Šodien bija nevis pavasarīga, bet vasarīga diena. Nokarsu savā rudens/pavasara mētelī, ejot pēc papīriem (kartoniem) maketam. Gāju pie trakā Nīla, kas rūc, bet tā viņš ir jauks un darbojas labāk par otru lāzergriezēju. Hah! Izklausās, ka Nīls ir lāzers, bet nē, viņš ir tikai cilvēks, kas liek lāzermašīnai darboties. Jau otro reizi viņš man prasīja vai esmu no Finlandes, bet tad atcerējās, ka esmu no Latvijas. Jauki, esmu tur bijusi tikai trīs reizes, bet viņš mani atceras. Man patīk tādi cilvēki!
Ceru, ka maketam viss salīmēsies kopā labi, lai gan atradu, jau pāris kļūdas. Tā notiek, kad visu līdz galam neizdomā. Nāksies pašai kko nogriezt.
Šodien mājās tiku ap 16iem. Visu dienu Cadojos un kaut kas jau iet uz galu. Nav daudz laika.
Ahh.. Pēdējās dienās mums ar Lācēnu ir uznākusi ēdien-depresija. Viss ir apnicis, tāpēc jau kuru dienu neēdam. Nu ne jau pavisam, bet man sanāk ar mokām. Tā gadās ik pa laikam. Jāizdomā kāda jauna recepte!
Un man gribas ceļu! Skola drīz būs galā, bet tad vajadzētu strādāt. Šogad mans vasaras brīvlaiks būs no 16.04. - 18.09.2011. Apmēram pieci mēneši. Sanāks pietiekami atpūsties.
Tas arī viss.
Ak jā! Trešdien vai ceturtdien, skrienot pēc pasta, gandrīz norāvu roku. Labi, nebija tik traki, bet zilums laikam ir joprojām. Nelietīgais pasts.
Jauku nakti!

Šis rīts sākās agri, jo Lācēnam bija jādodas uz skolu. Tad nu es izlēmu, ka arī celšos, un kopš tā brīža ņemos ap savu skečbūku, jo pamatīgi viss iekavējies. Nākamais projekts liekas kaut cik normāls. Diezgan pamatīgs un vajadzēs ieguldīt daudz laika, lai viss izdotos lieliski. (Jā, es izlēmu, ka palikšu šajā kursā, jo negribu palikt Anglijā ne gadu ilgāk kā vajag, lai iegūtu jebkādu izglītību. Es vienkārši neizturētu šo sasodīto salu tik ilgi!).
6dien atklājām jaunu parku, tas gan vairāk bija kā liels klajš lauks. Nekas īpašs. BET ->



Krokusu lauks! Tik jauki! Es nekad dzīvē nebiju redzējusi tik daudz krokusu.
Ejot mājās no 6dienas parku ekspotīcijas, salasījām narcišpumpursu (labi, es liku, lai Lācēns salasa, jo es baidījos :D)
UN
Šorīt bija patīkams pārsteigums - izplauka saulītes! Un smaržo! Pavasaris, pavasaris, pavasaris!!!



Un būs vēl viena bilde. Sīpols. Jau sen audzējām, bet tikai tagad sāka sprāgt ārā loki:



Uhu! Pavasaris ir klāt!
Turpināšu līmēties!
Jauku dienu!
P.S. Man iepatikās Icarus - White Hinterland dziesma, bet tikai tas uūuuu.. vai kā ellē, bet jā. Būtu tikai tā skaņa, būtu perfekta dziesma neķītrībām un zālēm...

