktieris, kā viņš un viņa filmā ģērbās, vairāk jau viņš, bet... Beigās izplūdu asarās. Man patīk filmas, kas spēj mani saraudināt. Tas notiek biežāk nekā mani iespējams sasmieklināt. Adam izdarīja abus. Treileris.
Tagad skatīšos filmu treilerus. Liekas, ka atradu daudzas labas, bet jāpārliecinās.
Šodien jāpabeidz ņemšanās pie skečbūka, lai ir miers. Rīt agrā lekcija (9os) un tad sākas brīvā nedēļa, kurā man jāuzraksta eseja un jāuztaisa jaunais projekts, kuram man vēl nav ideju.
P.S. Noskatieties Adam. Kas nav redzējuši.
P.P.S. Vakar izcepu sasodīti labus mafinus. Parastos un šokolādes ar ķiršiem. Mmmm...

Piecēlos, iegāju dušā, pa ceļam uz bibliotēāku iegāju paēst skolas kafenē makaronus ar pesto un ķiplokgrauzdiņu. Saldajam paņēmu kafiju un toffee apple. Nom nom. Ļoti garšīgs.
Tagad - kārtējā diena bibliotēkā. Redzu jau pazīstamas sejas. Te ir dīvains korejiešu puika (labi, viņš nav korejietis, gan jau ķīnietis. Vienalga), kas ņem līdzi elektrisko tējkannu un uz ilgu laiku kaut kur pazūd. Vēl ir divas francūzietes. Vispār francūži šeit ir daudz. Tad ir viens pakistānietis garā kleitā, kas vienmēr uz mani skatās ar pārmetumu pilnu seju.
Piektdienās laikam bibliotēka ir tukšāka. Parasti par klusajām vietiņām ir jācīnās.
Turpināšu baudīt savu ābolu un līmēšos. Kā jau parasti.
P.S. Vakar skatījāmies Rear Window. Tikko atklāju, ka Odrija un Greisa ir vienā gadā dzimušas. Tikai pirmā dzīvoja ilgāk. Man labāk patīk kā tēlo Greisa + man labāk simpatizē gaišmates (salīdzinot ar tumšmatēm, bet rudmates neviena krāsa nepārspēs!) Bet runājot par filmu, man patika. Ir arī mūsdienu versija, bet tajā ir vairāk slepkavības un tā.
P.P.S. Tas ābols..mmm... skābens un tad tā karamele!

Tikko dzirdēju šausmīgāko dziesmu šomēnes - Lenny Kravitz - mr. cab driver. Wtf?
Bet tas tā.
Šorīt, atverot durvis, mani sagaidīja pārsteigumiņš - paciņa. Pienāca pasūtītā soma. Nebiju gaidījusi tik ātri. Liela soma. Nekad neko nebiju pirkusi no Oasis, cerams, ka būs laba. Man sāk iepatikties iepirkties internetā. Nekur nav jāiet + gaidīšanas prieks. Protams, iepirkšanos veikalā tas nekad nepārspēs.
Tagad atkal sēžu bibliotēkā un līmējos savā sketch bookā. Dienas lielākā daļa paiet šeit.
Vakar bija pirmā reize kopš mācību sākuma, kad man patika tas, ko es daru. Zīmēju. Vismaz beidzot kāds prieks manā darvainajā ikdienā.
Nu labi, nav jau TIK traki.
Ah! Vajadzēja paņemt līdzi kaut ko ēdamu, rūc vēders. Neražiņa.

Tikko lieliski iepirkos! Iegādājos maizīti ar vistu, kura nogalināta jaukajā asiņu notecināšanas veidiņā! Labu apetīti man! + otra maizīte, ko nopirku Lācēnam ir šausmīga. Man veicas šodien maizīšu iegādē! Vismaz kafija ir laba. Sēdēšana bibliotēkā sanāk ļoti dārga. . .
Protams, atkal esmu bibliotēkā, bet šoreiz klusajā mācību stūrītī. Un domāju, ka šeit vēl kādu laiku būšu. Mājās ir tik sasodīti garlaicīgi. Nodarbošos šeit ar zīmēšanu un ideju meklēšanu savam projektam.
Tikko atcerējos sava rīta sākumu. Taisīju grauzdiņu. Izvilku ārā un sapratu, ka vajag mazliet vēl pagrauzdēt. Tad sāku pētīt kaut kādu miskastes bukletu, nonāca Lācēns un sākām kko runāties. Tad pēkšņi iedarbojās dūmu detektors. Tagad zināšu, cik skaļš tas ir un ka neviens nebēg ārā. Briti mierīgi sēdēja savā istabā.
Laikam jāsaņemas un kaut kas jāpadara.