Gads iesācies negaidīti rosīgi. Domāju, ka viss būs kā pagājušogad, kad skolā vajadzēja līmēt visādus sūdus utt. Bet nekā! Jau pats pirmais projekts man uzdzen mazliet bažas vai paspēšu laikā (protams, ka paspēšu, bet es vienmēr uztraucos, vai paspēšu). Vajadzēja izmērīt telpu kurā mācāmies un tad uzzīmēt to Cadā. Pirms mēneša, kad iepazinos ar AutoCad pirmo reizi, mani pārņēma šausmas, es neko nesapratu, bet pirms nedēļas es piedzīvoju apskaidrību. Tā nu es vienā dienā iemācījos apieties ar to programmu! Galvenais, ka ir pareizais cilvēks, kas māca. Pema ir nesalīdzināmi labāka par Džeisonu, kam vnk slinkums kko stāstīt vai lēnām parādīt + viņš neizmanto ātrās komandas, kas ir daudz parocīgāk - piespied kādu buru + Enter un dari, ko vajag, nevis stundām meklē tās sasodītās ikonas. Rīt iešu lāzer-cutot to, ko uzzīmēju. Jāsagaida tikai īpašā līme, ko šodien pasūtīju un tad mans makets būs gatavs. Ah, bet vēl tik daudz darba!
Man laikam, es pat esmu ļoti droša, ka tā ir, iepatikās tas, ko es mācos. Cads pagaidām liekas tik interesants, ka es papildus esošajam projektam sāku darīt to, kas jānodod tikai semestra beigās.
Negaidīti ātri ir pagājušas gandrīz divas nedēļas kopš atgriezāmies Prestonā. Šoreiz ir vieglāk. Morāli.
Rīt jāsāk jaunas apmešanās vietas meklējumi. Mājas saimnieks palicis par nekaunīgu - teica, ka nākamgad būs vēl augstāka maksa. Kretīns. Bet nekas, pagaidām piedāvājums ir liels. Rīt tikai būs jāapzvana visas atzīmētās mājas. Un tad jāsāk apskate. Esmu pilna entuziasma un rosīguma! Sen tā nav bijis. Vienīgi...
Vienīgi priekšā ir Āfrika. Kā man gribas, lai tas viss jau būtu aiz muguras! Ceru, ka šoreiz būs vieglāk, lai arī Lācēns prom būs ilgāku laiku. Vieglāk, jo mamma lido pie manis! Nākamā 6diena man būs šausmīga. Patiešām! No rīta jāpavada Lācēns un tad jāgaida mamma līdz 17iem, tad 18os ir vilciens uz Prestonu. Tā tik būs diena. Jāpaņem līdzi grāmata un dators.
Laikam viss manā aizraujošajā dzīvē.
Labu nakti!

Pietrūks man Latvijas. Pat ļoti. Eh... Bet neko darīt. Bija jaukas trīs nedēļas.
Šodien biju pie savas frizieres. Nekad vairs neiešu pie citām! Nekad! Tas bija tik šausmīgi, bet nu jau viss ir garām. + man tagad ir tik skaista matu krāsa. Vakar nokrāsoju ar bezamonjaka krāsu. Mati ir tik gludi un spīdīgi, un skaisti!

Trīs jaukās nedēļas atslēgas vārdos:
- pirmdienu kino
- daudzās kafejnīcas
- jaukās Ziemassvētku dāvanas un paši svētki
- teātra izrādes
- jaukā pasēdēšana ar Nesi un Vovu
- Jaunais Gads
- daudz mantu, ko ņemt līdzi
- sniega tīrīšana (tikko nožēloju, ka tā kārtīgi neizbaudīju ziemu - ar pikošanos, sniega vīru velšanu utt, pat neizcepām piparpūkas)
- veikali
- iepirkšanās ar mammu, kad nav jādomā, ko var un ko nevar ņemt

Gan jau bija vēl kas, tikai tgd nenāk prātā.
Ak, jau tik vēls!
Jauku nakti!

Šī patiesi bija jauka diena! Piecelties gan bija grūti. Šodien sapratu savu dzīves jēgu un aicinājumu, bet pirms tam pastaigāju pa GC veikaliem.
Tā tad mana šodienas atklāsme - esmu radīta skaistumkopšanai (sevis) un sušī :D Divas lietas, kas man ļoti patīk. Pusdārgakmeņu pīlings un muguras masāža bija tieši tas, ko es jau sen biju pelnījusi (nebiju domājusi, ka masiere ar vārdiem - muguras masāža - domā arī sēžas masāžu, bet bija tīri patīkami) + manikīrs ar franču lakojumu. Izskatās jauki. Kad visam mana relaksācija bija galā, Lācēns jau gaidīja mani. Nožāvējām nagus un devāmies uz Vecrīgu sušīot. Paņēmām uz abiem sake. Man pat garšoja labāk par parasto šņabi. Sākumā tāds patīkams, nekož un nav stiprs, tad patīkami silda kaklu. Un, protams, sušī! Es vnk vienu dienu pavadīšu kkur ēdot sušī un neko citu nedarīšu! M! M! M!
Ir tik daudzas vietas, ko gribētu apmeklēt, taču nav laika šajā reizē. Skumji, jo tieši ziemā būtu jauki aiziet uz kādus siltu Vecrīgas vietiņu un pasēdēt ar Lācēnu.
Vēl es nevaru izlemt, ko man darīt, kamēr Lācēns ir Kenijā - braukt uz LV vai censties izturēt Prestonā 8as dienas vienatnē. eh...
Ā! Vakar arī bija jauka diena. Lācēnam smuki nogrieza matus kkāda nezināma un ļoti jauna friziere. Tad vakarā satikāmies ar Nesi un viņas vīrieti Tami Tami.
Man ļoti patīk nolikt mašīnu tālāk no vietas, uz kuru jāiet un tad čāpot ar kājām. Vēl patīkamāk ir doties uz mašīnu. Tā jauki un mazliet romantiski divatā klīst pa tukšām ielām.
Vispār visa šī nedēļa ir sasodīti jauka. Ceru, ka rītdiena arī tāda būs. Jāaiziet arī man pie friziera un tad vakarā jāiet ciemos pie Nad uz viņas dzīvokli.
Nu laikam viss.
Jauku jums vakaru :)

Rīt jau būs cits gads. Kaut kā negribas ticēt, ka šis jau būs garām. Liekas, ka bērnībā laiks ritēja lēnāk, nezinu kāpēc tā, bet es tiešām varu apzvērēt, ka laiks tad bija gausāks. Šķiet, ka bērnībā laiks tikai iesildījās, nu dots starts un aiziet! Gads birst pēc gada un es attapšos kaut kur veca un krunkaina. Cik pozitīvas domas man šodien! Hah.
Jāizdomā jaunajam gadam apņemšanās, kuras tāpat nekad nesanāk izpildīt. Šogad mana apņemšanās varētu būt - izpildīt savas apņemšanās! Vakar iedomājos, ka būtu interesanti izdomāt, ko es gadu varētu nelietot un tad to arī nelietot. Piemēram? Sviestu, bet es sviestu tāpat neēdu, sieru arī. Jāizdomā kas interesantāks, bet kas? Vēl ir laiks padomāt.
Ak, šausmas! Biju uz JRT Otello, tikai tāpēc,ka mamma nopirka biļetes. Jau kuru reizi secinu, ka man pat ļoti nepatīk Ķimele. Viņa pat nav apspriešanas vērta. Ķimene. Par izrādi. Keišs kā parasti - vājš tēlotājs, Znotiņš kā parasti - labs, Ivars Krasts mazliet kaitināja ar savu tēloto akcentu, nesapratu vai tas bija itāļu vai krievu akcents. Ak, un protams - Jana Čivžele (laikam)! Tik neizteiksmīga Dezdemona nebija redzēta. Bet labi, nav ko kritizēt, lai gan.. :D Izrāde pat ļoti nepatika, varbūt atsevišķas detaļas, tas arī viss.
Vakar biju pie zobārsta. Par neko samaksāju 25Ls. Gan jau tāpēc, ka tik reti eju, bet man tur tāpat nav, ko darīt. Par laimi. Tad satiku mammu un sākās naudas tērēšana. Mūs nevar laist kopā veikalos. Nopirku daudz ko Anglijas mājai. Pieļauju, ka tagad būs vieglāk saimniekot, jo ir zināms, kādas lietas bija jāiegādājas un lielākā daļa jau man ir. Lasīju, ka Tanya iztīrījusi virtuvi un savu istabu. Hā! Lielā virtuves tīrītāja! Es pirms braukšanas uz LV pamatīgi noberzu plīti un vairāk virtuvē nemaz nebija ko darīt. Laiks mājās skrien ātri un drīz jau lidosim caur Drēzdeni uz Liverpūli. Labi, ka nav jāgaida atkal 10h :D Šoreiz tikai divas.
Laikam aizrakstījis par daudz. Vēl šodien (VARBŪT) būs mans atskats par 2010. Īstenībā, obligāti jābūt, jo 2010. ir tikai vienu reizi mūžā.
Bet ja nu kas - Laimīgu (veiksmīgu) Jauno Gadu!!! :)

Šorīt esmu izlaidīgā princese, kas visu rītu vārtās pa gultu, lai arī Latvijā pulkstenis jau ir 15! Nezinu kā pieradīšu pie laika maiņas. Negribas nogulēt visu. Liekas, ka būs daudz jauku sajūtu un brīžu. Gribas atkal braukt pie Lācēna, iet uz kino, satikties kādā jaukā kafejnīcā, aizbraukt pie jūras. Gribas justies kā cilvēkam! Es tik ļoti ilgojos pēc tā visa, ko cilvēki dara. . . Šeit tik krasi ir krities dzīves līmenis (mans), ka būs gandrīz neiespējami atgriezties pēc Latvijas Anglijā. Eh bet labi, gan jau viss arī šeit uzlabosies, tikai jāsāk jauno gadu savādāk. Man ir šādas tādas apņemšanās. Ceru, ka piepildīsies!
Esmu pieēdusies hurmu un nu jau ir gandrīz 16. Drīz būs jāiet pavadīt Reini. Izdomāja, ka pametīs skolu un brauks uz Londonu. Ai, ai! Paliksim tikai divi vien. Runājot vēl par hurmu - bija vērts gaidīt pāris dienas, lai kārtīgi nogatavojas. Mmmm... tik laba.
Pēdējās divās nedēļās liekas, ka katra diena ir 5diena vai 6diena. Tik ļoti nav ko darīt.
Izlasīju Amerikāņu traģēdiju. Kārtējo reizi nonāku pie secinājuma, ka vecāki ir pie visa vainīgi. Rūpīgi jāizdomā, kā pareizāk izaudzināt savu bērnu(s).
..
Nu jau ir pus 19. Esam mājās. Reinis pavadīts. Dīvaini tā palikt dieviem vien svešā pilsētā. Bet būs labi.
Tagad tikai jādomā par mājām! Jau 5dien izlidojam un 6dien būsim. Esmu sailgojusies un gribas ilgi pabūt mājās. Vispirms jāaizbrauc uz Kalnciema ielas tirdziņu un jānopērk MILZĪGS kebabs! Nom nom.
Pēc laika iešu tīrīt virtuvi un mazgāt traukus. Iespējams. Bet tagad - neko :)