Esmu bibliotēkā, jo mājās atslēdza netu. Būs jāpasūta jauns, ja jau kretīni nevarēja samaksāt. Bet vismaz vienu mēnesi dabūjām internetu par velti. Hah
Satiku šeit vienu latvieti. Kāpēc gan es nekad neklausos, kad cilvēks pasaka kā viņu sauc? Tas ir tas latvietis, kas mācās šeit mūziku. Viņam ir draudzene ar tādu pašu vārdu kā man, kas mācās ar tās meitenes, kas iet manā kursā, mājas biedru. Kaut kā tā.
Interesanti.
Šodien nācās skriet puskailai pēc pasta. Vismaz Lācēns dabūja savu diktofonu. Bija paredzēts, ka atnāks tikai 4dien.
Man nepatīk šajā bibliotēkā. Šeit ir par maz vietas. Par maz tās nodalītās vietiņas, kur tu vari klusi ielīst un sēdēt pie sava pc. Tagad nākas sēdēt 3.st., kur ir ļoti daudz datoru. Šeit ir grūti koncentrēties. Visi ir tik skaļi. Sasodīts! Atkal ir kā sākumā, kad vajadzēja nākt uz bibleni, lai tiktu pie neta. Šeit kā parasti ir par karstu. Bet šodien tas neko netraucē, jo ārā ir auksti un līst, un vispār Anglijā ir stulbs laiks.
Laikam būs kaut kas jāpadara kārtējā projekta labā.
Žēl, ka neta pazušana izjauca mana klab ierakstu kalendāra izskatu. Šomēnes izdomāju, ka rakstīšu 7dienās, 1dienās un 4dienās.
Vakar noskatījāmies Boardwalk Empire pirmo sēriju. Hmm... Es neesmu īpašā sajūsmā par skatiem, kur kādam izšķaida galvu vai sieviešu sišanas ainām, bet pašreiz nekā labāka, ko skatīties nav.
Tagad jāaizčāpo pēc maizītes un dzēriena, tad jāsāk kaut ko meklēt projektam.
P.S. Vakar biju iepirkties. Nopirku visādas sadzīves lietiņas, piemēram, trubu atdambētāju. :D Slimie briti visu laiku matojas un ūdens negāja prom. Nopirku arī jaukus legingus un vilnas (laikam) kleitiņu. Bikses šeit ir neiespējami atrast, jo 1. neviens šeit nevalkā tādas; 2. tās kas ir, ir tik šausmīgas, ka es labāk lēnām mainu savu stilu.
P.P.S. Vakar kaimiņam Skotam kaut kas bija uznācis un viņš bija ļoti runātīgs. Tagad zinu, ka viņš tomēr mācās, nevis sēž tikai istabā. Viņš studē biznesu un japāņu valodu. Patiesībā, gudra izvēle.
Bet nu pietiks. Varbūt. Jo šeit es kādu laiku vēl būšu. Mājās tāpat nav ko darīt, ja neskaita lasīšanu.

Rīt kārtējā pirmdiena. 9:00 bezjēdzīgā lekcija. 10:00 uzzināšu kārtējā projekta nosacījumus.
No 1. nov. man ir brīvs (nedēļu). Man jau tā visu laiku ir brīvs. Ko es darīšu? Būs jāizmanto laiks esejas rakstīšanai.
Kēksiņi izcepti un apēsti. Nom nom.
Pēdējās trīs dienās redzēti daudz un ļoti dažādi sapņi. Laikam iepriekš šeit nebiju sapņojusi neko.
Un tagad gulēt.