Sen nekas nav rakstīts, tāpēc 30.novembra pats sākums būs tīri piemērot laiks, lai izplūstu dzīves apcerē/apskatā.
Lampa ir pabeigta. Cerams, ka līdz 4dienai nekas nenoplīsīs/nenotrūks. Izskatās labi, laikam. Nu mums patīk. Mums? Taisīju kopā ar savu Cēsu biedreni. Man patīk un nepatīk grupu darbi. Patīk, jo daudz, ko jaunu uzzināju un bija jautri. Nepatīk - šoreiz izpaliek. Brīnums gan. Pie Cēsu biedrenes (turpmāk CB) iegaršojās tēja ar medu. Izdomāju, ka jāpamēģina Anglijas medus. Netīšām nopirku putoto. Eh! Garšo pēc lūpu spīduma. Bet neko darīt. Janvārī atvedīšu no Latvijas kādu burciņu.
Rīt jauka brīva diena. Iesim uz lēto veikalu pēc končām. Tas veiklas ir mans pēdējā lika labākais atklājums (nu labi, to man parādīja CB). Tur daudzas lietas ir šokējoši zemcenīgas.
Šodien pirmais sniegs. Skaisti. Nelikās, ka esmu Prestonā, bet gan kaut kur Skandināvijā. Iekšā bija tāda ziemeļnieciska sajūta. Un tagad arī snieg. Bet ceru, ka daudz nesasnigs, jo man nav zābaku. Galva arī salst manā tizlajā H&M cepurē. Paņemšu pižiku no LV. Vispār jāsastāda sarakstiņš ar lietām, ko jāņem līdzi no LV uz šejieni.
Laikam vajadzēja ierakstu veidot kā impulsus, bet nu jau par vēlu.
Runājot par tagadējo snigšanu - gribētos doties kādā jaukā pastaigā, bet šeit īsti negribas klaiņot pa nakti. It kā nekas slikts nav dzirdēts, bet neko nevar zināt.
Amerikāņu traģēdijā esmu jau tik tālu, ka Klaids nogalināja Robertu (Roberta ir (bija) sieviete, kas no Klaida gaidīja bērnu). Vēl palikusi 3.nodaļa. Cik tālu tu esi gatavs iet, lai sasniegtu savu Amerikāņu Sapni? Viņš - līdz slepkavībai, bet es biju tik ziņkārīga, ka ieskatījos tālākās lapās un zinu, ka viņa rīcībai būs nepatīkamas sekas. Cik tālu es ietu sava sapņa īstenošanā? Hmm... Vispirms jāatzīst, ka man ir tāds sapnis, bet tad domājot tālāk - es to sasniegšu un tad? Kas būs pēc tam? Un tad uznāk bezjēdzības sajūta, kas ilglaicīgi ir kaitīga organismā.
Mjā, laikam sen neesmu izrunājusies.
Pamēģināšu atcerēties, kas vēl noticis. Ievērības cienīgs.
Pirku musulmaņu veikalā apelsīnus, jo tur ir sasodīti lēti.
Un nesen man kāds kaut ko aizrādīja šeit, lai beidzu saskatīt un rakstīt tikai negatīvo un pievēršos pozitīvajam. And I'm like -wow wow wow? What? Man neviens neaizrādīs par pozitīvi/negatīvi. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas visur izmisīgi meklē tikai pozitīvo, BET tas taču nenozīmē, ka esmu nelaimīga vai ko tādu. Esmu laimīgāka par tiem pozitīvistiem, jo nemānu sevi.
Ok, viss. Beidzu.
Jauku naksniņu!

Brīvā šodiena pagājusi. Pankūkas apēstas, trauki nomazgāti un dušā jau biju. Par traukiem runājot - tik bezjēdzīga sajūta jau kuro dienu mazgājot vienus un tos pašus traukus. Nav jau problēma nomazgāt, bet tas prasa tik daudz laika un ir diezgan nebeidzams process...
Esmu jau gandrīz Amerikāņu traģēdijas pusē. Interesanti. Kā tiek lauzti no bērnības ieaudzinātie tikumu utt.
Rīt jāiet ciemos pie manas Cēsu biedrenes. Izdomājām, ka lampu taisīsim kopā. It kā tā ir vieglāk, bet tomēr ir jāmāk sadarboties. Pagaidām mums tas sanāk un ir dažas lieliskas idejas.
Laikam tas arī viss manā interesantajā ikdienā.
P.S. Pagājušajā piektdienā bezmaksas vakariņas bija tīri jaukas. Ar mani pie viena galda sēdēja tikai vīrieši. Tieši kā man patīk. Es labāk jūtos vīriešu kompānijā, lai arī viņi runā par datorspēlēm un citiem sūdiem.
P.P.S. Ja viss sanāks kā plānots, tad 6dien iziesim ar bariņu latviešu ielās vai bāros, vai vienalga.
P.P.P.S. Klausoties kā mammai, viņas māsai, viņas māsas meitai un pašas meitai (manai māsai) gājis Romā, man arī sagribējās kaut kur aizbraukt. Nu labi, man visu laiku gribas kaut kur aizbraukt. Izdomājām, ka pavasarī aizņemsimies no Cēsu biedrenes riteņus un dosimies jaukā izbraukumā pa tuvējo apkārtni :)
P.P.P.P.S. Vakarnakt bija tik daudz savādu sapņu. Piemēram, es šūpojos gumijās iekārās šūpolēs, kas sniedzās līdz zemei un tad atkal pacēlās nenormālā augstumā. Visu ķermeni pārņēma baiļu tirpas. Ceru, ka šonakt gulēšu mierīgi.

Vakar ar savu Cēsu draudzeni domājām no kā taisīt lampu, pavazājāmies pa veikaliem. Mums ir pārāk daudz ideju, bet nekas kas vēl nebūtu izdomāts, nu tās - "Wow, cik interesanti! Kā es to neiedomājos?". Vēl jau ir laiks un gan jau īstā ideja atnāks pati. Pagaidām man tā notiek visu laiku.
Vakar svinējām valsts svētkus. Paēdām nom nom vakariņas, paskatījāmies salūtu. Pa svētku saldo ēdienu ir atsevišķs stāsts. Visu dienu kaltēju rupjmaizi. Sakalta. Un tur jau tā problēma. Nevarēja nekā sataisīt rīvmaizi. Izmēģinājām visādus veidus - ietīšanu dvielī un sišanu pret visādām virsmām, klapēšanu, rīvēšanu blā blā. Beigās Reinis paņēma un visu sarīvēja. Malacis! Sanāca gandrīz, kā es gribēju. Tikai Lācēns pārcentās ar putukrējuma kulšanu un sanāca neliels sviests. Visam vajadzēja sasūkties, bet mēs nebijām tik pacietīgi un rupjmaizes kārtojumu, kura tapšanā piedalījās visi, apēdām skatoties pirmo filmu.
Tad sekoja gremdēšanās atmiņās par bērnību - vecās dziesmas. Auč! Tik sen nekas TĀDS nebija dzirdēts. Un labi, ka tā.
Ak jā! Puse dienas pagāja mazgājot traukus. Un tad darot to atkal, jo pēc ēst gatavošanas virtuve izskatās (kā izteicās kaimiņiene, kas šorīt ar savu skaļo kliegšanu mani pamodināja. Man nepatīk tā piecelties, uzreiz tāda trauksmes sajūta. Sastrīdējās ar savu draugu un kaut kur aizbrauca ar autobusu.) - MESS.
Šodien vakariņas netaisīšu, jo man jāiet uz kafeni ēst ar Reini. Ha hā! Bezmaksas vakariņas :D Bet īstenībā man slinkums iet...
Lasīju no rīta. Man ļoti patīk tā Traģēdija.

Brīvā nedēļa pagājusi. Pirmdiena un otrdiena - izniekotas, pārējās dienās līdz 5dienai rakstīju eseju. 6dien pieslēdz beidzot mājās internetu un tad mēs gājām uz TĀLO veikalu. Šodiena pagāja jauki - kārtīgi izgulējos (šorīt sapratu, ka man patīk gulēt un tas mani dara laimīgu), mazgāju drēbes, daudz lasīju un vakarā gāju uz bibleni printēties.
Rīt atkal skola. Uz rīta lekciju neiešu, jo tur neatzīmēs, kas ierodas, kas ne. Gribas izgulēties.
Vēl vairāk man gribas mājās, Latvijā. Gribas teātri! Šeit tāda nav. Kā var nebūt teātris? Dumjie cilvēki. Gribas daudz, kā šeit nav. . .

1. Sunset Boulevard - melnbalta. Man patīk melnbaltās filmas. Sākumā ir neierasti, bet tad pierod, ka viss ir pelēks. Filma nebija pati labākā, bet nebija arī slikta. Interesanta.
2. The Social Network - emm... nu jā. Tas arī viss, kas man sakāms. Ceru, ka aizmirsīšu šo filmu pēc iespējas ātrāk. Un tā būs. Bet ok, vismaz zinu kā radās jaukā lapa, no kuras nevar izdzēsties.
3. Eat, pray, love - nekas dižs, bet es jau negaidīju kaut ko dižu. Bija kā grāmatā, pārsvarā. Viņas vīram bija taisnība, kad viņš teica, ka viņa pat nebija ar viņu izrunājusies, devusi iespēju. Lieka muļķīgi, ka vnk viņa tā vienā vakarā (labi, tas nebija viens vakars) izdomā, ka nemaz nav gribējusi precēties. Filmā, kur rādīja viņas kāzu ainu, tā bija tik šausmīga - neglīta kleita, muļķīga dziesma pie kuras vīrs muļķīgi dejoja + kkāds dīdžejs T-kreklā. Katras sievietes sapnis. Un man ļoti nepatīk Robertsa. Jah! Šī pat nebija tā īsti izklaidējoša filma. Labi, viss. Tālāk sekos, kas lielisks!
4. Adam - beidzot noskatījos. Visu laiku nevarēju saņemties, un vakar, kad Lācēns piedāvāja šo skatīties, nebiju sajūsmā, bet.. jau no pirmās ainas zināju, ka man patiks. Vairāk kā patiks. Beigas man nepatika, bet kopumā filma bija tāda, kas pēc noskatīšanās pievienojas manai izlasei pc blakus A Single Man, Control un vēl dažām citām. Un tas jau nozīmē daudz. Mmm.. man patīk tas aktieris, kā viņš un viņa filmā ģērbās, vairāk jau viņš, bet... Beigās izplūdu asarās. Man patīk filmas, kas spēj mani saraudināt. Tas notiek biežāk nekā mani iespējams sasmieklināt. Adam izdarīja abus. Treileris.
Tagad skatīšos filmu treilerus. Liekas, ka atradu daudzas labas, bet jāpārliecinās.
Šodien jāpabeidz ņemšanās pie skečbūka, lai ir miers. Rīt agrā lekcija (9os) un tad sākas brīvā nedēļa, kurā man jāuzraksta eseja un jāuztaisa jaunais projekts, kuram man vēl nav ideju.
P.S. Noskatieties Adam. Kas nav redzējuši.
P.P.S. Vakar izcepu sasodīti labus mafinus. Parastos un šokolādes ar ķiršiem. Mmmm...

Esmu bibliotēkā, jo mājās atslēdza netu. Būs jāpasūta jauns, ja jau kretīni nevarēja samaksāt. Bet vismaz vienu mēnesi dabūjām internetu par velti. Hah
Satiku šeit vienu latvieti. Kāpēc gan es nekad neklausos, kad cilvēks pasaka kā viņu sauc? Tas ir tas latvietis, kas mācās šeit mūziku. Viņam ir draudzene ar tādu pašu vārdu kā man, kas mācās ar tās meitenes, kas iet manā kursā, mājas biedru. Kaut kā tā.
Interesanti.
Šodien nācās skriet puskailai pēc pasta. Vismaz Lācēns dabūja savu diktofonu. Bija paredzēts, ka atnāks tikai 4dien.
Man nepatīk šajā bibliotēkā. Šeit ir par maz vietas. Par maz tās nodalītās vietiņas, kur tu vari klusi ielīst un sēdēt pie sava pc. Tagad nākas sēdēt 3.st., kur ir ļoti daudz datoru. Šeit ir grūti koncentrēties. Visi ir tik skaļi. Sasodīts! Atkal ir kā sākumā, kad vajadzēja nākt uz bibleni, lai tiktu pie neta. Šeit kā parasti ir par karstu. Bet šodien tas neko netraucē, jo ārā ir auksti un līst, un vispār Anglijā ir stulbs laiks.
Laikam būs kaut kas jāpadara kārtējā projekta labā.
Žēl, ka neta pazušana izjauca mana klab ierakstu kalendāra izskatu. Šomēnes izdomāju, ka rakstīšu 7dienās, 1dienās un 4dienās.
Vakar noskatījāmies Boardwalk Empire pirmo sēriju. Hmm... Es neesmu īpašā sajūsmā par skatiem, kur kādam izšķaida galvu vai sieviešu sišanas ainām, bet pašreiz nekā labāka, ko skatīties nav.
Tagad jāaizčāpo pēc maizītes un dzēriena, tad jāsāk kaut ko meklēt projektam.
P.S. Vakar biju iepirkties. Nopirku visādas sadzīves lietiņas, piemēram, trubu atdambētāju. :D Slimie briti visu laiku matojas un ūdens negāja prom. Nopirku arī jaukus legingus un vilnas (laikam) kleitiņu. Bikses šeit ir neiespējami atrast, jo 1. neviens šeit nevalkā tādas; 2. tās kas ir, ir tik šausmīgas, ka es labāk lēnām mainu savu stilu.
P.P.S. Vakar kaimiņam Skotam kaut kas bija uznācis un viņš bija ļoti runātīgs. Tagad zinu, ka viņš tomēr mācās, nevis sēž tikai istabā. Viņš studē biznesu un japāņu valodu. Patiesībā, gudra izvēle.
Bet nu pietiks. Varbūt. Jo šeit es kādu laiku vēl būšu. Mājās tāpat nav ko darīt, ja neskaita lasīšanu.

Rīt kārtējā pirmdiena. 9:00 bezjēdzīgā lekcija. 10:00 uzzināšu kārtējā projekta nosacījumus.
No 1. nov. man ir brīvs (nedēļu). Man jau tā visu laiku ir brīvs. Ko es darīšu? Būs jāizmanto laiks esejas rakstīšanai.
Kēksiņi izcepti un apēsti. Nom nom.
Pēdējās trīs dienās redzēti daudz un ļoti dažādi sapņi. Laikam iepriekš šeit nebiju sapņojusi neko.
Un tagad gulēt.

Šodiena galā. Prezentēju projektu un nu varu atpūsties līdz 1dienai. Daudzi redzētie darbi sāpināja manas acis. Visu laiku domāju - ko viņi taisīja, kad bija gadus 5us veci?
Par esejas rakstīšanu vispār negribas domāt.
7dien Lācēnam 20. Cepsim kēksus un ... mjā.
Ak, jā! Vakar saostījos pūšamo krāsu un līmi, kas smirdēja pēc atkritumiem. Nemaz negribu zināt no kā tādu taisa.
Tagad jāatpūšas, jāiedzer apelsīnu sula un jāpalasa Dreizera Amerikāņu traģēdiju. Bieza. Pagaidām liekas interesanta.

Kārtējā svētdiena aizvadīta. Septītā svētdiena šeit.
Piektdien sapratām, ka nekad nepasūtīsim ēdienu kādā šejienes ēstuvē, jo pagaidām vienmēr nācies vilties. Pica bija sasodīti dārga, maza un praktiski bez nekā, tikai mīkla ar pāris sēnēm un šķiņķi.
Ceturtdien uzzināju, ka ķīnieši mācās atsevišķās grupās, kuras sastāv tikai no viņiem, jo viņi negribēja mācīties kopā ar citiem. Cik jauki! Tā es nekad neiegūšu ķīniešu draudzeni.
Pa brīvdienām tā īsti neko nedarīju projekta labā. Negribas.
Žāvēšu sarkano nagu laku un šķirstīšu Mērīju Klēru.
Ir tikai pus desmit...

Mani nevar laist vienu veikalos. Esmu kopš 5dienas izgāzusi kaudzi naudas, bet bija jau arī vajadzības... Lācēns saslima un man bija jābūt gādīgajai medmāsai. Tagad jau ir labāk, bet tas klepus + 7dienās tuvējā aptieka ar laipno pārdevēju ir ciet. Labi, ka ir tādas garas brīvdienas. Var kārtīgi atpūsties, bet mīnuss ir tas, ka var arī kārtīgi izbesīties, jo visu laiku jāsēž mājās. Neko darīt. Ak, nesanāca ne nosvinēt Reiņa dzimeni, ne aiziet uz Aktiera rīkoto latviešu ballīti. Cerams, ka tuvākajā laikā būs vēl kāda.
Mājrosības brīvdienas.
Vēl viena nedēļa ir garām. Šī laikam bija 5. svētdiena šeit. Gribas ātrāk 24. oktobri, tad 9. novembri un tad 17. decembri. Pa visu vēl jābūt Liverpūles datumam, bet nav izlemts, kad. Cerams, ka tā būs mierīgāka pilsēta.
Tikko atcerējos pagājušo 6dienu Mančestras mākslas muzeja kafejnīcā. Tādās vietās var justies kā cilvēks. Bet ne šeit Prestonā. Šeit kā cilvēki jūtas tikai tādi kā Cūkas.
Man steidzīgi vajag kādu piepildošu notikumu!
Atradu last.fm meiteni, kuras gaume ir tik līdzīga man. Jauki!
Un 5dien ar Reini gāju uz Tālo veikalu. Maldījāmies pa visādiem ceļiem un man visu laiku likās, ka nekad nekur neiziesim, bet tomēr veikals tika atrasts.
Rīt jāceļas agri, lai varu laicīgi visu izdarīt un aizčāpot uz pirmo lekciju. Uzzināsim atkal par kkādu sasodītu projektu, kas būs 6as vai 7as nedēļas + rīt atkal uzdos mazo projektu.
Labunakti!

Jau trešā nedēļa šeit. Mjā. Gribas mājās, savā gultā, lai arī šeit ir ļoti liela un ērta, gribās savā istabā, gribās kaut kut Rīgā iedzert kafiju, gribās Latvijas rudeni... Bet šogad nespīd (pēdējais). Nevaru sagaidīt 17. decembri!
Šodiena bija mājas diena. Mazgāju drēbes, kuras veļasmašīnā nevar likt + nokopu lielo trauku kaudzi, mocījos nežēlīgās sāpēs (vēders) un tad neko. Ā! Pārveidoju savu klabu. Sagribējās kaut ko jaunu. Un nokrāsoju nagus spilgti sarkanus, lai lietainajā rītdienā ir kāds prieks. Vakar Lācēns man nopirka mazu, jauku pusdienu kastīti, kur ielikt maizītes skolai. Rīt paņemšu tēju un ceru, ka kaut kur klusumā viena varēšu papusdienot.
Rītdiena. Nemaz negribas. Klausīties visas tās bezjēdzības telpā, kuras izkārtojums neļauj koncentrēties un noskaņoties kam nopietnam.
Ā! Vakar saņēmām paciņu rīta pusē. Viena maza un pilna ar ēdienu, otra liela un arī pilna ar ēdienu :D Labi, lielajā bija arī drēbes. Bija tik jauki saņemt kaut ko no mājām. Un tagad ir tik nereāla sajūta, kad ziežu uz RUPJMAIZES Valmieras SVIESTU.
Jāsaņemas un jāčāpo uz dušu.

Paciņa vēl nav. Tas nozīmē, ka būs naktī. Nejauki! Negribēsies celties. Bet neko darīt.
Šodiena bija bezjēdzīga skolas ziņā. Varēju labāk gulēt. Bet nu neko.
3dien sanāca lieliska iepirkšanās, tiesa visai īsa, jo veikals strādā līdz 17:30, bet 17os jau lielākā daļa ir ciet. Tik daudz skaistu lietu! Veikali šeit tiešām ir labi, bet visai maz. Esmu pieradusi, ka ir liela izvēle un daudz veikalu, bet šajos ir smukākas lietas nekā LV. Lai gan es nezinu, kas tur tagad darās.
Nopirku sasodīti skaistus auskarus, jaciņu un divus krekliņus. Mjā, vairāk nebija laika. Gribēju šodien turpināt iepirkšanos, bet šī nebija īstā diena. BET! Es atradu ļoti, ļoti skaistus svārciņus, kurus iespējams rīt nopirkšu.
Acis krīt ciet. Laikam būs jāguļ un jācer, ka dzirdēsim zvanu.
Runājot par gulēšanu - ir tik jauki, ka Lācēns katru vakaru ir blakus.
Labu nakti! Lai rīt ir veiksmīga svārku pirkšanas diena. Visai pasaulītei :D
P.S. Trešā Sima papildversijas ir visai interesantas :D Un man ir 10 gadu :D

Rīt pirmā universitātes diena. Negribas iet, bet ceru, ka būs labi. Visādi cilvēki blā blā.
Vakar noskatījāmies Brokastis Tifanijā, šodien sākām Romas brīvdienas, bet līdz galam neizturējām. Turpināsim rīt, kaut gan viss jau ir zināms (notikumu gaita). Uztaisījām jauku tītara fileju mērcē ar dārzeņiem. Vēlāk tapa drupačkūka ar āboliem. Angļu cukurs gan tam nav īpaši piemērots, jo necukurojas, bet caurmērā ir laba. Jāgaida, kad mamma atsūtīs paciņu no Latvijas ar zaptēm. Tad varēs izcept ņammīgo drupačkūku ar aprikožu ievārījumu.
Žēl, ka tā paciņa tik ilgi jāgaida. Esmu jau izlasījusi visu, kas man bija. Ceru, ka Dreizera Amerikāņu traģēdija būs laba.
Šodienas labā ziņa - mēs mājās lidojam 17. decembrī. Kaut kad tuvākajā laikā jāizprintē biļetes.
Šodienas nelabā ziņa - Lācēns oktobrī lido uz Briseli. Tās būs pāris dienas, bet nezinu, ko šajā sasodītajā vietā darīšu viena, bet gan jau kaut kā. Žēl, ka lidot līdzi sanāk dārgi. Es labprāt.
Tagad neliela kāršu partija un tad pie miera.
Man nav ne jausmas kā šeit jāizskatās pirmajā universitātes dienā, bet es vilkšu savu jauko, puķaino Zaras kleitiņu un jaukās, melnās kurpītes.
Labu nakti!